Vairāki Latvijas sportisti, treneri un sporta organizāciju pārstāvji otrdien 28. augustā, pulcējās Esplanādē (Rīga), lai prezentētu sabiedriskās iniciatīvas "Es atbalstu sportu!" saskatītās valsts problēmas sporta nozarē.
Teju 500 Latvijas sportistu un vairāk nekā 100 Latvijas vadošās sporta organizācijas, kas apvienojušies sabiedriskā iniciatīvā "Es atbalstu sportu!", otrdien vērsās pie valdības un politisko partiju pārstāvjiem, lai pieprasītu pārmaiņas sporta nozarē.
Sportisti atklātā vēstulē aktualizē kritisko situāciju Latvijas sportā un aicina nekavējoties risināt nozarei nozīmīgos jautājumus - nepietiekamo finansējumu un neefektīvu sporta pārvaldi.
Iniciatīvas atbalstam tās interneta vietnē www.esatbalstusportu.lv dažās dienās jau pievienojušies vairāk nekā 4000 atbalstītāju.
"Es atbalstu sportu!" uzsver šādas problēmas:
- 30% iedzīvotāju ir mazkustīgs dzīvesveids,
- 50% skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa,
- katram piektajam bērnam ir liekā svara problēmas,
- par 75% samazinājušies privātie ziedojumi sportam.
Situācija Latvijas sportā ir sasniegusi kritisko robežu, un viens no iemesliem ir dramatiskais privāto ziedojumu apmēra kritums līdz 75%. To ietekmējis "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma" (UINL) jaunais tiesiskais regulējums, kas likvidēja Latvijā ilgi un sekmīgi darbojošos ziedojumu sistēmu visu nozaru sabiedriskā labuma organizācijām.
Līdz šim ziedojumi nodrošinājuši aptuveni trešo daļu no valstiski svarīgāko sporta programmu un pasākumu īstenošanas. Sabiedriskās iniciatīvas "Es atbalstu sportu!" pārstāvji lēš, ka sporta nozare tādējādi zaudējusi 10-15 miljonus eiro lielu finansiālo atbalstu.
Hokeja skolas "Rīga" un Latvijas U-18 izlases galvenais treneris Oļegs Sorokins uzsver: "Katram piektajam Latvijas bērnam ir liekais svars, un pusei no tiem – nopietna aptaukošanās, kas var izraisīt smagas hroniskas saslimšanas. Vairāk nekā pusei Latvijas skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas 2014. gadā dotais solījums ieviest Latvijas skolās vismaz līdz devītajai klasei trešo sporta stundu gadu gaitā tā arī nav īstenots."
"Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati šobrīd liecina, ka 30% Latvijas iedzīvotāju ir mazkustīgs dzīvesveids," pauda Latvijas vieglatlētikas izlases direktors Ronalds Arājs. "Piemēram, Lietuvā 22% ir mazkustīgs dzīvesveids, bet Igaunijā 17%. Tas noved pie veselības problēmām. Latvijā izplatītākais nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības, no kurām katru gadu šajā valstī mirst vairāk nekā 16 000 cilvēki, bet pasaulē tie ir pieci miljoni. Lai to labotu, ir jāmeklē stratēģisks sporta infrastruktūras plāns."
Tikmēr kamaniņu braucēja Ulla Zirne sacīja, ka šobrīd valsts atbalsta trūkuma un sistēmas neesamības dēļ ir redzams Latvijas sportistu rezultātu kritums. "Mums šķiet, ka tās ir neveiksmes, taču tas patiesībā ir mūsu reālais līmenis. Tāpat, kamēr mēs meklējam resursus, lai piedalītos sacensībās, citās valstīs jau viss notiek. Mēs ne tikai nevaram aizbraukt uz nometnēm, bet mums ir arī virkne sportistu, kuri savu laiku pavada strādājot un pelnot iztiku. Līdz ar to viņi nevar pilnvērtīgi atpūsties un sasniegt maksimāli labus rezultātus."
Savukārt Latvijas Handbola federācijas (LHF) prezidents Mārtiņš Bičevskis pieminēja Islandes piemēru.
"Olimpiskā vicečempione handbolā ir nācija ar 300 000 iedzīvotāju. Viņiem deviņdesmitajos gados bija Eiropas augstākais smēķēšanas, alkoholisma un narkotiku lietošanas līmenis starp jauniešiem. Islande pārmainīja sporta sistēmu, ieviešot vienu atbildīgo institūciju, kas realizēja programmu par infrastruktūras uzlabošanu un ieviesa skaidru finansējumu, kā šī programma darbosies. Viņiem tas devis rezultātu, pēc 20 gadiem septiņreiz samazinot smēķētāju skaitu un trīsreiz samazinot to jauniešu skaitu, kuri lieto alkoholu vai narkotikas. Dabiskā iznākumā Islande komandu sporta veidos šobrīd ir sasniegusi lieliskus rezultātus."
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers sacīja, ka ir nepieciešama sporta nozares reforma un uzsvēra naudas trūkumu. "Esam sagatavojuši vēstuli ar situācijas skaidrojumu, kas ir tikusi nogādāta valdībai un politisko partiju pārstāvjiem. Viņi tiks aicināti arī uz diskusiju par papildu finansējuma piešķiršanu un jaunas sporta pārvaldes modeļa ieviešanu."
Sabiedrisko iniciatīvu "Es atbalstu sportu!" koordinē Latvijas Hokeja federācija, Latvijas Basketbola savienība, Latvijas Futbola federācija, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Olimpiskā komiteja, un to jau ir atbalstījušas vairāk nekā 100 Latvijas sporta organizācijas, federācijas un sporta klubi.
Latvijas sportistu, treneru un sporta organizāciju atklātā vēstule valdības un politisko partiju pārstāvjiem
Ir piepildījušās Latvijas sporta organizāciju bažas: 2017. gadā veiktā nodokļu reforma – "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma" (UINL) jaunais tiesiskais regulējums – grauj Latvijā ilgi un sekmīgi darbojošos ziedojumu sistēmu sabiedriskā labuma organizācijām.
2018. gada vasarā apkopotā statistika liecina, ka privāto ziedojumu apjoms sporta organizācijām un pasākumiem piedzīvojis kritumu par 75%. Tas ir dramatisks trieciens, jo līdz šim ziedojumi nodrošinājuši aptuveni trešo daļu no valstiski svarīgāko sporta programmu un pasākumu īstenošanas.
Tas nozīmē, ka jau šogad ir apdraudēta daudzu sacensību un sporta pasākumu norise, bet jaunajiem sportistiem nav un nākotnē visdrīzāk vairs nebūs pietiekamu iespēju gūt pieredzi treniņnometnēs un pienācīgi sagatavoties, lai pārstāvētu Latviju sporta sacensībās visaugstākajā līmenī pēc diviem, četriem, astoņiem gadiem.
Šī skaudrā situācija, kurā nonākuši Latvijas sportisti un sporta organizācijas, aktualizē arī dziļāku problēmu: neefektīvo un smagnējo Latvijas sporta pārvaldības modeli, kas atstājis smagas sekas ne vien uz sportu, bet uz sabiedrību kopumā.
Katram piektajam Latvijas bērnam ir liekais svars, un pusei no tiem – nopietna aptaukošanās, kas var izraisīt smagas hroniskas saslimšanas. Vairāk nekā pusei Latvijas skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas 2016. gadā dotais solījums ieviest Latvijas skolās trešo sporta stundu gadu gaitā tā arī nav īstenots, turklāt nemaz nav paredzēts to darīt.
Bērnu un jauniešu katastrofāli sliktais fiziskās sagatavotības līmenis sāk apdraudēt arī Latvijas drošību. Aizsardzības ministrija un iekšlietu struktūras saskaras ar grūtībām nokomplektēt jauno kareivju un potenciālo policistu rindas. Tā, piemēram, Valsts policijas koledžas reflektantu vidū fiziskās sagatavotības pārbaudi 2013. gadā nenokārtoja 42,8%, bet 2016. gadā – jau 50,4% personu. Absurdā kārtā tā vietā, lai stiprinātu jauniešu fiziskās sagatavotības līmeni, valdība šogad atbalstījusi Iekšlietu ministrijas grozītos noteikumus, kas paredz policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un cietumu uzraugiem atvieglot fiziskās sagatavotības prasības.
Sports ir viens no efektīvākajiem veidiem darbā ar riska jauniešiem. Sportiskas aktivitātes pasargā bērnus ne vien no pārmērīgas laika pavadīšanas telefona ekrānos, bet arī pusaudžu alkoholisma, narkotiku lietošanas un noziedzības. Taču, kaut arī Eiropas fondu nauda palīdzējusi veidot un atjaunot sporta infrastruktūru Latvijā, trūkst treneru un atbalsta sporta nodarbību īstenošanai. Latvijas treneru sastāvs noveco. Zemā atalgojuma dēļ treneriem izdzīvot iespējams, vien strādājot vairākās darba vietās, kas samazina jauno speciālistu motivāciju turpināt darbu šajā profesijā.
Sports kā ikdienas aktivitāte līdzās veselīgam uzturam ir viens no galvenajiem fiziski un emocionāli veselas sabiedrības priekšnosacījumiem. Regulāra fiziskā aktivitāte pozitīvi ietekmē gandrīz visus cilvēka orgānus un audus. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvijā no mazkustīga dzīvesveida cieš vairāk nekā 30% iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Igaunijā tie ir 17%, bet Lietuvā – ap 22% iedzīvotāju. Mazkustīga dzīvesveida radītais kaitējums salīdzināms ar smēķēšanas nodarīto postu – mazkustīgs dzīvesveids ik gadu pasaulē izraisa vairāk nekā 5 miljonus nāves gadījumu.
Bez pietiekama valsts atbalsta un pārdomātas sporta politikas mēs neredzam nozares attīstības iespējas reģionos. Sporta infrastruktūra koncentrējas galvenokārt lielajās pilsētās, bet talanti dzimst arī mazpilsētās un Latvijas laukos. Nepievēršot pietiekamu uzmanību sporta nozares attīstībai reģionos, sporta tradīcijas kļūs aizvien vājākas un profesionālu sportistu – aizvien mazāk. Pasaules pieredzē netrūkst labu piemēru, no kuriem varam mācīties, kaut vai Slovēnija, Somija un Islande, kur mērķtiecīgi ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidošanā un motivētu sporta darbinieku attīstībā ļāvuši sasniegt gan izcilus sportiskos panākumus, gan būtiskas pārmaiņas sabiedrības dzīvesveidā.
Visi šie apstākļi ir nopietns apdraudējums lielajam darbam, ko daudzus gadus pašaizliedzīgi veikuši sportisti, treneri, sporta ārsti, fizioterapeiti un citi nozarē strādājošie. Jau šobrīd jūtam sportisko panākumu kritumu vairākos Latvijai raksturīgos sporta veidos un pasākumos (Olimpiskās spēles Rio 2016. gadā un Phjončhanā 2018. gadā), ko izraisījusi 2008./2009. gada finanšu krīze un finansējuma samazinājums augstas klases sportam un sporta skolām par 67 %. Diemžēl augstas klases sporta finansējuma līmenis vēl joprojām nav atgriezies 2007. gada līmenī. Bez pienācīgām iespējām profesionāliem sportistiem sagatavoties sacensībām un ilgtermiņa skatījuma, kas ļautu attīstīties nākotnes sportistiem, kritīsies Latvijas konkurētspēja starptautiskajā sporta arēnā.
Kā rāda līdzšinējā pieredze, sports un aktīvs, veselīgs dzīvesveids diemžēl nav bijis un nebūs sava aizbildņa, Izglītības un zinātnes ministrijas, prioritāte; tur risināmas citas valstiski svarīgas problēmas. Turklāt sporta politikas īstenošana nav tikai izglītības jautājums, tas vienlīdz plaši skar arī veselības, iekšlietu un aizsardzības, labklājības un reģionālās attīstības jomas.
Apvienojoties vairāk nekā 50 sporta organizācijām un simtiem Latvijas sportistu, esam uzsākuši sabiedrisku iniciatīvu “Es atbalstu sportu”, lai aktualizētu būtiskākās nozares prasības.
Lai novērstu akūtas problēmas, ko radījusi nepārdomātā nodokļu reforma un izmaiņas, kas skar ziedojumus sabiedriska labuma organizācijām, jānosaka kompensējoši pasākumi 2018. gada, kā arī 2019. un 2020. gada valsts budžeta programmā ar mērķi novērst ziedojumu apmēra milzīgā krituma radītās negatīvās sekas, kamēr tiks pilnveidota nodokļu atlaižu kārtība vai izveidota cita sistēma sabiedriskā labuma organizāciju atbalstam.
Latvijas sportam vajadzīgs pārvaldnieks, kurš “deg” par sportu ne tikai fanu rindās un ne tikai tad, kad Latvijas pārstāvji kāpj uz goda pjedestāla, un spēj risināt šo daudzām nozarēm kritisko jautājumu loku. Respektīvi, ir nepieciešama Latvijas sporta pārvaldības modeļa maiņa. Ir vajadzīga diskusija par īpašas sporta pārvaldības institūcijas veidošanu. Eiropas Savienības valstīs sastopami dažādi sporta pārvaldības modeļi. Veidojot savu optimālo modeli, Latvija var pārņemt labāko no Eiropas pieredzes, iegūstot objektīvu, stratēģiski gudru un efektīvu sporta pārvaldnieku.
Mēs, zemāk parakstījušies, ceram, ka vēl nav par vēlu veikt fundamentālas, pozitīvas pārmaiņas, lai arī turpmāk Latvijas sportisti varētu gūt augstvērtīgus sasniegumus, lepoties ar medaļām, uzstādīt jaunus rekordus un rādīt izcilu piemēru mūsu bērniem. Mēs ceram, ka joprojām varēsim nodarboties ar saviem sporta veidiem, nevis mesties izmisīgā cīņā par izdzīvošanu.
Ja pārmaiņas nesāksies jau tūlīt, var nebūt medaļu Vasaras Olimpiskajās spēlēs Tokijā 2020. gadā un Ziemas Olimpiskajās spēlēs Pekinā 2022. gadā, godalgotu vietu čempionātos, kausos un turnīros, un Latvija pavisam drīz zaudēs vietu starptautiskajās sporta līgās. Vairs nebūs sporta fanu, jo nebūs, ar ko lepoties, un aizvien lielāku negatīvo nospiedumu radīs mūsu jauniešu mazkustīgais dzīvesveids. Tāpēc aicinām Jūs vistuvākajā laikā aktualizēt sporta nozares situāciju, rast steidzamu risinājumu akūtajām problēmām un iezīmēt risinājumus nākamajiem gadiem.
Patiesā cieņā,
Uļjana Semjonova
Jānis Ķipurs
Gunta Baško
Dainis Dukurs
Ineta Radēviča
Igors Vihrovs
Rebeka Koha
Edgars Masaļskis
Pauls Jonass
Kristers Serģis
Elīza Cauce
Ieva Ose
Roberto Puķītis
Anastasija Grigorjeva
Kristīne Čekstere
Armands Puče
Roberts Misāns
Laura Ikauniece-Admidiņa
Lauris Strautmanis
Artūrs Plēsnieks
Uldis Dzirkalis
Toms Markss
Evita Jaunbauere
Edgars Dupats
Lelde Laure
Kristaps Mauriņš
Artis Ozols
Kristīne Putniņa
Gints Palameiks
Iveta Kraze
Mārtiņš Pļaviņš
Mihails Arhipovs
Renāte Līne
Tomass Bakēvics
Jānis Liepa
Līna Mūze
Ruslans Nakoņečnijs
Elza Gulbe
Laura Skujiņa
Haralds Silovs
Edmunds Jansons
Žoržs Tikmers
Aldons Vrubļevskis
Itārs Bramanis
Mārtiņš Mālmeisters
Ināra Brenča
Ojārs Burkovskis
Artis Zentelis
Ineta Jansone
Mārtiņš Rubenis
Anda Upīte
Vadims Koževņikovs
Gunta Rotšteina
Edgars Buļs
Jānis Šmēdiņš
Zigmunds Čakšs
Matīss Ratnieks
Juris Šics
Vladimirs Smirnovs
Anastasija Smoļakova
Zane Putniņa
Elita Krūmiņa
Lilita Mukina
Pēteris Neijs
Agita Puriņa
Pāvels Švecovs
Aleksejs Lavrenovs
Māris Savickis
Jānis Kols
Liene Kleina-Brūvere
Daumants Znatnajs
Aigars Petrovskis
Dāvis Kaufmanis
Roberts Plūme
Andis Austrups
Andris Kreislers
Ingrīda Amantova
Aivars Rodčenko
Aivars Mackēvičs
Aivars Brakmanis
Jānis Kaupe
Jānis Rērihs
Juris Silovs
Ronalds Ozoliņš
Dace Dimante
Sandra Bringa
Arvīds Zariņš
Dace Gulbe
Andris Lupiks
Vita Duļbinska
Atis Strenga
Mārcis Laidiņš
Artis Jansons
Patriks Gailums
Maija Tīruma- Eichhorn
Ingars Kalējs
Dmitrijs Miļkevičs
Ingrīda Zauere
Didzis Sedlenieks
Riks Kristens Rozītis
Andris Jurga
Normunds Vilce
Guntis Ciematnieks
Ilvis Pētersons
Aivis Jurdžs
Aleksandrs Samoilovs
Laura Ozoliņa
Māris Liepiņš
Elīna Ekmane - Miķelsone
Daniels Balodis
Inese Reinicāne
Ance Niezere
Ivars Vāvere
Rūta Doveika
Zigmunds Dvarons
Tomass Cīrulis
Ivars Putenis
Ilze Jansone
Kārlis Ķuzis
Ritvars Traidass
Laine Lupkina
Zane Rinmane
Pauls Erenbots
Andris Pīlups
Pauls Ārents
Madara Mezenceva
Ilze Zariņa
Kristaps Millers
Pēteris Poudžiunas
Roberts Tarvids
Andris Šics
Zintis Ekmanis
Elīna Račko
Visvaldis Freidenfelds
Andis Blinds
Ulla Zirne
Raimonda Soloha
Romāns Antonovičs
Gija Veinberga
Kristaps Zeila
Vizma Freimane
Elīna Zelča
Arnis Zembaks
Kitija Birstiņa
Kristiāna Zeila
Dāvis Spriņğis
Lauma Lueta Zeberiņa
Renārs Prikuls
Normunds Ciziks
Vents Smiltnieks
Jānis Kodols
Santa Liepiņa
Ričards Strazdiņš
Indra Dzērve
Ligita Gustas
Jānis Freimanis
Gatis Eisaks
Ilze Nicmane
Sabīne Liepiņa
Inārs Kivlenieks
Agnese Grīsle
Aija Bērziņa
Iveta Radziņa
Ralfs Bērziņš
Anna Marta Nordmane
Rita Kubuliņa
Davis Conka
Dita Murevska
Ina Bordasova
Ieva Opoļska
Sandris Kļaviņš
Janis Jansons
Uģis Benjavs
Pēteris Kreilis
Mārtiņš Ceblis
Linda Līce
Renārs Ziedinš
Māra Truksne
Sandra Strenga
Dace Jāne
Mārtiņš Umbraško
Gatis Megris
Anita Reute
Edgars Nemme
Inga Smirnova
Aivars Kukojs
Austra Podniece
Oļegs Baskins
Ingars Dude
Raitis Ozols
Oskars Ķibermanis
Kalvis Koskevičs
Matīss Budovskis
Jānis Šķēls
Edgars Astašovs
Eriks Kohanovs
Arvis Kalniņš
Simona Kaspare
Renāts Cvetkovs
Mārtiņš Lapsiņš
Natālija Kalniņa
Endijs Vestfāls
Guntis Jansons
Sandijs Kalniņš
Edgars Gailums
Raivo Aizstrauts
Rihards Ostrovskis
Lauris Gailums
Māris Millers
Klāvs Putenis
Daina Ekmane
Jurijs Sigajevs
Oļegs Kozjakovs
Atis Drozdovs
Santa Mūrniece
Enia Antanoviča
Salvis Mežāns
Sigita Lāce
Māris Onskulis
Artūrs Bernovskis
Aida Pētersone
Marīte Vilcāne
Arvis Kreicbergs
Inga Martinsone
Laura Sobinova
Dace Faituša
Aigars Grinbergs
Baiba Blumberga
Reinis Burģis
Gundars Upenieks
Dmitrijs Tončinskis
Ilvars Rullis
Jānis Indārs
Kristīne Vederņikova
Endija Terauda
Jeļena Prokopčuka
Aleksandrs Prokopčuks
Egils Rubenis
Laila Nagle
Juris Lebedoks
Aivis Tālbergs
Irina Petrova
Sergejs Vasjkovs
Ļubova Kopilova
Alise Lapšāne
Matiss Karro
Mārtiņš Žogots
Girts Pavlovs
Renārs Līcis
Alīna Ansone
Jēkabs Gronskis
Vita Ormane
Jurgis Silins
Daniels Bambals
Sinta Sprudzāne
Santa Paegle
Anete Barovska
Mārcis Izkalns
Inga Dobravaļska
Kristīne Martinsone
Arita Šimkuna
Gaida Akerfelde
Baiba Feldmane
Daiga Valdmane
Aigars Auznieks
Laine Kreicere
Oskars Mezgirts
Harijs Zelčs
Elga Grota
Ainis Zīle
Jūlija Vēbere
Anna Šteinere
Agris Grandovskis
Irīna Štūla-Pankoka
Juris Lauris
Vilnis Janševskis
Ģirts Skanis
Juris Ozoliņš
Armands Polis
Iveta Zandere
Eva Alenceviča
Jeļena Fiščenko
Ineta Babauska
Raina Boguža
Jānis Mihailovs
Ronalds Arājs
Artis Golubovs
Ingus Plostnieks
Andris Rode
Sanita Stepanova
Mārtiņš Baķis
Jānis Timbors
Sandra Plostniece
Karina Streļņikova
Ilona Kojaloviča
Miķelis Užāns
Vjačeslavs Kirilovs
Armands Ivulāns
Dmitrijs Baikovs
Jolanta Bačkure
Rebeka Kārkliniece
Edgars Pedāns
Renārs Duļķevičs
Guntis Buntis
Andris Bērziņš
Arnis Šauriņš
Ruslans Suharevs
Līga Tālberga
Santa Kaire
Anastasija Kravčenoka
Līga Apškalna
Jānis Cīrulis
Gints Bērtulis
Reinis Duksītis
Ieva Zālīte
Edgars Pavārs
Vita Trautmane
Agnese Valdmane
Ingus Lāns
Kristīne Tilgale
Pēteris Šķiņķis
Ritma Ritene
Jānis Ūdriņš
Gita Orste
Mārtiņš Laubergs
Dmitrijs Lapa
Andrejs Bondarevs
Nataļja Gorškova
Veronika Stoļarova
Austris Zeltiņš
Sabīne Kazaine
Dainis Kļavinskis
Miks Rasmanis
Ilze Antāne
Andrejs Rožlapa
Dace Lāce
Grēta Anna Skara
Kristīne Bumbiere
Mareks Selena
Elīna Rulle
Solvita Lieģe
Jānis Leitis
Ivo Solomahins
Daiga Gabrūna
Kendija Aparjode
Luīze Vīksna
Agafija Buša
Sergejs Medvedjevs
Antra Baskere
Santa Ziņģe
Intars Berkulis
Ansis Straupmanis
Aiva Jakubovska
Anastasija Berzina
Aigars Berzins
Diana Cimermane
Mārtinš Lozbers
Aija Šļivka
Sintija Beķere
Mārīte Sproģe
Elīna Magomedova
Kristiāna Oldermane
Sanija Feldmane
Gatis Zemītis
Margarita Judina
Kristina Melbarde
Ainars Kalnins
Anna Blome
Inese Saldeniece
Vladimirs Jeršovs
Anita Seile
Elina Cēbura
Madara Palameika
Sintija Giptere
Katrīna Kalnina
Aleksandrs Šutka
Jurijs Fedulovs
Uģis Dronka
Olegs Sorokins
Mareks Barsovs
Diāna Stupele
Sandijs Kodoliņš
Aija Ambrasa
Reinis Nitišs
Dana Ševčenko
Aivis Landmanis
Arnis Upmanis
Līga Šeidlere-Šuste
Vitālijs Vērdiņš
Santa Strode
Krišjānis Tiltiņš
Zinaida Auziņa
Indra Nadziņa
Valērijs Minalta
Agate Rašmane
Dzintars Irbe
Alberts Cimiņš
Ilona Korjagina
Edgars Lācis
Anatolijs Isajevs
Alīna Štolcere
Alvils Brants
Sanita Budriķe
Jete Nulle
Anita Megija Miķelsone
Annija Libermane
Una Arama
Anna Lagzdiņa
Marina Dambe
Elva Eglīte
Santa Lorence
Ieva Dusele
Ieva Kairena
Annija Krūmiņa
Marika Jankovska
Harijs Brants
Spīdola Martinsone
Biruta Tjurina
Vjačeslavs Goļinskis
Niks Lagzdiņš
Ģirts Ločmelis
Jānis Purvēns
Silva Vainovska
Uldis Kristiņš
Kristaps Heinsbergs
Ģirts Skanis
Guntis Malejs
Ingus Palapis
Ģirts Šķeperis
Lauris Kūms
Irēna Rutka
Jānis Leitis
Inita Dimante
Normunds Krūmiņš
Maija Zēmele-Bauere
Ričards Stivriņš
Kitija Irbina
Liene Pastuhova
Sandra Dzenīte-Cālīte
Kaspars Bernāts
Zane Zande - Daukste
Vineta Eigita-Kupča
Andis Švāns
Dāvis Vilders
Roberts Vikštrems
Oļegs Groševs
Kristaps Ķikāns
Edgars Skrastiņš
Dina Puķīte
Sintija Valaine
Krisjanis Tiltins
Kaspars Lisovskis
Emīls Grīnbergs
Roberts Zande
Artūrs Ozols
Inārs Bīrmanis
Emīls Briedis
Artūrs Ozols
Raivis Skripsts
Žanis Buklovskis
Kevins Šmits
Inga Bliska
Jolanta Pošeiko
Violeta Pauliņa
Dainis Caune
Dainis Caune
Kristers Plētiens
Einars Fogelis
Kārlis Lejnieks
Karīna Balode
Dāvis Vilders
Monika Lipiņa
Jana Zaviša
Reinis Krūza
Inese Gulbe
Marika Nugumanova
Renāte Līne
Inese Jesse
Andželika Krūmiņa-Brūna
Aigars Belasovs
