Latvijas paviljonā "World Expo" skan ovācijas, tomēr to apmeklē četrreiz mazāk cilvēku nekā Lietuvas paviljonu; "Aerodium" koncentrējas uz medijiem
"Aiziet!" kolēģis garāmejot uzsit uz pleca "Aerodium" instruktoram un līdzīpašniekam Ingum Augstkalnam, likdams saprast, ka kavēties vairs nedrīkst – Latvijas paviljona apmeklētāju zālē publika jau iesildīta lidošanas priekšnesumam. Abi instruktori šodien jau padsmito reizi steidz augšup pa kāpnēm uz apmeklētāju zāli, kur, mūzikas un ovāciju pavadīti, dodas tunelī. "Pavisam brīvi. Par kustībām nav pat jādomā, kā skrienot vai peldot," tā I. Augstkalns jūtoties, vēja plūsmā šaudīdamies augšup lejup, griezdamies, kūleņojot un rādot trikus. Šova kulminācija ir brīdis, kad brīvprātīgais publikai vaicā: "Vai lai viņi lido vēl augstāk?" Pēc apstiprinoša "jā" lidotāji, sajūsmas kliedzienu sveikti, vairākas reizes sasniedz tuneļa griestus. Izrādei beidzoties, viņi izkāpj no nožogojuma kā varoņi pie tautas, lai apsveicinātos un fotografētos ar skatītājiem. Kad atkal un atkal baudi šīs ovācijas, aizmirstas visas negācijas un nogurums, saka I. Augstkalns. "Tas ļoti uzlādē." Gandarījums esot apzināties, ka "mēs spējam atvērt ķīniešus, kuri patiesībā ir diezgan kautrīga tauta".
Rinda gara, apmeklētāju maz
Ārpusē pie Latvijas paviljona stiepjas vairāku simtu cilvēku rinda. No rītiem un vakaros saīsinādamās, bet sestdienās un svētdienās izaugdama līdz pat vairākiem tūkstošiem ļaužu, kas pacietīgi gaida, iespiesti metāla steliņģos, – rindas ir ne tikai Latvijas paviljona, bet visa "Expo" sinonīms. Ar pirmo jāsastopas, kad no ieejas piecpadsmit minūtes soļots līdz drošības kontrolei. Šeit par 160 juaņām (aptuveni 14 latu) var nopirkt biļeti. Vienkāršam ķīnietim tā ir liela nauda. Piemēram, celtnieki, kas triecientempā būvēja Latvijas paviljonu, saņēmuši ap 100 eiro mēnesī (ap 70 latu). Tiesa, ievērojama daļa ķīniešu "Expo" apmeklē par velti – ar dāvinātām biļetēm. Tādi organizētās grupās stāvlaukumā pie ieejas sarodas pat veseliem autobusiem. "Piemēram, rūpnīcā darbiniekiem pasaka: tajā un tajā datumā – visi uz "Expo". Un tādi – grupā, vienādām cepurēm un karodziņiem rokā – viņi te ierodas. Ja Ķīna ir pateikusi, ka "Expo" būs 70 miljoni apmeklētāju, tad arī būs.
""Expo" ir nopietns devums arī Ķīnas iekšējā tūrismā," stāsta "Aerodium" darbinieks Jānis Ķirpītis. Biļetes sadāvinātas arī tūkstošiem "Expo" tuvumā dzīvojošo ķīniešu, kompensējot neērtības būvniecības laikā, kad par 320 hektārus plašu izstādes vietu pārtapa pelēcīgs ostas rajons.
Rindas pie drošības pārbaudes gan nav salīdzināmas ar tām, kādās gandrīz trīsdesmit grādu karstumā jāstumdās pie populārākajiem paviljoniem. Minimālais laiks ir stunda, pie daža paviljona esot jāgaida pat astoņas. Tas nozīmē, ka, veltot "Expo" apmeklējumam, piemēram, vienu darbdienu, vairāk par četriem pieciem iecienītākajiem paviljoniem apskatīt nav iespējams. Lai gan ar rindu garumu "Expo" dalībnieki lepojas kā apmeklētāju intereses rādītājiem, cipari ne vienmēr rāda objektīvu ainu. Piemēram, pie Lietuvas un Igaunijas paviljoniem rindu tikpat kā nav, bet apmeklētāju skaits dienā lielāks nekā Latvijas paviljonā (Lietuvai ap 40 tūkstošiem, Igaunijai – ap 30 tūkstošiem, bet Latvijai – līdz 10 tūkstošiem apmeklētāju dienā). Galvenais iemesls ir paviljona caurlaidība – nelielā apmeklētāju zāle vienlaikus spēj uzņemt aptuveni 400 cilvēkus, bet lidošanas šovs notiek ik pēc pusstundas. Tas nozīmē, ka ik pēc pusstundas ielaiž pa ļaužu porcijai, bet pārējie ārpusē turpina gaidīt nākamo šovu. Bet Lietuvas paviljonā, piemēram, apmeklētāji plūst cauri paviljonam nepārtraukti.
Niecīgo apmeklētāju skaitu jau agrāk "Aerodium" pārmetis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols, kurš salīdzinājis – Luksemburgas paviljonu jau jūnija sākumā apmeklējis miljonais apmeklētājs, bet Latvija miljonu tā arī nesasniegšot pat līdz izstādes beigām...
Orientējas uz medijiem
"Aerodium" darbinieki gan uzsver: salaist paviljonā pēc iespējas lielāku masu neesot pašmērķis. Desmitiem miljonu ķīniešu jau šobrīd Latvijas paviljons sasniedzis pastarpināti – caur medijiem, un tieši uz to turpinām koncentrēties, stāsta "Aerodium" sabiedrisko attiecību direktore Dženeta Vanga. "Lūk, šis ir viens no lielākajiem Ķīnas sociālajiem tīkliem, ar pieciem miljoniem aktīvo lietotāju dienā, kur mēs vairākas dienas bijām ielikti pirmajā lapā," viņa skaidro, datorā rādot video un aprakstu ķīniešu valodā. "Un šeit ir Ķīnas televīzijas, te mūs rādīja arī tiešraidē. Bet te nosauktas ziņu aģentūras," Džaneta turpina tīt uz leju garu sarakstu "Excel" failā. "Ķīnas medijiem mēs ļoti patīkam, esam ļoti "karsts" paviljons. Lidošanu ir viegli parādīt un viegli saprast, tādēļ mediji pie mums ir katru dienu." Tieši ziņas un sociālie tīkli esot veids, kā ķīnieši uzzina par Latviju "Expo". "Vācija vai Francija ir valstis, ko tāpat visi pazīst, tādēļ to paviljoni jāapmeklē, lai kas arī tur būtu izstādīts, bet pie mums nāk tieši tādēļ, ka jau zina – šeit lido," stāsta I. Augstkalns. To apliecina Lietuvas paviljona vadītāja Indre Kumpikevičiūte – Lietuvas paviljonā pa laikam ieklīstot ķīnieši, kas vaicā, kur te var palidot. Atbild, ka te ir Lietuvas, nevis Latvijas paviljons, bet no teiktā var secināt – šie cilvēki nākuši speciāli uz Latvijas paviljonu. Kamēr pārspriežam Latvijas vārdu Ķīnas medijos, pa durvīm ienāk arī eiropieši – kāda Īrijas televīzija. "Arī Rietumu mediji pie mums viesojas bieži – viens no pēdējiem bija "Discovery channel"", lepojas I. Augstkalns.
Kā oriģinālu ideju Latvijas vārda popularizēšanai "Expo" "Aerodium" agrāk uzsvēris lidotāju filmēšanu – katrs tunelī palidojušais epastā saņems filmiņu ar savu lidojumu un daudzi tās ievietos sociālajos tīklos, tā "brīvprātīgi piespiedu kārtā" nesot pasaulē Latvijas vārdu. Filmēšana tiešām notiek, kā solīts, tomēr krietni mazākos apmēros tādēļ, ka pats lidotāju skaits ir niecīgs. Izlozes sistēma ieprogrammēta tā, ka dienā lidošanu var laimēt tikai daži desmiti apmeklētāju, nevis simti, kā plānots iepriekš.
Video klejo internetā
Kā skaidro I. Augstkalns, sākotnējais koncepts mainīts, pielāgojoties situācijai – izrādījies, ka ķīniešu lidināšanās, lai arī tīkama viņiem pašiem, nav interesanta pārējiem. Piedaloties izlozē, nav arī solītās viktorīnas par Latviju – jāizpilda tikai anketa ar vārdu, uzvārdu, nodarbošanos u. tml. Tāpat neredz videofilmiņas, kurās par Latviju stāstītu mūsu zemes veiksmīgākie cilvēki. To vietā ekrānos, kas izvietoti apmeklētāju zālē, demonstrē dabas skatus, "Latvijas dzelzceļa" un Ventspils reklāmas. Tās ķīnieši, šķiet, uztver vairāk kā dekorācijas, nevis informāciju. "Viktorīnas un video rullīšu nav, jo sapratām, ka ar to process pārāk ievilktos un ķīniešus garlaikotu," skaidro I. Augstkalns. Jau šobrīd ne visi iztur izlozi līdz galam – paspaidījuši pogas, pamet spēli pusratā. Turklāt lielākā daļa loterijai nemaz nepievērš uzmanību.
Tomēr filmiņu ideja principā strādā, apgalvo I. Augstkalns: "Esam uz pareizā ceļa. Pietrūkst gan resursu nopietnam monitoringam, bet video jau ir atrodami vairākos Ķīnas sociālajos tīklos." Kā piebilst J. Ķirpītis, tikai ne youtube.com, jo Ķīnā youtube.com vienkārši nav. "Ne jau tikai mūsu video klejo internetā – arī skatītāji filmē ar savām kamerām, telefoniem, fotografē. No Latvijas vārda nevar izvairīties, jo tas ir uz tērpiem, ķiverēm un tuneļa," teic I. Augstkalns. Viņš uzsver, ka nolūks ir ne tik daudz panākt video masveida izplatību, cik kvalitāti. Proti – uz lidojumiem aicināt publiskas Ķīnas personas, citu paviljonu pārstāvjus vai prominentus "Expo" viesus. "Izvēlēties cilvēkus, par kuriem tālāk ziņos citi mediji. Efekts daudz lielāks, nekā izlidinot simtiem parastu ķīniešu."
Brīvprātīgie sāks atkrist
Nedēļu pirms Jāņiem, kad LIAA vēl nebija izmaksājusi "Aerodium" 40 tūkstošus latu steidzamu izdevumu segšanai, kurus uzņēmuma vadītājs Ivars Beitāns nosaucis par "sunim pamestu kaulu", Latvijas paviljona darbinieki kļūst drūmi, kad ierunājas par problēmām. "Viņš ir no IT firmas, kas mums piegādāja datorus," uz ķīnieti, ar kuru nupat runājis, rāda J. Ķirpītis. "Pateica: ja līdz nedēļas beigām nebūs naudas, ņems daļu aparatūras prom." Taču ar to nodrošina vairākas tuneļa vadības funkcijas. Tieši šādi it kā sīkumi visu darbību tur uz naža asmens, skaidro J. Ķirpītis. Vienlaikus darbinieki apzinās – nevis abstrakta valsts viņiem ir parādā divu mēnešu algu, bet konkrēts darba devējs "Aerodium". "Daži brīvprātīgie, ja viņiem šonedēļ neiedos naudu, sāks atkrist," atzīst J. Ķirpītis.
***
Fakti
Daudzi ķīnieši, kuri ieradušies "Expo", Šanhajā ir pirmo reizi mūžā. Pulcējoties ap biļešu automātiem metro, viņi tikpat bezpalīdzīgi kā rietumnieki lauza galvu, kāda biļete jāpērk un kur aparātā jābāž nauda.
Vairāki eiropieši, sastapti "Expo", atzīst, ka par savu valstu paviljonu saturu pirmoreiz uzzinājuši, tajos ieiedami. Tā ir atšķirība no Latvijas, kur "Aeorodium" projekta mēnešiem ilgā publiskā preparācija un kukuļdošanas skandāls novedis pie tā, ka, šķiet, teju katrs pretimnācējs Latvijā uz ielas spētu aprakstīt, kādam jāizskatās Latvijas vēja tunelim, cik tas maksājis.
Iespējams, arī bieži piesauktā "pasaules" uzmanība "Expo" notiekošajam ir mazliet pārspīlēta. Piemēram, kāds Īrijas brīvais žurnālists, kurš izstādē ieradies, lai apmeklētu Eiropas-Ķīnas zinātnes nedēļu, ir neziņā, ko un kam lai par šo izstādi uzraksta. Piedāvājis ziņot par šo izstādi vairākiem savas valsts laikrakstiem, tostarp "The Guardian". "Nē, nav interesanti," viņam atteikuši, "labāk lai intervējot kādus britu uzņēmējus Šanhajā, noskaidrojot, kā viņiem te sokas."
