Latvijas Radio pirmdien svin 85 gadu jubileju, un par godu šim notikumam visu dienu programmās tiks piedāvāti īpaši raidījumi un sižeti par radio tagadni un pagātni. Klausītājiem būs iespēja dzirdēt raidījumu vadītājus neierastos laikos un raidījumos.
Dz.Kolāts uzteic savu darbinieku "darba fanātismu". Bet bažas par nākotni vienalga paliek, jo nav zināms, kāds būs valsts budžets. "Lielāka varbūtība tomēr ir, ka viss būs labi. Vairāk jādomā nevis par griešanu, bet par jaunu ideju ģenerēšanu. Optimizēt, protams, vajag, bet otrs virziens – ir jāatrod jaunas iespējas", piebilst radio vadītājs.
Rīgas radiofona vēsture sākās 1925.gadā. 1.novembrī radioprogramma sākās ar Latvijas himnu un satiksmes ministra uzrunu. Tam sekoja pieslēgšanās operas namam un pirmie radio klausītāji varēja dzirdēt Džakomo Pučīni operu "Madame Butterfly” izrādes translāciju.
Pirmajā pusgadā radio raidīja divas stundas dienā, un to varēja uztvert 331 radio aparāti. Tomēr jau tajā laikā tika veidota daudzpusīga programma - aktualitātes, laika ziņas, mūzika, bērnu un literārie raidījumi, programmas dažādām interešu grupām.
Līdz 1940.gada septembrim Latvijas radiofonu vadīja inženieris Jānis Linters. Šajā laikā tika uzceltas raidstacijas Rīgā, Madonā, Kuldīgā un Liepājā. 1940.gadā pirms PSRS okupācijas Latvijas Radio bija jau 156 568 klausītāji.
1940.gada 7.jūlijā sākās pirmie PSRS ideoloģijas raidījumi, bet jau pēc nepilna gada Latvijas Radiofonu pārņēma Vācijas radio "Deutsche Rundfunk". 1944.gada oktobrī, vācu armijai atkāpjoties, radiofona iekārtas Rīgā tika iznīcinātas. Pēc sekojošās otrās PSRS okupācijas izpostītās ēkas tika nolemts neatjaunot un Radionamu pārcelt uz Doma laukumu.
Tika samontēta raidījumu studiju iekārta un uzbūvēta Ulbrokas raidstacija, kas sāka darboties 1947.gada 7.novembrī. Tai sekoja Kuldīgas, Valmieras, Cesvaines, Daugavpils, Rēzeknes raidītāji. Tika ieviestas jaunas tehnoloģijas - sāka skanēt stereofoniskie raidījumi, tika apgūts ultraīsviļņu diapazons. 1949.gadā izveidoja Radio 2.programmu, bet 1993. gadā - klasiskās mūzikas programmu Klasika. 2000.gada janvārī Latvijas Radio 2 sāka 24 stundas izmantot 91,5 megahercu frekvenci, bet integrācijas programma "Doma laukums" Rīgā ieguva 107,7 megahercu frekvenci.
Padomju laikā Latvijas Radio bija ideoloģiskā un propagandas aparāta sastāvdaļa, taču 80.gadu beigās, atbrīvojoties no cenzūras, Latvijas Radio iesaistījās cīņās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Liela nozīme Latvijas Radio darbam bija 1991.gada janvāra barikāžu un augusta puča dienās, kad radio bija vienīgais informācijas avots, turklāt, raidot no slepenas studijas, kas tika izveidota jau iepriekš.
1995.gada decembrī Radio no valsts iestādes pārtapa par valsts bezpeļņas sabiedrību. Finansējuma samazināšanās atsaucās uz ļoti dārgo vidējo viļņu raidīšanu, kas finansiālu apsvērumu dēļ tika samazināta, pārejot uz FM diapazonu.
Patlaban Latvijas Radio programmas tiek raidītas četros izplatīšanas tīklos, kopumā sešās vidējo viļņu un 32 ultraīsviļņu frekvencēs visā Latvijā. Klausītājiem tiek piedāvāta LR 1, LR 2, LR Klasika un LR 4 Doma laukums krievu valodā.
