Darba likumā uzskaitīts, kam obligāti jābūt norādītam darba līgumā. Darbiniekam var rasties jautājums – kā ir ar papildu noteikumiem? Vai tos kāda no pusēm drīkst ierakstīt darba līgumā? Likumā noteikts, ka darba līgumā papildu var ietvert arī citas ziņas, ja puses to uzskata par nepieciešamu. Tomēr nebūs spēkā papildinājumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem vai darba koplīgumam pasliktinās darbinieka tiesisko stāvokli. Turpinājumā par to, kāda informācija visbiežāk tiek norādīta darba līgumos.
Par darbiniekam piederošā darba aprīkojuma izmantošanu darba pienākumu pildīšanai
Lai darba devējs atlīdzinātu izdevumus, kas radušies sakarā ar darbiniekam piederoša un darba vajadzībām izmantota darba aprīkojuma nolietošanos, bojājumu vai bojāeju un par kuriem darbinieks nav vainojams, darba aprīkojuma izmantošanai jābūt paredzētai darba līgumā. Darba līgumā būtu jāparedz, kāds ir aprīkojums un kādu darba pienākumu izpildei tas tiks izmantots, kā arī nolietošanās (amortizācijas) normas un zaudējumu atlīdzināšanas kārtība.
Par darba devēja komercnoslēpuma neizpaušanu
Ja darba devējs nevēlas, ka darbinieks izpauž viņa komercnoslēpumu un informācija ir tieši vai netieši pieejama trešajām personām, darba devēja pienākums ir rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu. Tas var tikt norādīts darba līgumā un citos dokumentos: darba kārtības noteikumos, īpašā Nolikumā u. c. Protams, darbinieks jāiepazīstina ar attiecīgo dokumentu, un viņam ar savu parakstu jāapliecina, ka komercnoslēpumu apņemas neizpaust.
Komercnoslēpuma jēdziens izskaidrots Komerclikumā. Komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām kas atbilst visām šīm pazīmēm:
tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir ar to tieši saistītas;
tās nav vispārpieejamas trešajām personām;
tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība;
to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam;
attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus, saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.
Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību vai tā izpaušanas radīto zaudējumu atlīdzību. Var noteikt, ka šis nosacījums kādu laiku paliek spēkā arī pēc darba attiecību pārtraukšanas.
Par papildu darba veikšanu
Darba devējs var ierobežot darbinieka tiesības veikt papildu darbu – slēgt darba līgumus ar vairākiem darba devējiem. To var darīt tad, ja tas attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm, it īpaši, ja papildu darbs negatīvi var ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildi. Piemēram, ja darbinieks veic paaugstināta riska darbu, darba devējs drīkst ierobežot darbinieka tiesības veikt papildu darbus, ņemot vērā nepieciešamību pēc pilnvērtīgas atpūtas.
Par darbinieka uzteikuma termiņu un uzteikuma atsaukšanas tiesībām
Darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš. Darba koplīgumā vai darba līgumā var tikt noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Jebkurā gadījumā pēc darbinieka pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku. Darba līgumā var noteikt darbinieka tiesības uzteikumu atsaukt. Ja tas nav noteikts darba līgumā, darbinieka tiesības atsaukt uzteikumu nosaka darba devējs. Var būt situācija, ka darba devējs jau vienojies ar citu darbinieku par pieņemšanu darbā, un tādā gadījumā būs pamatoti, ja darbinieka uzteikuma atsaukums netiks pieņemts.
Ja darba devēja tiesības atsaukt uzteikumu nav noteiktas darba koplīgumā vai darba līgumā, tās nosaka darbinieks. Piemēram, darbinieks ir atradis jaunu darbu, bet darba devējs vēlētos atsaukt uzteikumu. Darbinieks atsaukumu var nepieņemt.
Par laiku jauna darba meklēšanai un saglabājamo izpeļņu
Ja darba līgums tiek uzteikts, darba koplīgumā vai darba līgumā jābūt noteiktam laikam, ko pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma nolīgtā darba laika ietvaros piešķir cita darba meklēšanai. Jānosaka arī šajā laika posmā saglabājamās izpeļņas apmērs.
Nosacījums ir spēkā tad, ja darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz to, ka:
darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;
darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;
ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;
tiek samazināts darbinieku skaits vai tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība.
Par darbinieka materiālo atbildību
Dažreiz darba devēji darba līgumā vēlas norādīt informāciju par to, kādos apmēros un kādos gadījumos darbinieks ir materiāli atbildīgs par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem. Patiesībā tā uzskatāma tikai par vispārēju informāciju darbiniekam.
Piemēram, darba līgumā noteikts, ka darbinieks, parakstot darba līgumu, visos gadījumos piekrīt ieturējumiem no darba samaksas, ja darba devējs konstatē viņam radītos zaudējumus. Īstenībā darba devējs nav tiesīgs, atsaucoties uz šo līguma noteikumu, veikt ieturējumus no darbinieka algas bez darbinieka rakstveida piekrišanas konkrētajā gadījumā. Ja darbinieks nepiekrīt ieturējumiem, neatkarīgi no tā, vai viņš vainojams zaudējumu radīšanā vai nav, darba devējs nav tiesīgs veikt ieturējumus.
Par darbinieka pienākumu nodot izsniegtās lietas
Ja darbiniekam darba pienākumu pildīšanai nepieciešamas kādas lietas, darba līgumā to var iekļaut. Tad tiks iekļauta arī darbinieka atbildība par materiālo vērtību atgriešanu darba devējam. Tomēr darba līgumā tā būs tikai vispārēja informācija. Katrā konkrētā gadījumā darba devēja pienākums ir noteikt pamatojumu (piemēram, darba tiesisko attiecību izbeigšana), termiņu, darbinieku vai komisijas sastāvu, kas pārņems materiālās vērtības. Šī informācija nosakāma darba devēja rīkojumā.
Par konkurences ierobežojumu pēc darba attiecību izbeigšanas
Gadījumos, kad darba devējam sava komercdarbība jāsargā no konkurences, darba līgumā var tikt iekļauti vienošanās nosacījumi, vai puses var slēgt atsevišķu vienošanos par konkurences ierobežojumu.
Darba likuma 84. panta pirmajā daļā izskaidrots, kas saprotams ar konkurences ierobežojumu un kādām pazīmēm tam jāatbilst:
mērķis ir aizsargāt darba devēju no tādas darbinieka profesionālās darbības, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai;
konkurences ierobežojuma termiņš nav ilgāks par diviem gadiem, skaitot no darba tiesisko attiecību izbeigšanās dienas;
konkurences ierobežojuma laikā darba devēja pienākums ir darbiniekam maksāt atbilstošu ikmēneša atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu.
Vienošanās termiņš nevar pārsniegt divus gadus. Puses var vienoties arī par īsāku termiņu.
Atbilstoša atlīdzība ir samaksas apmērs, par ko puses vienojas. Ja puses nevar vienoties, to nosaka tiesa. Atlīdzība paredzēta darbinieka nodrošināšanai ar iztikas līdzekļiem laikā, kurā viņš nav tiesīgs veikt profesionālo darbību. Taču tas nenozīmē, ka darbinieks noteiktajā periodā nav tiesīgs strādāt. Aizliegums darbojas uz konkrētu profesionālo jomu, piemēram, tirdzniecības menedžeris nekustamo īpašumu jomā. Citā jomā, piemēram, par šoferi, darbinieks arī šajā periodā ir tiesīgs strādāt.
Informācijas avoti: Darba likums, Komerclikums, informatīvais materiāls par darba tiesisko attiecību jautājumiem «Par darba līgumiem».
Iveta Odiņa
