Jau pašā sarunas sākumā Vīksna noraida dažkārt dzirdētos pieņēmumus, ka sinoptiķi laiku prognozē, paskatoties pa logu un mēģinot uzminēt, kāds laiks būs turpmāk. Patiesībā laika prognozes esot sarežģīta un ilgstoša darba rezultāts.
Visa pamatā dati par faktisko tagadējo laiku
Vispirms svarīgi iegūt pēc iespējas precīzāku un plašāku informāciju par faktiskajiem laika apstākļiem. Reizi trīs stundās laika apstākļus fiksē visā pasaulē. Latvijas sinoptiķi var sekot meteoroloģisko parametru izmaiņām ik minūti, un Vīksna priecājas, ka šai ziņā esam diezgan labā līmenī.
Svarīgi ne tikai tagadējie laikapstākļi Latvijā, bet arī informācija par plašāku reģionu – Baltijas valstīm un Eiropu. Tāpat vajadzīgi dati ne tikai par laiku uz zemes, bet arī augstu gaisā. Tādiem mērķiem lieti noder informācija no satelītiem un radiozondēm.
Liels ieguvums ir meteoroloģiskais radars, kuru pirms dažiem gadiem uzstādīja Rīgas lidostā.
Ne tikai analizē, bet arī interpretē
Balstoties uz visu šo informāciju, sinoptiķi gatavo laikapstākļu prognozi. Mūsdienās lielākā daļa sinoptiķu darba dienas paiet pie datora, taču joprojām tiek izmantotas arī A2 formāta papīra lapas un krāsainie zīmuļi.
Atmosfēras fronšu zīmēšana ar krāsainajiem zīmuļiem ļauj izjust procesu un saplūst ar laikapstākļu prognozēšanu.
Lai arī vairums darba sinoptiķiem paiet pie datora, viņi joprojām izmanto arī papīru un krāsainos zīmuļus. Foto: TVNET
Tai pašā laikā svarīgi arī skaitliskie modeļi. Taču – lai arī cik jaudīgi būtu datori, tie nespēj visu precīzi un laikus izskaitļot. Piemēram, laiku Latvijā būtiski ietekmē Rīgas jūras līcis. Taču līcis ir tik mazs, ka datori bieži vien neņem vērā tā ietekmi.
“Līcis ir pietiekami mazs, lai datori uz to nenoreaģētu, bet pietiekami liels, lai radītu gana daudz nepatikšanu.”
Ārvalstu kolēģi mūs neapskauž Rīgas jūras līča dēļ.
Ezera efekts
“Klasiskais variants ir ezera efekts, kad ziemas sākumā no Skandināvijas nāk auksta gaisa masa, bet Rīgas līcis vēl nav aizsalis un ūdens tajā ir diezgan silts. Virzoties pāri siltajam līcim uz auksto sauszemi, gaisa masa sasilst un veidojas spēcīgi gubu mākoņi. Tādēļ var gadīties, ka piekrastes rajonos, piemēram, Rīgā, pāris stundu laikā sasnieg pusmetrs, bet nekur citur sniegs nav novērots. Vēl ilgi skaitliskie modeļi netiks tik ļoti uzlaboti, lai kvalitatīvi spētu šos lokālos efektus ņemt vērā.”
Cik mēs esam mūsdienīgi?
Ar Eiropas Savienības atbalstu centra speciālistiem šogad ir iespēja iegādāties jaunu, jaudīgu aprīkojumu. Vīksna to dēvē ne tikai par evolūciju, bet arī revolūciju centra darbā. Līdz ar jauno aprīkojumu un jaudīgajiem datoriem, kuri izmaksājuši daudz naudas, jau šā gada beigās šoruden sinoptiķi lielā mērā attieksies no papīra kartēm un krāsainajiem zīmuļiem.
Tas arī pavērs iespējas pilnīgi automātiski ģenerēt dažāda veida un apjoma laika prognožu produktus. Tieši automātiska dažādu (vizuāli, saturiski) produktu gatavošana ir galvenā sistēmas priekšrocība. Pēc jauninājumu uzstādīšanas Latvijas sinoptiķi strādās ar Eiropas līmeņa aprīkojumu.
Sinoptiķu darba rezultāts. Drīzumā papīra kartes nomainīs digitālie attēli. Foto: TVNET
Neprognozē ilgākam laikam
Lai arī sinoptiķu tehnika būs ļoti jaudīga un precīza, tomēr Vīksna skaidro, ka centrs atturas no laika prognozēm ilgākam laikam. Visprecīzākās izdodas prognozes nākamajai diennaktij. Paralēli tām sinoptiķi piedāvā arī informāciju par gaidāmo laiku nākamajām 7-10 dienām un mēnesim.
Kas ir interesantākais šai darbā?
Izdzirdis šo jautājumu, Vīksna sāk smaidīt un skaidro, ka sinoptiķis vienmēr jūt nedaudz adrenalīna. Neprognozējamība un nepārtrauktās pārmaiņas visu laiku uztur nelielā stresā un liek būt formā visu laiku. Tieši tādēļ ne visi cilvēki var strādāt šo darbu. Lai arī sinoptiķa darbu caurvij stingra darba kārtība, neprognozējami pagriezieni gadās ik dienu.
Sinoptiķis nav darbs, tas ir dzīvesveids.
Šos vārdus Vīksna apstiprina ar savu pieredzi. Pat esot atvaļinājumā vai strādājot dārzā, speciālists vienmēr interesējas par laikapstākļiem. Par tiem runā arī viņa mājās un viesībās. Dažkārt gan apkārtējo jautājumi par to, kāds būs laiks, apnīkot.
Piezvanot uz centra maksas tālruni, ikviens var uzzināt jaunāko laika prognozi. Foto: TVNET
Laikapstākļus var arī mainīt
Vīksna skaidro, ka dažviet pasaulē notiek mēģinājumi ietekmēt laikapstākļus. Šim mērķim izmanto ķimikālijas, sudraba jodīdu un pretkrusas lielgabalus. Taču visi šie paņēmieni darbojas lokāli un ietekmē laiku tikai konkrētajā vietā.
Piemēram, ar cilvēku iejaukšanos lietus no kādas pilsētas tiek “aizbaidīts”, taču tā ietekmē apkārtējās pilsētās īsā laikā var nolīt pat mēneša norma.
Laikapstākļu ietekmēšana ir ētisks jautājums – cik tālu cilvēki var iejaukties dabas procesos.
It viss pasaulē ir saistīts, un pat it kā sīka procesa ietekmēšana var būtiski ietekmēt pārējos un teorētiski izraisīt pat tornado. To dēvē par tauriņa efektu.“Mēs netiekam galā ar laika prognozēšanu, kur nu vēl ar ietekmēšanu. Tas var izraisīt diezgan lielas nepatikšanas,” Vīksna saka un vēlreiz vērš uzmanību, ka visi dabas procesi pasaulē ir saistīti.
Kam laika prognozes ir ļoti vajadzīgas?
Centra lielākie klienti ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Nacionālie bruņotie spēki. Tāpat operatīvas laika prognozes un brīdinājumi nepieciešamas dažādām loģistikas, energoapgādes un citu jomu kompānijām.
Pavasaros īpašu uzmanību sinoptiķi pievērš plūdiem, vasarā - mežu ugunsbīstamībai, bet ziemā – ledus biezumam jūrā un apledojumam uz ceļiem.
Kopumā centrā strādā ap 300 darbinieku, tostarp Prognožu daļā nodarbināti 20 speciālisti. Kopumā centra kolektīvā ir salīdzinoši daudz jaunu cilvēku.
