Kāda ir pašapzinīga sieviete?
- Pārliecināta par sevi - lai arī kas notiktu, es ar to tikšu galā.
- Nebaidās kļūdīties, kaut arī kļūdās.
- Prot ieraudzīt savas neveiksmes, un tā nav katastrofa.
- Spēj mācīties no savas pieredzes.
- Kontaktā ar šādu sievieti pārņem miers.
- Raksturīga rīcība ar pozitīvu virzību un iekšēju pārliecību par savas rīcības pareizību.
- Visbiežāk draudzīga un saprotoša.
Pašapziņa - brieduma pazīme
Jautājums par pašapziņu ir centrālais, ja runājam par personības attīstību. Un tā nav gluži taisnība, ka tev nav iespējas kļūt par pašapzinīgu sievieti, ja bērnībā esi piedzīvojusi traumatisku attieksmi, ja neviens tevi nekad nav slavējis, bet tieši pretēji - teicis vārdus, kas ievaino. Nav obligāti jāaug siltumnīcas apstākļos, lai vēlāk kļūtu par sievieti, uz kuru citi skatās ar apbrīnu. Protams, arī bērnībai ir nozīme, jo tas ir laiks, kad tiek nostiprināta mūsu pašvērtība, no kuras izaug pašapziņa. Bet pat tie cilvēki, kuri bijuši ar ļoti bēdīgiem bērnības stāstiem, kuriem neviens nav palīdzējis, iespējams, tieši caur savu sāpīgo pieredzi pēc tam ceļ pašapziņu, jo dzīvē piepilda to, kā viņiem trūcis. Pašapziņu nevienam neiebaro ar karotīti, to veido cilvēks ar savu pieredzi.
Pašapziņa ir savas individualitātes un unikalitātes apzināšanās - es neesmu vienkārši sieviete, kurai ir tik un tik gadu, tāds un tāds ģimenes stāvoklis un konkrēts darbs, bet esmu sieviete, kas izceļas citu vidū, esmu īpaša, jo manī ir kas tāds, kā nav citos, tikai man raksturīgs. Pašapziņa - tā ir brieduma pazīme, paļāvība, sevis apzināšanās, prieks un lepnums par sevi.
Indes piliens
Vislielākais indes piliens otra dzīvē ir apzināts vai neapzināts mēģinājums radīt šaubas par cilvēka spējām un viņa personību. Sākumā, kad pašapziņa tikai sāk veidoties un ir trausla, to iedragāt var diezgan viegli - ar neveiksmīgiem, stulbiem jokiem, cinisku un netaktisku attieksmi.
Faktori, kas spēj iedragāt pašapziņu
- Pārāk stingra audzināšana un bērnībā iegūta nedrošība. Bērns reaģē uz vidi un bieži vien ir tāds, kādu viņu grib redzēt citi, lai mamma viņu mīlētu un tētis varētu lepoties. Ja bērns pakļaujas šim spiedienam, dvēselīte ļoti cieš no pārāk stingras audzināšanas. Šādam cilvēkam pēc tam sevi ilgi jāatgūst un jāsaprot, ka viņš drīkst būt tāds, kāds vēlas.
- Šķiršanās. Visvieglāk sievietes dvēseli var iedragāt tuvu cilvēku attieksme. Šķiršanās gadījumā tas ir vīrs. Kurš gan cits, ja ne vistuvākais cilvēks, kurš tevi ir mīlējis ilgus gadus, var vissāpīgāk ievainot? Tāpēc nereti pēc šķiršanās sievietes ilgi mokās ar jautājumu - kas ar mani nav kārtībā? Kāpēc esmu tik slikta, lai no manis aizietu? Kas manī ir tāds, kāpēc neesmu mīlestības vērta? Tie ir ļoti sāpīgi un traumējoši jautājumi.
- Smags zaudējums. Piemēram, tuvinieka zaudējums, mājas nodegšana, atlaišana no darba. Kad tiek uzlikti smagi pārbaudījumi, tie ir jāpārdzīvo un jāizmanto, lai arī cik absurdi tas izklausītos. Tā ir iespēja atbildēt uz jautājumiem, kuri dvēselei un garam ļaus augt un saprast, kas dzīvē ir lieks un no kā jāatsakās. Šie ir brīži, kad veidojas izpratne, ka esi vērtība, lai arī kas notiktu - ar vīrieti vai bez viņa, ar šo darbu vai bez tā, ar rēķinu bankā vai bez.
- Slimības. Slimības gadījumā pašapziņa tiek grauta tiem, kuru "es" koncepcija balstās uz to, ka visu dzīvē var panāk tikai jauni, skaisti, tievi, veseli cilvēki. Savukārt slimība var nopietni iedragāt darbaspējas un laupīt iespēju īstenot to, ko cilvēks ir iecerējis. Bet, atrodoties blakus slimam cilvēkam, vienmēr jāsaprot, ka tas uz brīdi var ļoti spēcīgi izsist pamatu zem kājām, tāpēc jāpalīdz ieraudzīt, ka miesa ir tikai daļa no cilvēka, tā ir čaula, kodols esi tu pats, tava dvēsele, intelekts, prāts, intuīcija. Ir reizes, kad slimības pat veicina pašapziņas veidošanos, bet vispirms jāiziet smags loks un jāizaug.
- Valdonīga priekšniecība. Vadītājam, kas ir autoritāte, ir milzīga ietekme, jo bieži vien neapzināti arhetipiskā līmenī mēs priekšnieku noliekam kā tēvu vai māti. Tieši tāpēc vadītājs spēj tik ļoti ievainot savu padoto. Turklāt darbs daudziem no mums ir kā otrās mājas. Tur ir draugi, paziņas, kolēģi, kuri kļuvuši par dzīves sastāvdaļu. Darbavietā vistiešāk tiek spodrinātas mūsu pašapziņas spalvas.
Ātrai palīdzībai krīzes situācijās un reizēs, kad iedragāta pašapziņa, iesaka pavisam vienkāršas lietas:
- iepriecini sevi ar kādu jaunu sīkumu, piemēram, nopērc lūpu krāsu vai jaunu brošiņu;
- iedzer kādu kokteilīti kopā ar draugiem;
- aizbrauc atvaļinājumā;
- nomaini vidi - nesēdi viena mājās un nežēlo sevi, ej izklaidēties;
- meklē jaunas idejas (skaties filmas, lasi grāmatas), lai neieciklētos uz to, kas nodarījis pāri;
- nomaini garderobi.
Kad esi sevi iepriecinājusi, sāc analizēt situāciju. Atceries, kā esi rīkojusies krīzes brīžos, kad kāds mēģinājis tevi iemīt zemē. Šādās reizēs jādomā globāli un jāmeklē atbildes uz jautājumiem - kas es esmu? Kas ceļ manu vērtību? Diemžēl tāda ir realitāte, ka lielākoties to var saprast caur ciešanām. Dažiem cilvēkiem jānonāk ļoti zemā punktā pašam sevī, lai ieraudzītu, ka destrukcijai ir beigas un ka tagad jābalstās uz sevi, lai izrautos ārā.
Bet uzmanies no mākslīgajiem pašapziņas veidotājiem - narkotikām, alkohola, iepirkšanās mānijas -, jo tā ir ārējā, neīstā pašapziņa, kas uzlabo garastāvokli tikai īsu brīdi.......
