LU Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše sacīja, ka reklāmas ir nevis par idejām, bet noliegumu un citu kritiku. Arī Latvijas Reklāmas asociācijas vadītājs Ģirts Ozols norādīja, ka nenotiek konkurence par programmatiskajiem jautājumiem, bet tēlu cīņa, kurā salīdzināšanās ir neizbēgamas. "Turības" Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns Andris Pētersons pamatoja, kāpēc virknes politisko spēku priekšvēlēšanu saukļi ir efektīva propaganda, un pateica, kuram spēkam plakāts ir pārāk sarežģīts masu komunikācijai. Režisors un uzstāšanās mākslas konsultants Juris Rijnieks izteica viedokli, ka pirmoreiz redzams "riktīgs" vēlēšanu karnevāls un viss redzamais ir maskas, bet saistība ar realitāti tiek noklusēta.
A.Pētersons uzskaitīja dažādus kampaņu instrumentus, minot gan Laimes lāci, gan vienošanos ar blondīnēm, un secināja, ka "visu spektru" ir paņēmis Ainārs Šlesers. Ģ.Ozols un reklāmas speciālists Vladis Goldbergs savukārt pamatoja, kāpēc kļūdas bija attiecīgi "Vienotības" atbilde tautas kustībai "Par labu Latviju!" un sociāldemokrātiem viņu reklāmas aģentūras izvēle.
"Par labu Latviju!" vēršanos pret homoseksuāli orientētiem cilvēkiem gan eksperti novērtēja dažādi. A.Pētersons secināja, ka, kamēr Latvijā nav viens miljons geju un lesbiešu vēlētāju, stāsts no reklāmas viedokļa ir vietā, bet mediju kritiķe Anda Rožukalne to novērtēja kā izmisuma soli. Savukārt I.Brikše par "drausmīgu politisko bezatbildību" nosauca sabiedrības šķelšanu, arī kategorijās krievi/latvieši un bagātie/nabagie. Viņa pauda uzskatu, ka agresivitāte un sabiedrības dalīšana šajās vēlēšanās ir sasniegusi nebijušus apmērus, bet V.Goldbergs iebilda, ka tas vērojams jau četrus līdz sešus gadus un nekas nav mainījies.
Citi spilgtākie un būtiskākie debašu fragmenti - www.knl.lv.
