Biljarda zāles restaurācija notikusi par mecenātu Borisa un Ināras Teterevu līdzekļiem. Biljarda zāles atklāšanas svinīgās uzrunas teica Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, programmas „Rundāles pils restaurācijas pabeigšana 2010-2014” patronese Lilita Zatlere un mecenāts Boriss Teterevs.
Rundāles pils 275.jubileju atzīmēja ne tikai ar restaurētās Biljarda zāles atklāšanu, bet atklāja arī izstādi „Biljards un citas spēles”, kā arī prezentēja jubilejas monētu, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Banku, Nīderlandes naudas kaltuvi un monētas autoriem Jāni Strupuli un Guntaru Sietiņu.
„Esmu ļoti gandarīts, ka restaurācijas process notiek saskaņā ar plānu un ka šajā skaistajā jubilejā mums ir iespēja redzēt Biljarda zāli tās senajā godībā - pilnībā restaurētu un autentiski iekārtotu. Interesanti, ka Rundāles pils biljarda galds būs lielāks nekā Versaļas pilī. Tas varētu kalpot kā papildu piesaistes punkts pils apmeklētājiem un viesiem,” atzīmēja mecenāts Boriss Teterevs.
1736.gada 24.maijā tika ielikts pils pamatakmens un šis svinīgais brīdis tiek uzskatīts kā Rundāles pils dzimšanas diena, kas tiek atzīmēta katru gadu 24.maijā. Biljarda zāles griestu gleznojumu restaurācija tika sākta 1981.gadā un turpinājās desmit gadus. 2009.gadā restaurācijas darbi atsākās, lai pabeigtu gleznotāju Frančesko Martini un Karlo Cuki griestu gleznojuma „Strīdus ābols” zudušo fragmentu uzgleznošanu.
2010.gadā sākās pilna telpas atjaunošana, kas ietvēra parketa restaurāciju, sienu paneļu izgatavošanu, auduma tapešu uzvilkšanu un 1983.gadā uzstādītās krāsns pabeigšanu, kā arī iekārtas priekšmetu iegādi un biljarda galda izgatavošanu pēc 1770.gados zīmēta Andrē Žaka Rubo projekta.
Baltajā zālē par godu svinīgajam notikumam uzrunas teica Valsts prezidents Valdis Zatlers, „Rundāles pils restaurācijas pabeigšanas programma 2010-2014” patrons princis Ernsts Johans, kā arī pils direktors Imants Lancmanis un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš prezentēja jauno monētu „Rundāles pils”.
Jubilejas pasākuma noslēgumā skanēja koncerts „Mūzika Kurzemē, Latvijā un Eiropā (1562-1795)”. Koncerta izskaņā klausītājus sagaidīja kāds pārsteigums - Johana Gotlība Naumana „Bakhanālija” un fināls no operas „Orfejs un Eiridīke”. Šis un Feihtnera opuss bija pirmatskaņojums Latvijā kopš 18.gadsimta 80.gadiem.