Par likumprojekta nodošanu skatīšanai komisijās nenobalsoja neviens, pret bija 60, bet viens deputāts - Kārlis Krēsliņš (Nacionālā apvienība) - atturējās. Likumprojektu bija paredzēts nodot skatīšanai visās Saeimas komisijās, par atbildīgo nosakot Juridisko komisiju.
Līdz ar Saeimas lēmumu ne ātrāk kā pēc viena mēneša un ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem ir jārīko referendums. Iespējamais tautas nobalsošanas datums ir 18.februāris.
Krēsliņš balsojumā par Satversmes grozījumiem nejauši kļūdījies
Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš, kurš vienīgais no balsojuma dalībniekiem par Satversmes grozījumiem krievu valodas statusa maiņai atturējās, balsojumā ir nejauši kļūdījies.
Viņš uzsvēra, ka viennozīmīgi ir par latviešu valodu, taču vienmēr būtu gatavs diskutēt, vai tai jābūt vienīgajai valsts valodai, Krēsliņš ceturtdien norādīja žurnālistiem.
Satversmes grozījumus par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai iepriekš parakstu vākšanā atbalstīja vairāk nekā 187 tūkstoši jeb 12,14% no pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.
Tā kā likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būtu bijis Saeimas lēmums, par grozījumiem jārīko referendums.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš, iesniedzot šo likumprojektu Saeimā, norādījis, ka šie grozījumi Satversmē ir pretrunā ar tās kodolu, un konstitucionāli ir vērtējams, vai šādu likumprojektu izskatīšana būtu pieļaujama.
Bērziņš arī lūdzis Konstitucionālo tiesību komisiju sniegt atzinumu par Latvijas valsts pamatu aizsardzības jautājumiem un vienlaikus apliecinājis gatavību aktīvi iesaistīties sabiedrības saliedēšanā, ko šis likumprojekts noteikti neveicina.
Āboltiņa: deputātiem nav morālu tiesību atbalstīt krievu valodu
Saeimas deputātiem nav morālu tiesību atbalstīt Satversmes grozījumus, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, par kuru tālāku virzību ceturtdien lems parlaments, intervijā Latvijas Radio norādīja Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa ("Vienotība").
"Kas ir mana visdziļākā pārliecība, deputātiem nav morālu tiesību atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, jo tajā ietvertais saturs ir klajā pretrunā ar tiem vārdiem, ko katrs no mums pirmajā sēdē ir devis savā zvērestā - stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu," norādīja Āboltiņa.
Vērtējot "Saskaņas centra" pozīciju balsojumā nepiedalīties, Saeimas spīkere sacīja: "Tas ir jautājums, kāpēc cilvēki nāk uz darbu?"
SC lēmums nepiedalīties balsojumā ir nespēja formulēt savu politisko viedokli
"Saskaņas centra" (SC) lēmums nepiedalīties balsojumā saistībā ar likumprojektu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodu noteikt kā otru valsts valodu, ir nespēja formulēt savu politisko viedokli - intervijā Latvijas radio šorīt sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).
Kā sacīja Āboltiņa, ja sēdes laikā balsojuma laikā nebūs kvoruma - 50 cilvēku, par likumprojekta nodošanu komisijām tiks rīkots atkārtots balsojums. Ja arī tajā nebūs kvoruma, sēde būs uzskatāma par slēdzamu.
Nepiedalīšanās balsojumā rada jautājumu, kāpēc cilvēki vispār nāk uz darbu, uzskata Saeimas priekšsēdētāja.
57% iedzīvotāju neatbalsta SC ieceri
57% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta partiju apvienības "Saskaņas centrs" (SC) piedāvājumu grozīt Valsts valodas likumu, kas ļautu paplašināt mazākumtautību valodas lietošanu saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm tajās Latvijas pilsētas un novados, kuros mazākumtautību pārstāvji ir vairāk nekā 20% no iedzīvotāju kopskaita.
To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu "900 sekundes" decembrī veiktais pētījums.
Gandrīz trīs piektdaļas (57%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta SC ieceri grozīt Valsts valodas likumu (10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem drīzāk neatbalsta, savukārt 47% pilnībā neatbalsta šādus plānus.).
38% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta šādu SC ieceri (28% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem pilnībā atbalsta, savukārt 10% drīzāk atbalsta šādu SC ieceri).
Salīdzinoši biežāk piedāvājumu grozīt Valsts valodas likumu atbalsta krievi un cittautieši, nepilsoņi, kā arī Rīgā un Latgalē dzīvojošie. Savukārt neatbalstītāji biežāk ir latvieši, Latvijas pilsoņi, cilvēki no lauku teritorijām, Pierīgā, Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē dzīvojošie, kā arī ļaudis ar augstākiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem.
5% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
