Atklātā vēstule, ko parakstījušas 233 personas, nosūtīta Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, Saeimas deputātei un Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai un Latvijas Farmaceitu biedrības prezidentei Līgai Krīgerei.
Jau ziņots, ka Farmācijas likums tika pieņemts 2001.gadā. Tajā tika paredzēti desmit pārejas gadi, lai neatbilstošos aptiekas uzņēmumus pārkārtotu atbilstoši likuma 36.panta 1.daļas prasībām, kas nosaka, ka
vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai ar veselības ministra atļauju - pašvaldība
tās administratīvajā teritorijā. Vispārēja tipa aptieka var piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai.Farmaceiti uzskata: ja likums paliks pašreizējā redakcijā, tad 2011.gadā reorganizācijai vai likvidācijai ir pakļauta vairāk nekā puse visu Latvijas aptieku. Tas būtu smags trieciens farmācijas nozarei, sagraujot to veselības aprūpes sistēmas daļu, kas pēdējo desmit gadu laikā attīstīta aptieku sektorā un patlaban nodrošina plašu medikamentu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Tas arī radītu jaunu cenu kāpumu zālēm.
Vēstules autori arī norāda, ka atsevišķas sabiedriskās organizācijas runā visu farmaceitu vārdā, "faktiski izmantojot tos", kā arī iestājas par to, ka veselības aprūpe un farmācijas nozare ir rūpīgi jāuzrauga, saglabājot farmaceitu darba vietas.
"Jāierobežo vertikālās integrācijas veidošanās, lai farmaceiti un ārsti nenonāk tiešā ārvalstu zāļu lielražotāju ietekmē.
Jāierobežo agresīvā reklāma, lai nemaldinātu sabiedrību un neveidotu uzskatu, ka pārtikas piedevas ir ārstniecības līdzekļi.
Jāsamazina zāļu ražotāju un izplatītāju ietekme uz farmaceita darbu," vēstīts atklātajā vēstulē.Deputātiem, izvērtējot grozījumus Farmācijas likumā, jāatceras, ka viņu rokās ir vairāku tūkstošu farmaceitu un viņu ģimeņu liktenis un ka izmaiņas ir nepieciešamas ne tikai vairākiem tūkstošiem praktizējošu farmaceitu un to ģimenēm, bet ilgtermiņā arī visiem Latvijas iedzīvotājiem, norāda farmaceiti.
