Vecuma makulas deģenerācijas (VMD) risks, kā jau liecina nosaukums, paaugstinās, organismam novecojot. Taču mediķi ir nobažījušies par to, ka slimībai ir tieksme kļūt jaunākai – agrāk šo diagnozi parasti noteica 70–80 gadus veciem cilvēkiem, bet pēdējos gados VMD bieži skar arī tos, kuriem ir 40–60 gadu.
Makulas pienākumi
Makula jeb dzeltenais plankums ir neliela (ap 1,5 mm diametrā), bet ļoti svarīga tīklenes daļa. Tā atrodas acs ābola mugurpusē pretī zīlītei – vietā, kur fokusējas gaismas stari. Makula ir atbildīga par centrālo redzi un sastāv no īpaši jutīgām šūnām. Vesela makula nodrošina cilvēkam apmēram 80% redzes asuma, bet pārējā tīklenes daļa?– ap 20%. Saules gaisma, nonākot acīs, tiek virzīta tieši uz makulu, kur tā fokusējas gluži kā palielināmajā stiklā. Saules radiācijas ietekmē veidojas brīvie radikāļi – kaitīgas oksidējošas vielas. Daba acij devusi aizsardzības sistēmu: makulas pigmentā ir īpašas vielas, kas darbojas kā acī iebūvētas saulesbrilles, filtrējot zilo gaismu; tām piemīt arī antioksidatīvas īpašības. Gadiem ejot, šo vielu koncentrācija samazinās un acs kļūst neaizsargātāka. Postoši iedarbojas arī vides piesārņojums, nepilnvērtīgs uzturs, nepiemērotu acu pilienu un citu līdzekļu lietošana ikdienā.
Sākumu bieži nepamana
Slimības agrīnos simptomus bieži palaiž garām. Pats pirmais brīdinājuma signāls ir paaugstināta acs jutība pret gaismu. Novērojama redzes kontrasta jutīguma pazemināšanās?– tas nozīmē, ka ir nepieciešama spilgtāka gaisma, lai izlasītu sīku druku, taisnas līnijas izskatās viļņveidīgi izliektas, lasāmvielas centrā cilvēks redz neskaidru, izplūdušu punktu. Sākumā neskaidri ir tikai daži burti, bet vēlāk izplūdušais laukums kļūst arvien lielāks. Kļūst grūti arī šūt un darīt citus darbus, kam nepieciešama sīku detaļu saskatīšana, pēc laika jāatsakās no mašīnas vadīšanas, televīzijas skatīšanās, līdz beidzot vairs nav saredzamas arī apkārtējo ļaužu sejas un cilvēks spēj saskatīt tikai izplūdušas aprises.
Galvenā loma profilaksei
VMD slikti padodas ārstēšanai, tāpēc galvenā loma ir profilaksei, lai makulas deģenerāciju nepieļautu vai palēninātu tās progresēšanu, ja slimība jau ir attīstījusies. Jaunākie pētījumi rāda, ka uztura bagātināšana ar antioksidantiem?– C un E vitamīnu un betakarotīnu, kā arī papildu mikroelementu – vara un cinka – lietošana pazemina VMD risku. Piemēram, ar novecošanu saistītu acu slimību pētījumā AREDS, kura rezultāti bija publicēti Amerikas medicīnas asociācijas žurnālā JAMA, piedalījās 3640 gados vecāki pacienti. Viena grupa ik dienas lietoja C un E vitamīnus, betakarotīnu, cinku un varu, bet otrā grupa – placebo (identiska izskata tabletes ar neaktīvām vielām). Pētījuma dalībniekiem, kuri lietoja minēto uzturvielu kombināciju, izdevās saglabāt redzi optimālajā līmenī salīdzinājumā ar pacientiem, kuri lietoja placebo. Arvien vairāk acu ārstu visā pasaulē atzīst antioksidantu labvēlīgo iedarbību uz redzi un iesaka tos saviem pacientiem. Aptiekās tiek piedāvāti uzturvielu un mikroelementu kompleksi, kuri izstrādāti, lai novērstu deģeneratīvas izmaiņas makulā un veicinātu acu veselību. Jo agrāk tiek veikti profilaktiskie pasākumi, jo lielākas izredzes saglabāt redzi. Tāpēc regulāri apmeklējiet acu ārstu, lai atklātu slimību pašā sākuma stadijā! Ir arī lietas, ko varam darīt ikdienā. Laiku pa laikam, lasot grāmatu vai avīzi, der speciāli pievērst uzmanību tam, vai visi burti teksta centrā saredzami skaidri. Jāskatās ar katru aci atsevišķi, otru tikmēr aizsedzot. Ieteicams arī lietot acīm veselīgu uzturu, kurā iekļauti kāposti, rožu kāposti, spināti, brokoļi, pupas, oranžā un dzeltenā paprika, dilles, turklāt kopā ar šiem produktiem jāuzņem arī zināms daudzums tauku, lai organisms varētu vērtīgās vielas izmantot.
Lai izvairītos no saules staru kaitīgās ietekmes, kas var radīt neatgriezeniskus tīklenes bojājumus, pieaugušajiem un bērniem jāvalkā saulesbrilles, jo sevišķi vasarā.
***
NODERĪGI!
Uzturvielas, kas palīdz pasargāt acis no apkārtējās vides negatīvās ietekmes un stiprināt redzi:
Provitamīns A (betakarotīns) ir redzes pigmenta prekursors un palīdz uzlabot "krēslas redzi".
Luteīns ir viens no diviem karotinoīdiem, kas ir sastopams makulā un kuru organisms pats nespēj sintezēt. Luteīna
antioksidatīvās īpašības palīdz neitralizēt ultravioletā starojuma kaitīgo ietekmi.
Melleņu ekstrakts palīdz stiprināt kapilāru sieniņas un uzlabot asins mikrocirkulāciju. Tas pielāgo redzes asumu apgaismojuma maiņai.
C un E vitamīni ir svarīgi antioksidanti, kas neitralizē brīvos radikāļus. Brīvie radikāļi negatīvi ietekmē šūnu membrānas, tādējādi radot šūnu bojājumus.
Varš un cinks, kas ir organisma antioksidatīvās sistēmas pamatelementi, ir nepieciešami acu audu molekulārās struktūras veidošanā.
***
Jādodas pie acu ārsta, ja:
taisnas līnijas sāk likties viļņainas;
lasāmvielas burti dažreiz šķiet pazuduši;
pasliktinās krāsu redze;
kļūst apgrūtinoši redzēt krēslā vai tumsā
Vecuma makulas deģenerācijas riska faktori:
vecums – pāri 50 gadiem;
smēķēšana;
vecuma makulas deģenerācija kādam no tuviniekiem;
gaišas krāsas acs varavīksnene;
ateroskleroze;
nepilnvērtīgs uzturs, augļu un dārzeņu trūkums ēdienkartē;
aptaukošanās.
