Pērn Latvijas Līgo svinēšanas peripetijās notika vērā ņemams pavērsiens –
Rīgas dome ar tās jauno mēru priekšgalā pieņēma drosmīgu lēmumu 23.
jūnijā sarīkot lielu pasākumu 11. novembra krastmalā. Daudziem par lielu
pārsteigumu tas bija pat ļoti labi apmeklēts, kā rezultātā radās
jautājums – vai tiešām Latvijā Līgo dodas svinēt tikai uz laukiem?
Vēl vairāk – pērn noskaidrojās, ka daudzi laucinieki sadomājuši Līgo svētku vakarā speciāli atbraukt uz Rīgu, lai paskatītos, kā tad rīdzinieki tai pilsētā svin tos svētkus! Nevar arī neminēt vairākus vērā ņemamus faktus – sabiedriskais transports pilsētā Līgo dienā bija bezmaksas, pasākumā nebija ieejas maksas un nebija arī lieguma ņemt līdzi savu "groziņu". Plus bija padomāts par ļoti dažādu paaudžu un interešu svinētājiem, piedāvājot trīs atšķirīgas muzikālās ievirzes skatuves. Neizpalika Jāņu ugunskuri, alus, pīrāgi un viss pārējais svētkiem piederošais. Pasākums varēja izgāzties, bet... izdevās uz urrā!
Tādējādi nav nekāds brīnums, ka tāds tiek rīkots arī šogad. Tātad, jau tradīcija un, tātad, vērā ņemama stereotipa – galvaspilsētā Līgo vakarā nav ko darīt - laušana. Protams, grūti nepiekrist arī daudzo pilsētnieku uzskatam, ka šie nu reiz ir tie svētki, kurus ir lieliski svinēt laukos, pie sava ugunskura, ar savu Jāņu sieru, savu alu, saviem pīrāgiem, šašlikiem un citiem nacionāliem vai nacionalizētiem ēdieniem, dziedot dziesmas, meklējot papardes ziedu un mēģinot atminēties citus gada īsākās nakts rituālus. Taču, kā jau tas noticis ar visiem galvenajiem gada svētkiem, reti kurš vairs var pateikt, ko tad īsti latvju senči kuros svētkus ir darījuši, kāpēc un vai vispār tas ir bijis tā un ne savādāk. Ir kopējā masā salīdzinoši neliels procents folkloristu, kuri mēģina uzturēt vai reanimēt senos svētku rituālus, taču lielākā daļa vēlas vienkārši iedzert alu, paēst šašliku un sieru un vēlams darīt to pie ugunskura, kas ne vienmēr izvēršas par pasakainu idilli, ņemot vērā ne no zila gaisa ņemtajam teicienam - "līst kā pa Jāņiem".
Vēl vairāk – pērn noskaidrojās, ka daudzi laucinieki sadomājuši Līgo svētku vakarā speciāli atbraukt uz Rīgu, lai paskatītos, kā tad rīdzinieki tai pilsētā svin tos svētkus! Nevar arī neminēt vairākus vērā ņemamus faktus – sabiedriskais transports pilsētā Līgo dienā bija bezmaksas, pasākumā nebija ieejas maksas un nebija arī lieguma ņemt līdzi savu "groziņu". Plus bija padomāts par ļoti dažādu paaudžu un interešu svinētājiem, piedāvājot trīs atšķirīgas muzikālās ievirzes skatuves. Neizpalika Jāņu ugunskuri, alus, pīrāgi un viss pārējais svētkiem piederošais. Pasākums varēja izgāzties, bet... izdevās uz urrā!
Tādējādi nav nekāds brīnums, ka tāds tiek rīkots arī šogad. Tātad, jau tradīcija un, tātad, vērā ņemama stereotipa – galvaspilsētā Līgo vakarā nav ko darīt - laušana. Protams, grūti nepiekrist arī daudzo pilsētnieku uzskatam, ka šie nu reiz ir tie svētki, kurus ir lieliski svinēt laukos, pie sava ugunskura, ar savu Jāņu sieru, savu alu, saviem pīrāgiem, šašlikiem un citiem nacionāliem vai nacionalizētiem ēdieniem, dziedot dziesmas, meklējot papardes ziedu un mēģinot atminēties citus gada īsākās nakts rituālus. Taču, kā jau tas noticis ar visiem galvenajiem gada svētkiem, reti kurš vairs var pateikt, ko tad īsti latvju senči kuros svētkus ir darījuši, kāpēc un vai vispār tas ir bijis tā un ne savādāk. Ir kopējā masā salīdzinoši neliels procents folkloristu, kuri mēģina uzturēt vai reanimēt senos svētku rituālus, taču lielākā daļa vēlas vienkārši iedzert alu, paēst šašliku un sieru un vēlams darīt to pie ugunskura, kas ne vienmēr izvēršas par pasakainu idilli, ņemot vērā ne no zila gaisa ņemtajam teicienam - "līst kā pa Jāņiem".
Attiecīgi ir saprotama arī daudzu svinētāju izvēle mesties tā sauktajās masu zaļumballēs, kas tiek rīkotas vai katrā Latvijas pilsētā, un kāpēc lai Rīga būtu izņēmums? Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka daudziem rīdziniekiem tādu idillisko lauku, kur braukt un svinēt Līgo, nemaz nav. Tādēļ pats ar interesi gaidu nu jau otro līgošanu krastmalā, kas no pērnā gada atstājusi gana patīkamas atmiņas līdzīgi, kā trim visnotaļ atšķirīgiem skatuves māksliniekiem, kuri arīdzan nolēmuši arī šogad līgot Rīgā. Tālāk vārds viņiem pašiem!
Foto: Publicitātes foto
"Nekas nevar aizstāt to tautas kopības sajūtu, kad mirdzošām acīm kopā tiek dziedātas mums visiem tik tuvas un iemīļotas dziesmas," saka dziedātājs Andris Daņiļenko. "Apbrīnojami, ka tas vieno gan tos, kam dziesma ir tuva sirdij, gan tos, kam ikdienā tā ir vienaldzīga. Un pagājušā gada sajūta, dziedot kopā ar tūkstošiem skatītāju krastmalā, ir brīdis, kad tu saproti, kāpēc vispār esi uz skatuves. Tā bija fantastiska enerģijas apmaiņa starp tik daudz apbrīnojami labdabīgi un draudzīgi noskaņotiem cilvēkiem. Un, gaidot šo sajūtu arī šogad, līgošu kopā ar tautu krastmalā!"
Foto: LETA
Mūziķis Kārlis Lācis, kurš pagājušogad gatavoja svētku programmu ar dāmu trio "Lady’s Sweet" un šogad veido jaunu latviešu ziņģu programmu "Jāņu nakti negulēju" kopā ar Intaru Busuli, Normundu Rutuli, Ingu Ulmani, Amber, Zani Dombrovsku, Andri Ērgli un arīdzan "Lady’s Sweet", savukārt atzīmē: "Ņemot vērā pagājušā gada pozitīvo pieredzi, arī šogad ar prieku piedalīsimies pasākumā. Jā, Līgo vakara repertuārs atšķirsies no mūsu ikdienā spēlētajām kompozīcijām, bet Jāņi jau ikvienā latvietī izsauc mīlestību pret bērnībā dzirdētām un dziedātām ziņģēm. Tad ar šo sajūtu arī kāpsim uz skatuves. Jāņi ir svētki, ko gribas pavadīt ģimenē, tāpēc tīri personīgi esmu arī priecīgs, ka šoreiz varēšu apvienot darbu ar ģimeni, jo arī viņi pievienosies man krastmalā."
Foto: Publicitātes foto
"Pagājušogad, saņemot piedāvājumu spēlēt Jāņos krastmalā, mazliet pat šaubījos par ideju svinēt šos svētkus pašā pilsētas centrā," savas pērnā gada pārdomas pauž DJ Roberts Lejasmeijers. "Bet Līgo vakarā, ieraugot krastmalā tik daudz pozitīvu, dejot un svinēt gribošu cilvēku, sapratu, ka tas pat ļoti labi der kopā. Jo cilvēkiem tiek piedāvātas visas tradicionālās lietas – ugunskuri, alus, siers, vainagi, un tai pat laikā ir trīs skatuves, kas piedāvā mūziku visdažādākajām gaumēm. Un jauniešiem jau vajag to savu tusiņu, kuru arī šogad papildināšu ar saviem Līgo miksiem."Lai laba līgošana kā pie kāda ezera vai lauku sētā, tā mazākā vai lielākā zaļumballē!
