"Tas ir tikai papīra gabaliņš ar spiedogu un parakstu, kas reāli neko neapliecina. Cilvēks taču var aiziet pie ģimenes ārsta un saņemt apliecinājumu, ka ir vesels, bet pēc atgriešanās saslimt. Zīmogu un parakstu ļoti viegli var viltot, kas arī diemžēl notiek. Sanitārās grāmatiņas nav ieviestas nekur citur Eiropā - tas ir padomju laiku atavisms, kas jālikvidē," sacīja T.Marčenkova.
Latvijā pārtikas drošības apriti jau regulē Eiropas Savienības regula par pārtikas produktu higiēnu, kur strikti noteikts, ka darba devējs nedrīkst nodarbināt slimas personas un darbā drīkst strādāt tikai veselas personas. Turklāt Darba aizsardzības likums nosaka, ka darba devējam jānodrošina periodiskas veselības pārbaudes, ja darbinieki strādā kaitīgos darba apstākļos, sacīja T.Marčenkova.
"Ja atcelsim noteikumus, nekas īpaši nemainīsies. Ja darba devējam rodas aizdomas, ka darbinieks ir slims, viņš var palūgt aiziet pie ģimenes ārsta pēc izziņas, ka persona drīkst strādāt, un tādēļ nav vajadzīgas obligātās sanitārās grāmatiņas pilnīgi visiem attiecīgās jomas darbiniekiem," norādīja T.Marčenkova, uzsverot, ka PVD vērsīsies pie valdības ar iniciatīvu likvidēt sanitāro grāmatiņu sistēmu.
Jau kopš pagājušā gada pēc PVD iniciatīvas tika atviegloti un atcelti vairāki normatīvie akti, lai samazinātu slogu uzņēmējiem. "No mūsu puses tā varētu būt tuvākā pusgada iniciatīva," sacīja PVD pārstāve.
Patlaban normatīvie akti paredz, ka sanitārās grāmatiņas vajadzīgas pārtikas apstrādē un sabiedriskajā ēdināšanā strādājošajiem, pakalpojumu sniedzējiem frizētavās un kosmētiskajos kabinetos, kā arī publiskas lietošanas peldbaseinos un pirtīs, solārijos, tūristu mītnēs, dienesta viesnīcās, pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, bērnu interešu izglītības iestādēs, bērnu darba un atpūtas nometnēs, sociālās aprūpes institūcijās, ārstniecības iestādēs strādājošajiem. Tāpat sanitārās grāmatiņas vajadzīgas pasažieru apkalpotājiem tālsatiksmes vilcienos.
