RLB Valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka atzina, ka šogad saņemts vairāk kvalitatīvu pieteikumu nekā iepriekšējos gados. «Ir manāma apzināta gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteicēju vēlme stiprināt latviešu valodu, un sabiedrībā ir mazinājusies vienaldzība pret valodas aplamībām. Viņu norādēs un skaidrojumos ir mazāk negāciju, daži pieteicēji par izceļas ar vairākiem ierosinājumiem. Iesniegto teicienu vidū mazāk ir sūro un nelāgo kandidātu, daudzi no pieteiktajiem teicieniem ataino pagājušā gada valstiskās un politiskās norises,» teica Sinka.
Par gada vārdu atzītais «zibakcija» pamazām sāk aizstāt līdz šim lietoto «flašmobs» vai «flešmobs» (no angļu vārda «flashmob»). Valodnieka Jāņa Endzelīna mazmazdēls Ingmars Zemzaris atzina, ka zibakcija ir veiksmīgs jaunvārda darinājums, kas trāpīgi norāda uz apzīmējamo norisi - neikdienišķu izdarību, kas pēkšņi un īslaicīgi notiek kādā ikdienišķā sabiedriskā vidē.
Gada nevārds «pa lielam» ir strauji izplatījies sarunvalodā un jau parādās arī presē un pat runās no Saeimas tribīnes. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja un rakstniece Ieva Kolmane ironizēja, ka nevārds «pa lielam» mudina domāt arī par došanos «pa mazām» personīgajām darīšanām.
Kā ziņots, uz 2010.gada spārnotā teiciena titulu pretendēja arī premjera Dombrovska teiciens «Latvija var!», Saeimas deputātā Raivja Dzintara vēlēšanu priekšvakara «milžu cīņās» teiktais - «Jauns kumeļš var kļūt par lielu zirgu, bet vecs ēzelis par zirgu nekad nekļūs», ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera teiktais, ka «politiķiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem vajadzētu kontrolēt divu orgānu darbību un nepieļaut, ka mutes darbība apsteidz smadzeņu darbību». Uz spārnotā teiciena titulu pretendēja arī Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites izteikums «Radinieks ir tuvs, kaimiņš tuvāks», kā arī citi.
Gada vārdam bija pieteikti - «jēgpustukšs», «jēgtukšs», ko varētu lietot gadījumā, ja lieto vārdu «jēgpilns», «bezdarboties», kas nozīmē bez darba darboties, lai nebūtu jāslinko. Tāpat tika rosināts «oficiantus» aizstāt ar «viesmīļiem», «domofonus» ar «namruņiem», «investīcijas» ar «ieguldījumiem», «indeksus» ar «rādītājiem» un citus.
Uz pagājušā gada nevārda titulu kandidēja arī «perkusija», «reciklēšana», «sasalstošs lietus», «koučings», «atslēgas jautājums», «da jebko».
Gada vārds ir spilgtākais un trāpīgākais pēc latviešu valodas likumībām veidotais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, kļuvis populārs vai popularitāti atguvis 2010.gadā, vai arī jau pazīstams vārds, kas lietots ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.
Gada nevārda titulu var iegūt visnejēdzīgāk darinātais vai visnevajadzīgāk no citas valodas aizgūtais vārds, kas parādījies vai manāmi izplatījies 2010.gadā, vai arī jau pazīstams vārds, kas šajā gadā plaši lietots ar visneiederīgāk vai visnevajadzīgāk sagrozītu nozīmi, piemēram, pēc citu valodu parauga.
Savukārt par gada spārnoto teicienu var kļūt spilgtākais vai dīvainākais teiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts 2010.gadā.
Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena vērtētāji bija dažādu jomu lingvisti un valodas praktiķi no trim organizācijām - RLB Latviešu valodas attīstības kopas, LRS un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas.
Kā ziņots, Latvijā pirmo reizi šāda akcija notika 2003.gadā, kad par gada vārdu kļuva «zīmols», par nevārdu - «eiro» tā nelokāmības dēļ un par spārnoto teicienu - vārdkopa «zelta rokas» ar jaunu nozīmi.
2004.gada vārds ir «mēstule» angliskā vārda «spams» vietā, nevārds - «māsterplāns», ko tika ieteikts aizstāt ar vārdu «virsplāns» vai «dižplāns», bet spārnotais teiciens - «valsts deg zilās ugunīs».
Par 2005.gada vārdu kļuva «smacenis» angliskā vārda «smogs» vietā, par nevārdu - «centrs» nevajadzīgi plaši sastopamā nozīmē «liela vai maza vieta, kur kaut kas notiek» un par spārnoto teicienu - «vanags noknāba cālīti».
2006.gada vārds bija «draugoties» kā vietnes «draugiem.lv» darbības raksturotājs, nevārds - «hendlings», kas tika novērtēts kā neveikls anglicisms, kas dzīvu radību sakarībā izklausās pat neētiski, bet spārnotais teiciens - «ņēma un uzmeta», kas tagad latviešu valodā jau folklorizējies. 2006.gadā tika vākti un analizēti arī savārstījumi - neizprotami, samudžināti un nelatviski teikumi oficiālos tekstos.
2007.gada vārds bija «ēnstrādnieks», nevārds - «(siera) produkts» un spārnotais teiciens - «bojāts horizontālais taimkods». Savukārt 2008.gada vārds bija - «talkot», nevārds - «šis te... šo te...», spārnotais teiciens: «Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai bieži nav saprotama».
Par «gada naglu» 2008.gadā tika pasludināts teiciens «nasing spešl», ar kuru toreizējais ministrs Atis Slakteris (TP) atbildēja uz žurnālistes jautājumu, kas īsti notiek Latvijā un kāpēc vajadzīgs miljardu aizdevums. Tagad šis teiciens arī jau folklorizējies.
2009.gadā par gada vārdu kļuva «glābējsilīte» (angliskā «babybox» vietā), par nevārdu - «saīsināt darbiniekus», par spārnoto teicienu kļuva veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) retoriskais jautājums: «Un ko jūs saprotat ar politisko atbildību?»
