80% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka centušies taupīt līdzekļus. 42% arī minējuši, ka būtiski samazinājuši izdevumus, pērkot tikai pašas nepieciešamākās preces un izraugoties tās pēc cenas, nevis kvalitātes, bet 38% aptaujāto norādījuši, ka īpaši pārdomājuši katru pirkumu, cenšoties iespēju robežās ietaupīt.
Savukārt 11% respondentu par taupīšanu īpaši neesot domājuši, tomēr impulsīvus pirkumus veikuši retāk.
Tikai 7% aptaujāto norādījuši, ka viņu tērēšanas paradumi pērn nav īpaši mainījušies un ticis tērēts tikpat daudz kā pirms gada, bet 2% aptaujāto minējuši, ka varējuši tērēt vairāk, jo uzlabojusies viņu finanšu situācija.
Aptauja arī atklāj, ka 58% respondentu centušies ietaupīt, izvēloties lētākus pārtikas produktus un dzērienus, 52% - retāk iegādājušies grāmatas un preses izdevumus, bet, piemēram, no cigaretēm taupības nolūkos atteikties spējuši tikai 3% respondentu, arī uz ceļošanas rēķina bija gatavi ietaupīt tikai desmitā daļa.
Tāpat secināms, ka taupīšanas dēļ būtiski cietusi ēdināšanas nozare, jo 46% Latvijas iedzīvotāju retāk ieturējuši maltīti ārpus mājām. Savukārt 38% aptaujāto, cenšoties ietaupīt, uz vēlāku laiku pārcēluši lielos pirkumus, bet 36% taupīja, krietni retāk iegādājoties vai izvēloties zemākas kvalitātes apģērbu un apavus.
Vēl 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ekonomējuši, rūpīgi izvērtējot ūdens un elektrības patēriņu, bet 26% - pērkot tikai pašu nepieciešamāko pārtiku.
Savukārt piektā daļa aptaujas dalībnieku taupības nolūkos retāk devās pie ārsta.
Vairāk nekā trešdaļai (35%) Latvijas iedzīvotāju ekonomijas vārdā izdevies ietaupīt vairāk nekā 100 latu mēnesī, 31% aptaujāto, samazinot tēriņus, ietaupījuši no 50 līdz 100 latiem, bet 22% ietaupījuši mazāk nekā 50 latu. Savukārt 12% respondentu norādījuši, ka viņiem neizdevās ietaupīt, jo taupīts tiek, lai izdzīvotu.
Aptauja veikta laikā no 13. līdz 21.maijam. Tajā kopumā piedalījušies 746 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
