Koncerta apskats: Kailija Minoga (Rīgā, "Arēnā Rīga" 25.02.2011.).
Izpildījums: 11/12
Baudījums: 9/12
Skaņa: 9/12
Saturs: 9/12
Pirms aprakstu redzēto un dzirdēto, piebildīšu, ka diemžēl 2008.gadā tūres "Kylie X 2008" Kailijas uzstāšanos neredzēju klātienē, taču, kā pēc koncerta man atklāja daži koncertā sastaptie paziņas, toreiz Kailija dziedāja daudzas 1980.gadu dziesmas (to skaitā "I Should Be So Lucky"), kuras šā vakara koncertā neizskanēja.
Afrodīte, kas cēlusies no jūras putāmJaunākā Kailijas albuma "Aphrodite" ("Afrodīte") veicināšanas tūre, kas sākās 19.februārī, izvizina skatītāju eklektiskā kultūrkaruselī. Šova ideja un risinājums radies, piedaloties pašai Kailijai un viņas ilggadējam radošajam kolēģim Viljamam Beikeram (William Baker). Sirds veida formas skatuvē tika izmantoti neskaitāmi kustīgi objekti, uz skatuves, kas imitē kādu senās Romas pili, uz ekrāniem tiek projicēti video, rosās dejotāji, akrobāti un galu galā ūdens atrakcijas, kas koncerta noslēgumā pārvērš dziedātājas uzstāšanos par krāšņu ūdens izrādi.
Kā pretstats prātā nāk pagājušogad redzētais vācu grupas "Rammstein" uguns šovs.
Kailija Minoga Rīgā. Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET
Jaunās koncertprogrammas pamatu veido tieši pēdējā albuma "Aphrodite" dziesmas. Kopumā izskanēja desmit skaņdarbi no šās plates.
Septiņi cēlieni
Šā vakara koncerts iedalāms septiņās daļās, precīzāk, astoņās, ja pieskaitām noslēdzošo "ūdens piramīdas" daļu.
1. cēliens (Gliemežvāks, Senā Grieķija)
- "Aphrodite"
- "The One"
- "Wow"
Koncerts iesākās ar nelielu intro, kura laikā uz skatuves iznāca mūziķi (tradicionāls sastāvs: bungas, bass, elektr. ģitāra un sintezators), divas fona vokālistes un dejotāju un cirka akrobātu trupa. Pati Kailija, kā jau minēju, uz skatuves "uzpeldēja" zelta gliemežvākā, tādējādi ilustrējot šova sengrieķu mitoloģijas tēmu. Pēc 2007. gada "The One" seko neliela teatrāla etīde, kurā iesaistītas abas fona dziedātājas un pirmais cēliens noslēdzas ar sengrieķu karavīru dejām un Kailijas sajūsmas saucieniem "Wow, wow, wooow!"
2. cēliens (Zelta zirgs, Indija)
- "Illusion"
- "I Believe in You"
Iedegas sarkanas gaismas, atskan austrumnieciski muzikāli motīvi un mēs ar vienu no jaunajām dziesmām "Illusion" nokļūstam senajā Indijā. Seko 2004. gada "I Believe in You", kuras laikā Kailija iekāpj (atkal gan sengrieķu) kaujas ratos un pirmo reizi apstaigā skatuves sirds formas mēli.
Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET
3. cēliens (Zvaigznes, sporta spēles)
- "Cupid Boy"
- "Spinning Around"
- "Get Outta My Way"
- "What Do I Have to Do?"
Jāpiebilst ka
pirms katra jauna cēliena, Kailija uz dažām minūtēm nokāpa no skatuves, lai nomainītu kārtējo tērpu, kuru dizaineri, starp citu, ir itāļu modes duets "Dolce&Gabbana".
Parasti arī muzikālais pavadījums pirms katra cēliena bija garāks, apspēlējot un izvēršot konkrētā skaņdarba motīvu. Tā, lūk, "Cupid Boy" laikā Kailija uz skatuves bija tērpusies brīnišķīgā melnā kleitā un cepurē, dziedot dažādu muskuļotu atlētu video projekciju fonā. Seko "Spinning Around" dejas un iznāciens ar "Madonnas krēsliem" un 1990. gada kasika "What Do I Have to Do", kuras laikā, pēc vairākkārtējas atzīšanās mīlestībā "I Love You, I love You", nedaudz atdzīvojās arī mūsu publika.Jāpiebilst, ka koncerta publika nebija nekādi tīņi ... par to liecināja uz pirkstiem saskaitāmie spīguļojošie zižļi, kas bija nopērkami Kailijas "suvenīru stendā". Katrā ziņā Pinkas (Pink) koncertā zāle burtiski laistījās šo lāzerzižļu krāsainajās gaismās.
Krāsu gan Kailijas koncertā netrūka. Lasiet tālāk!
4. cēliens (Balti mākoņi, debesis)
- "Everything Is Beautiful"
- "Slow"
Melno kleitu nomaina balta, baltu putu vai mākoņu tēma dominē arī dejotāju tērpos. Interesanta ir 2003. gada dziesmas "Slow" versija, proti, tā sākotnēji aranžēta viegla salondžeza garā, bet nobeigumā eksplodē pulsējošā elektroniskā disko mūzikā. Dziesmas laikā sakustas arī izgaismota apļveida skatuve, kas pacēlās ieslīpi par 45 grādiem. Izskatījās pat nedaudz bīstami, Kailija itkā stāvēja un balansēja uz neliela apaļa skatuves laukumiņa ...
Akrobāti. Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET
5. cēliens (Sarkanais un melnais)
- "Confide in Me"
- "Can't Get You Out of My Head"
- "In My Arms"
1990. gadu Kailijas daiļradi pārstāvēja "Confide in Me", kuru šoreiz jau dziedātāja izpildīja spīguļojošā sudraba krāsas kleitā. Diemžēl viens no Kailijas ielākajiem hitiem
"Can't Get You Out of My Head", sava jaunā roka aranžējuma dēļ, manuprāt, īsti labi neizskanēja.
Tradicionāli arī "Arēna Rīga" akustika liedza 100% izbaudīt koncertu - Kailijas balss skanēja ļoti asi (pārāk daudz "uzgrieztas augšas) un fona vokālistes brīžiem vispār bija knapi dzirdamas.6. cēliens (Kosmoss)
- "Looking for an Angel"
- "Closer"
- "There Must Be an Angel (Playing with My Heart)"
- "Love at First Sight"
- "If You Don't Love Me"
Tikai piektajā cēlienā sagaidīju savu jaunās plates favorītu - dziesmu "Looking for an Angel". Dziesmai sākoties, uz lielajiem ekrāniem tika projicēts skats no kādas planētas uz Saturnam līdzīgu planētu, uz skatuves valdīja miers (viens no retajiem brīžiem, kad neviens nedejoja, nevingroja vai tml.) un Kailijas dziedājumu varēja izbaudīt bez dažādiem blakusefektiem.
Šā cēliena kulminācija bija lidojošais, melnādainais enģelis, kuram, dziesmas "Closer" laikā uz spārna uzkāpa arī Kailija.
Ar abām enģeļu dziesmām "Looking for an Angel" un "There Must Be an Angel (Playing with My Heart)" beidzot tika iekustināta arī Rīgas publika, taču dejotgribētājus (ja izdotos izgrūstīt apkārtstāvošos) ātri vien aptur koncerta "emocionālais moments" - balāde "If You Don't Love Me", kas ir mazāk zināms Kailijas hits, kas iekļauts 2000. gada izlasē "Hits+"
Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET
7. cēliens un nobeigums (Āfrika, Brazīlija un šļakatas)
- "Better the Devil You Know"
- "Put Your Hands Up (If You Feel Love)" +
- "On a Night Like This"
- "All the Lovers"
Kad uz skatuves sāka skanēt āfrikas ritmi ("Better the Devil You Know"), kas vienas dziesmas laikā nomainījās uz Brazīlijas karnevāla dejām un tērpiem, nodomāju, ka laikam jau šoreiz kaut kas ir par daudz. No Senās Grieķijas uz Riodežaneiro! Galva sāk griezties ...
Mūzika paliek šova ēnā
Patīkama atkāpe, kas nebija paredzēta programmā, bija improvizētā 1980. gadu dziesmas "The Loco-Motion" versija. Tomēr koncertšova kulminācija, protams, bija "ūdens piramīda", kuras vajadzībām, kā raksta koncerta organizatori, nepieciešamo ūdeni nodrošināja 16 sūkņi, kas caur 48 speciālām atverēm skatuvē minūtes laikā lika cirkulēt 25 000 litriem ūdens. Tiešām skaisti.
Šāda vēriena šovi vēlreiz apliecina mūzikas industrijas pēdējo gadu tendences, proti, mākslinieki arvien lielāku akcentu liek uz koncertiem uz to kvalitāti un skatāmību, jo diemžēl ierakstu tirdzniecība, kas kādreiz bija galvenais mūziķu ienākumu avots, ir strauji kritusi un turpina samazināties.
Šo tendenci precīzi raksturo arī kāds pirms koncerta dzirdēts viedoklis:
"Lai arī neesmu liels Kailijas fans, gribu redzēt kāds būs tas šovs!"
ŠOVS bija lielisks! Ir taču šovu laikmets. Tomēr ir viens "bet". Pati mūzika diemžēl arvien vairāk riskē palikt šādu ŠOVU ēnā. Un tas vairs nav nekas labs.
