Vai kādreiz uzdevāt šo jautājumu sev vai kādam citam?
Gan jau, ka esat. Latvijā atbildes uz šiem jautājumiem dod tikai Rīgā, kāda Maskavas ielas sešstāvu nama pašā piektajā stāvā. Par to, kas tur notiek, un par tiem, kas tur strādā, būs šis stāsts - tātad, par laika prognožu veidošanu un meteorologiem.
50 līdz 60 novērojumu stacijas un 15 kilometru augstumā palaista zonde
Tikai, ja aiz loga kauc vēji, pret logu sitas smagas lietus lāses un gaisā dejo necaurredzamu sniega pārslu virpulis, arī sinoptiķu darba telpā ir skudru pūžņa cienīga rosība, var pat teikt, trauksme. Ja ārā ir miers, tad arī meteorologu darba telpā ir miers. Vismaz parasti tā ir.
"Telpa" ir vieta, kur strādā meteorologi - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu daļa, par kuras darba rezultātiem interesējas visi Latvijas iedzīvotāji. Telpa ir neliela un atrodas mājas stūrī, pa logiem var redzēt Latgales priekšpilsētu un decembrī apsniegušos namu jumtus. Telpā ir vien četri cilvēki un klusums, neskan ne radio, nekas. Šad tad dzirdama tikai kāda telefonsaruna. Kad esot vairāk darba, tad gan jārunā biežāk - gan ar kolēģiem, gan pa telefonu. Aiz stikla sienas vēl divi sinoptiķi - tie ir aviācijas meteorologi, kuru uzdevums ir par gaidāmajiem laika apstākļiem apziņot Latvijas lidostas un lidmašīnu pilotus, kas izlido vai ielido Latvijā vai lido pāri valstij. Aviācijas sinoptiķu darba telpā pie sienas ir pulkstenis, kas rāda Griničas laiku, kas par divām stundām atpaliek no Latvijas laika. Šāda "dzīvošana pagātnē" ir ieviesta, jo ziņas par laika apstākļiem Latvijā un to piemērotību aviācijai sinoptiķiem no visiem pasaules malām ir jādod tieši pēc Griničas laika. Nekur nav manāmas lielas, sarežģītas iekārtas, kas nebūtu redzētas un atstātu teiksmainu iespaidu.
Katra diena sākas ar naktī un agrākajās rīta stundās saņemto datu analīzi, portālam "Delfi" stāsta LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa. Plkst. 8. no rīta darbā ierodas sinoptiķi, kas strādā pa dienu - viņi nomaina naktī strādājušos. Meteorologu dienests strādā visu laiku - arī brīvdienās un naktīs.
Līdz plkst. 11.30 - 11.45 ir jābūt gatavai pirmajai meteorologu dienas maiņas izveidotajai laika prognozei. Līdz tam meteorologi pēta no visas pasaules saņemtās kartes un citus datus, stāsta Krūmiņa, ik pa laikam uz galda noliekot kādu melnbaltu vai krāsainu meteoroloģisku karti. Tajās uz Eiropas vai Latvijas teritorijas kontūrām dažādos virzienos, šķietami juceklīgi un tomēr apzināti, sazīmēti vēja un ciklonu virzieni, dažādās krāsās nokrišņu un gubu mākoņi utt.
Kopumā ir četri laika prognožu avoti. Pirmais no tiem ir aptuveni 50 līdz 60 Latvijas novērojumu stacijas. Dažās no tām strādā kāds darbinieks, no dažām vēstis pienāk automātiski. Viena no šīm stacijām atrodas Zosēnos, kas varētu būt pazīstamāka nekā citas vietas, jo tur regulāri reģistrē aukstāko gaisa temperatūru Latvijā. Zosēnos meteoroloģiskās iekārtas ir uzstādītas visaugstāk virs jūras līmeņa, tāpēc arī gaisa temperatūra ir visaukstākā, stāsta Krūmiņa.
Otrs avots ir no visas pasaules saņemtās ziņas. "Mēs varam sekot arī tam, kas notiek Dienvidamerikā, taču mums vairāk interesē Latvijai tuvāki reģioni," saka Krūmiņa. Ziņas var saņemt caur satelītiem, kas atmosfērā palaidušas citas valstis. Arī pārējā pasaule var saņemt ziņas par laika apstākļiem Latvijā.
Trešais avots ir 10 līdz 12 kilometru, bet reizēm pat 15 kilometru augstumā palaižama radiozonde. Agrāk - padomju laikos - šādas zondes Latvijā laida divās vietās pa četrām reizēm dienā. Taču šobrīd tikai reizi divās dienās Skrīveros palaistā radiozonde nonāk atmosfēras augšējos slāņos, konstatē atmosfēras spiedienu un veic citus mērījumus. "Īstie laika apstākļi" rodas tieši 10 līdz 12 kilometru augstumā, norāda Krūmiņa. Pati radiozonde ir neliels mēraparāts, kas piestiprināts ar gāzi pildītam gaisa balonam, kas drīz vien pēc nonākšanas atmosfēras augšējos slāņos, nokritīs atpakaļ uz zemes.
Ziņas par gaidāmajiem laika apstākļiem sniedz arī Latvijā vienīgais meteoroloģiskais radars, kas novietots netālu no lidostas "Rīga". Baltisarkanajā bumbā, kas novietota uz kāda torņa, atrodas datori, antenas un citas sinoptiķiem nepieciešamas lietas. Radars raida radioviļņus, un jo spēcīgāks ir lietus vai krusa, jo intensīvāk tie atstarojas, liecinot par nokrišņu spēku un daudzumu.
Vissmagākais darba laika - rudens vētru posms
Vissmagākais gada posms Latvijas meteorologiem ir rudens vētru laiks. Ir bijis, ka dienā jāizsludina 20 brīdinājumi par tuvojošos vētru. Tiesa, ne vienmēr brīdinājumi ir nacionāla mēroga. Bieži vien ir jābrīdina Liepājas vai Ventspils ostas par spēkā augošu vēju, kas var traucēt ceļamkrānu darbu, stāsta Krūmiņa. Viņa rāda pirms kāda laika no Ventspils stacijas saņemtu ziņojumu, ka tur jūrā viļņu augstums samazinājies līdz 0,3 metriem, vai no Daugavpils - tur redzamība uz ceļiem samazinājusies līdz 600 metriem.
Sinoptiķe skaidro, ka vētras ir salīdzinoši grūti prognozēt. Tāpēc, kad to ir daudz, kā mēdz būt rudenī, darbs kļūst sarežģītāks. Darba piesātināta bijusi šī gada karstā vasara. Tajā bijis divu triju nedēļu posms, kad pieredzēti vairāki negaisi. Arī pērkona negaisu ir grūti prognozēt. No rīta debesis vēl ir skaidras, bet pēcpusdienā jau ir pērkona negaiss un stiprs vējš, saka Krūmiņa, piebilstot, ka tik krasas laika apstākļu pārmaiņas iespējams prognozēt vien dažas stundas pirms "lielā notikuma".
Viens no šādiem piemēriem ir 8. augustā notikusī vētra, kas radīja lielus postījumus vairākos reģionos - nolauza kokus un sabojāja ēkas. Tiesa, vissaspringtākā situācija viņas sinoptiķes pieredzē bija 2005. gada 8. - 9. janvāra vētras "Ervīns" laiks. Toreiz vajadzēja izsludināt augstākā ranga brīdinājumu un darbā pavadīt nedēļas nogali. Savukārt, kad pirms vairākiem gadiem Kaļiņingradā bija zemestrīce, tad telefoni zvanījuši aptuveni pusstundu - līdz ko pabeigta viena saruna, sākas nākamā - tik liela bija iedzīvotāju panika. Ironiskā kārtā, pati Krūmiņa zemestrīces grūdienus nejuta, jo tobrīd aizvērusi durvis un trieciena efekts "aizēnojis" grūdienu.
Latvija ir sinoptiķim interesanta vieta
Kopumā laika apstākļu prognozes tuvākajai diennaktij ir precīzas 90% gadījumu, bet tuvākajām trim diennaktīm - 80%. Jo ilgākam periodam prognozē laika apstākļus, jo lielāka kļūdas iespējamība, atzīst meteoroloģe. Mūsdienās laika prognozes aprēķina pēc matemātiskām formulām. Viņa atzīst, ka reizēm ārzemju meteorologi Latvijai ir noteikuši citu laika prognozi. Taču, atšķirībā no viņiem, Latvijas sinoptiķi zina vietējos apstākļus, zina kāda ir atšķirība starp Alūksni un Daugavpili, kā arī Liepāju un Ventspili. Iespējams, ka tieši šādās niansēs slēpjas atšķirība starp Latvijas un ārvalstu meteorologu novēroto par Latviju. Sinoptiķa loma pieaug tieši laika prognozes noteikšanā tuvākajām stundām. Krūmiņa gan piezīmē, ka cilvēkiem vēl joprojām ir jābūt laimīgiem, ka viņi laika apstākļus nespēj prognozēt par visiem 100%. Vēl joprojām ir brīva vide un atmosfēra, kuru nav iespējams pārveidot. Mēs nezinām, kādas būtu sekas, ja varētu izraisīt mākslīgās lietusgāzes, vai arī tieši otrādi - novērstu tās.
Latvijā akadēmisku sinoptiķa izglītību nevar iegūt. Daži meteorologa arodu gan apguvuši Sanktpēterburgā, un arī šobrīd viena no sinoptiķēm paralēli darbam neklātienē mācās Krievijas Ziemeļu galvaspilsētā. Tomēr daļai sinoptiķu ir akadēmiska ģeogrāfa vai "fizmata" izglītība, saka Krūmiņa. Nereti meteorologu rindās ir pieņemti vecāko kursu studenti, kas sākumā strādā kā asistenti un viņus vēl tikai gatavo patstāvīgam darbam. Pēcāk šīs praktiskā veidā iegūtas zināšanas meteorologi papildina, dodoties uz dažādiem kursiem - ceļu, kā kļūt par meteorologu, iezīmē Krūmiņa.
Tomēr Latvija ir meteorologam interesanta vieta. Baltijas reģionā ir raksturīgs vēsam laikam mīties ar karstumu un lietu, tāpēc laika apstākļu mainība ir ļoti liela. Mirkli padomājusi, Krūmiņa tomēr piebilst, ka sinoptiķim nekur nav garlaicīgi: nedz Centrāleiropā un Mongolijā, nedz citur.
