Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa, patlaban pirmā informācija, kas saņemta no Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) par 2010.- 2011.gada ziemas sezonu, neuzrāda ne to, ka būtu gaidāmas aukstuma anomālijas, ne arī to, ka var gaidīt siltu ziemu.
LVĢMC uzkrāto klimatisko datu analīze rāda, ka pēc karstām vasarām ir novērotas gan ļoti aukstas, gan arī ļoti siltas ziemas, turklāt biežāk tās pat ir bijušas siltas.
No pēdējās desmitgades sinoptiķe minēja 2002.gadu, kad pēc karstas vasaras nāca ļoti auksta ziema, savukārt pēc karstās 2006.gada vasaras sekoja siltā 2006.-2007.gada ziema, kad tika pārspēti vairāki ziemas siltuma temperatūras rekordi.
Savukārt dabas vērotājs Vilis Bukšs vēsta, ka ziema būs mēreni barga, ar spontānu, lēcienveidīgu temperatūras krišanos, kas ilgs dažas dienas. Ja Miķeļos, 29.septembrī, kaut kur uzsnigs un būs auksts, Ziemassvētkos var būt pat mīnus 40 grādu sals, ja būs saulains un silts, saulīte būs arī ap saulgriežiem. Tāpat šogad ozolos ir daudz zīļu un arī pīlādžu netrūkst - šādas parādības vēsta par bagātīgu sniegu.
Dabas vērotājs pieļauj, ka ziema būs sniegota, bet stiprs sals virs mīnus 30 grādiem Latvijā varētu būt janvārī.
Poļu sinoptiķi iepriekš vēstīja, ka gaidāmā ziema Eiropā varētu kļūt par bargāko šajā reģionā pēdējo 1000 gadu laikā.
Aizvadītajā ziemā Latvijā tika piedzīvoti gan temperatūras, gan nokrišņu daudzuma kontrasti. Šā gada janvāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru Latvijā mīnus 11,5 grādi bija sestais aukstākais janvāris Latvijā pēdējos 87 gados. Šā gada 27.janvārī Latvijā tika piedzīvots pēdējos 87 gados visaukstākais laiks - šajā dienā diennakts minimālā gaisa temperatūra bija no mīnus 21,4 grādiem Kolkā līdz mīnus 33,5 grādiem Daugavpilī, tādējādi gandrīz visā Latvijā tika uzstādīti jauni konkrētās diennakts viszemākās gaisa temperatūras rekordi.
