Kad šonedēļ ar pagaidām vēl neoficiālā ziņojuma saturu iepazinās potenciāli slēdzamo slimnīcu vadītāji un neslēpa savu sašutumu, ministrijā gan sāka taisnoties - nekas nav akmenī iecirsts un par reformām vēl diskutēs. Taču no amatpersonu sacītā arī izriet, ka agri vai vēlu veselības aprūpes organizētāji sāks slimnīcu skaita mazināšanu.
Par to, ka resursu koncentrēšana lielajās slimnīcās esot pareizs solis, Veselības nozares stratēģiskajā padomē sprieda jau veselības ministres Baibas Rozentāles laikā. Desmit lielo slimnīcu plāns kā vēlamais mērķis izskanēja kādā no pērnā gada jūlija sēdēm. Taču no jautājumiem par konkrētiem neatliekamās palīdzības slimnīcu skaita samazināšanas termiņiem atbildīgās amatpersonas toreiz atgaiņājas ka par tālu un tāpēc vēl neskaidru nākotni. Nu, nākas secināt, ka nākotne par tagadni var kļūt ātrāk nekā varēja iedomāties.
Saskaņā ar Veselības ministrijas plāniem no pašreizējām neatliekamās palīdzības slimnīcām Rīgā paliks Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca, Austrumu un Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā, un reģionos – slimnīcas Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī un Jēkabpilī. Bet Jūrmalā, Ogrē, Tukumā, Kuldīgā, Preiļos, Krāslavā, Madonā, Gulbenē, Cēsīs, Alūksnē un Dobelē neatliekamo palīdzību valsts vairs neplāno apmaksāt.
Jaunais veselības ministrs Dzidzis Gavars par slimnīcu slēgšanas plāniem vēl nav gatavs publiski runāt, sakot, ka tos vēl pārvērtēs. Tomēr no valsts sekretāra teiktā top skaidrs, ka runa varētu būt vienīgi ar termiņu atlikšanu, ne plānu apturēšanu.
Rinalds Muciņš, Veselības ministrijas valsts sekretārs: «Katrā ziņā šis ir darba dokuments un tas nav oficiālais Veselības ministrijas viedoklis. (..) jebkurā gadījumā šo funkciju slimnīcās samazinot jau neiet runa par slimnīcu slēgšanu, bet neatliekamās palīdzības funkciju samazināšanu, bet tiek runāts ari par citiem variantiem. [..] Nu tur var tikt minēts arī jebkurš cits datums.»
Šāds reorganizācijas variants ar iesaistīto slimnīcu vadītājiem pat nav apspriests. Taču viņiem būtu ko teikt. Absurdi esot kaut vai tas, ka pilnīgi tukši paliek Vidzemes ziemeļaustrumi; arī Saldus novada iedzīvotājiem tuvākā neatliekamās palīdzības slimnīcā būs vairāk nekā 100 kilometru attālumā. Turklāt pacientu skaits kopumā jau nemazināsies, tāpēc būtiski pieaugs darba apjomi atlikušajām slimnīcām.
Guntars Kniksts, Cēsu slimnīcas vadītājs: «Pat ja tīri teorētiski tiktu atrasts kaut kāds variants, ka šos pacientus varētu izvietot fiziski tajā ēkā, tad šī transportēšana no Vidzemes, tie ir vairāki simtu kilometru attālumi un es nevaru iedomāties, kā ar to varētu tikt galā.»
Veselības ministrija aprēķinājusi - šādi līdz gada beigām varētu ietaupīt aptuveni pusmiljonu latu. Taču slimnīcu vadītāji to apšauba kaut vai tāpēc, ka par to pašu pakalpojumu lokālajai daudzprofilu slimnīcai valsts maksā mazāk, nekā reģionālajai vai universitātes slimnīcai. Ja lokālā slimnīca par katru katru pacientu, kam sniegta neatliekamā palīdzība, no valsts saņem saņem 171 latu, tad reģionālā daudzprofilu slimnīca – jau 240 latus, bet universitātes klīniskas 314 latus.
Ivars Eglītis, Kuldīgas slimnīcas vadītājs: «Ja runājam par Kuldīgas slimnīcu – ja Kuldīgas slimnīcas nav, tad Kuldīgas slimnīcā ārstēto pirmajos četros mēnešos izmitināšana vai nu Liepājas vai Ventspils slimnīcā vai Rīgā maksās precīzi par 140 tūkstošiem latu vairāk, nevis mazāk valsts budžetam (..) pienāks vēl klāt transportēšanas izdevumi – tie simti tūkstoši kilometri ko īsa laikā nobrauks ātrās palīdzības mašīnas, tas arī būs jāsamksā, plus vēl nedod dievs, ja kādam tiek nodarīts veselības kaitējums vai vēl bargākas sekas iestājas. Es neredzu tam nekādu jēgu.»
Lai gan lielajām slimnīcām šāda reforma būti pat izdevīga, jo veselības aprūpes sistēmā nauda seko pacientam, arī tajās šo ieceri ar sajūsmu neuztver. Vismaz ne šajā brīdī.
Viesturs Boka, Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs: «Personāla skaits, gultu skaits, operāciju zāļu skaits principā mums pieļautu vēl vairāk uzņemt šos pacientus, bet man ar nožēlu jāsaka, ka jau šodien, kā es minēju, pusi no atvestajiem pacientiem neapmaksā, un tad runāt, ka atvedīs vēl vairāk neapmaksātu pacientu, nu tā būtu tāda drusku nenopietna saruna.»
Taču ministrija ir pārliecināta, ka slimnīcu skaita samazināšanai ir ekonomisks pamats. Turklāt šādu virzību prasot vispārējas tendences veselības aprūpes attīstībā.
Rinalds Muciņš, Veselības ministrijas valsts sekretārs: «Šīs 10 slimnīcas būs Latvijas slimnīcu mugurkauls tuvākos 20-30 gadus. Ja arī mēs atradīsim līdzekļus, kādā veidā mēs varam kādu slimnīcu, kādu neatliekamās palīdzības funkciju šajās slimnīcās turpināt ir skaidrs, ka desmit gadu laikā mēs nonāksim pie šī 10 slimnīcu modeļa. Agrāk vai vēlāk.»
Guntars Kniksts, Cēsu slimnīcas vadītājs: «Mēs būtu ļoti pateicīgi un priecīgi par to, ka tā kā šodien mēs dzirdējām no veselības ministra, kad nākotnē nākamie ziņojumi mums nebūs kaut kur jāsaņem kaut kāda slepenā veida un pēc tam jāceļ trauksme par to, un ka viņi tiks apspriesti vismaz un arī diskutēti un analizēti arī ar mums, jo šobrīd ir tāda prakse, ka ļoti bieži ministrija diskutē tikai ar to, ar ko viņa grib diskutēt, nevis ar visām slimnīcām.»
