Pauls Stradiņš bija ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks, medicīnas doktors un profesors. P.Stradiņš ir klīniskās onkoloģijas pamatlicējs Latvijā. Viņa pētījumi veltīti vēža agrīnās diagnostikas un onkoloģiskās palīdzības organizācijas jautājumiem. Ķirurģijā profesors Pauls Stradiņš pievērsās perifēro nervu bojājumu diagnostikai un ārstēšanai, kā arī citiem jautājumiem. Profesors veicis pētījumus arī traumatoloģijā, uroloģijā, asinspārliešanā, dietoloģijā, farmakoloģijā, fizikālterapijā, kūrortoloģijā, iedzīvotāju veselības aprūpē, ārstniecības iestāžu celtniecībā.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs: «Profesors Stradiņš cilvēkiem ziedojis visu savu mūžu, talantu, spēkus un prasmes. Pauls Stradiņš atstājis mums ne tikai savu vārdu, bet arī savu ētisko un profesionālo vērtību sistēmu, kuras centrā ir cilvēks, viņa veselība un dzīvība. Tā ir bagāža, kas mums jāpaņem līdzi, jāvairo, lai nodotu nākamās paaudzes rokās. Šodien nākotnes slimnīcu ir uzticēts būvēt mums. Jaunajā slimnīcā centīsimies saglabāt arī Paula Stradiņa - filozofa garu, lai jaunie ārsti un māsas savā ikdienā atceras, ka medicīna reizē ir amats, zinātne un māksla, kā reiz teicis pats profesors Pauls Stradiņš.«
Rīgas Stradiņa universitātes rektors, Stradiņa slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs, 2010.gada P.Stradiņa balvas laureāts profesors Jānis Gardovskis: «Rīgas Stradiņa universitāte ir vienmēr bijusi lepna par saņemto godu tās nosaukumā nest Stradiņa dzimtas vārdu. Tas ir mūsu izglītības kvalitātes un sasniegumu talismans. Pauls Stradiņš bija vēsturiska personība, kas daudzām mediķu paaudzēm Latvijā ir bijusi un joprojām ir apliecinājums, ka mūsu mērķiem ir jābūt augstiem un cēliem. Paula Stradiņa piemiņa apliecina pēctecības un kolektīvās atmiņas nozīmi zinātnē un sabiedrībā kopumā, kad vienas paaudzes sasniegumi tiek apzināti un turpināti jaunās paaudzes zinātniskajos pētījumos un intelektuālajos meklējumos.«
Pauls Stradiņš dzimis 1896.gada 17.janvārī Viesītē. 1914.gadā ar zelta medaļu viņš absolvēja Rīgas Aleksandra ģimnāziju, pēc tam viņš iestājās Kara medicīnas akadēmijā Petrogradā un pilnveidoja zināšanas akadēmijas Hospitālās ķirurģijas klīnikā.
No 1924.gada viņš strādāja Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes ķirurģijas klīnikā un katedrā, kā arī papildināja zināšanas ASV un Anglijā.
No 1944.gada līdz 1946.gadam Pauls Stradiņš bija Medicīnas fakultātes dekāns, īpaši sekmējot tās darbības atjaunošanu grūtajos pēckara apstākļos.
Tai pašā laikā profesors vadīja arī savu klīniku, ieviešot tā laika modernākās diagnostikas un ārstniecības metodes, pilnveidojot operatīvo tehniku, kā arī sekmējot tolaik jaunus medicīnas virzienus.
Strādājot nemitīgā pārslodzē, profesors pāragri mira 1958.gada 14.augustā Rīgā. Viņa kapa pieminekli-skulptūru «Gals ir klusums» Rīgas Meža kapos ir veidojis igauņu tēlnieks Antons Starkopfs.
Paulam Stradiņam bija četri bērni: Irēna Stradiņa (māksliniece), Maija Sosāre (valodniece), Jānis Stradiņš (ķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, profesors, akadēmiķis), Asja Eglīte (ārste fizioterapeite). Vairāki Paula Stradiņa mazbērni ir ārsti: Linda Sosāre - gastroenteroloģe, Andrejs Ērglis un Pēteris Stradiņš - abi kardioķirurgi.
Pauls Stradiņš dibinājis un vadījis:- Latvijas Vēža apkarošanas biedrību (1934-1937)
- Veselības veicināšanas biedrību (1937-1940)
- Ārstu biedrību (1945-1946)
- Ķirurgu zinātnisko biedrību (1946-1952)
- Medicīnas vēsturnieku biedrību (no 1953)
- Latvijā pirmo Vēža slimnīcu
- Rīgas 2.medicīnas skolu (1939)
- Asins pārliešanas staciju (1941)
Paulam Stradiņam bija piešķirti vairāki apbalvojumi:
- Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības Goda zīme (1934)
- III šķiras Atzinības krusts (1939)
- PSRS medaļa «Par pašaizliedzīgu darbu Lielajā Tēvijas karā,1941-45.g"
- Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksts
- PSRS Darba Sarkanā Karoga ordenis.
