“Pēc Jūlija kalendāra 12. jūlijā ir Pēterdiena jeb Vecais Pēteris. Saules gaisma šajā dienā, salīdzinot ar Vasaras Saulgriežiem, jau sarukusi par nepilnu stundu un naktis tumšākas. No 12. jūlija pieklust putnu balsis un kokiem sāk krist pirmās lapas. Ticējums saka: Pēteris kokam norauj pirmo, Labrencis (10.08.) otro un Bērtulis (24.08.) trešo lapu. Ja Vecajā Pēterī dzeguze kūko, tad vasara būs gara, iestiepsies līdz Miķelim (29.09.). Ja lakstīgala pogo, tad tajā gadā ziemas nebūs”, raksta laika vērotājs Vilis Bukšs savā blogā.
12.jūlijā īpaši jāvēro lietus, jo, kā raksta V.Bukšs, “Vecajā Pēterdienā vismaz trīsreiz lietum jānolīst. Ja nolīst vienu reizi, raža būs ciešama. Ja nolīst divreiz – raža laba. Ja līst trešo reizi, būs dāsns gads. Ja līst visu dienu, tad vasaras otra puse lietaina. Ja Pēterī nelīst, tad togad būs daudz ugunsgrēku. Sausa Vecā Pēterdiena (12. jūlijs) paredz aukstu ziemu”.
Laika vērotājam ir arī savi ieteikumi dārzkopjiem – “Vecajā Pēterī nedrīkst sīpolus šķīt, tad tie vīst. Tāpat jāatliek visi darbi ap sienu, jo citādi Pērkontēvs dusmosies… Lai tiktu vaļā no saules apdeguma, tad šajā dienā jāsalasa ugunspuķu ziedlapiņas un jāmazgā seja. 12. jūlijā jāvēro pīlādzis (sērmūkslis). Ja daudz ogu, sagaidāms garš, slapjš rudens un auksta ziema”.
Vecās Pēterdienas (12. jūlija) priekšvakarā jāvēro zīmes dabā. Gan ogas pīlādžos, gan lapas purva bērzos. Jāieklausās, vai nedzird dzeguzi vēl kūkojam un lakstīgalu pogojam. Ja dzeguze vēl kūko, tad ticējums saka, tā ir tikai tāda smiešanās par aizejošo vasaru… Daudzviet zeme izžuvusi, tāpēc Vecajā Pēterī kaut kur un vismaz vienu reizi lietutiņam jānolīst, lai nepiepildītos prognozes par bada gadu, raksta V.Bukšs.
