Tiek prognozēts, ka debesīs varētu būt novērojami 60 meteori stundas laikā, bet ievērojot to, ka šajā laikā spīdēs pilnmēness, debesīs varēs ieraudzīt tikai spožākās «krītošās zvaigznes».
Perseīdu meteoru radiants meklējams Perseja zvaigznājā. Šī plūsma ir Svifta-Tatla komētas atstātās atlūzas, kurām ienākot atmosfērā cilvēki debesīs redz skaistus uzliesmojumus. Zeme komētas atstātajos putekļos ielidoja jau 17.jūlijā un pametīs to 24.augustā, līdz ar to arī šajā laika debesīs var ieraudzīt pa kādai «krītošai zvaigznei».
Svifta-Tatla komēta pēdējo reizi Zemes tuvumā pabija 1992.gadā, bet nākamā šīs komētas pietuvošanās Zemei gaidāma tikai 2126.gadā.
Pirmo reizi šie meteori, kuri lido ar ātrumu 60 kilometri sekundē, tika novēroti pirms aptuveni 2000 gadiem. Katoļu baznīcas pierakstos šis fenomens tiek dēvēts par svētā Laurensa asarām, jo 10.augusts ir šī svētā piemiņas diena.
Meteoru lietus ir vizuāls baudījums skatītājiem, un, redzot krītošās zvaigznes, ir iespēja iedomāties arī kādu vēlēšanos. Savukārt tie, kuri pēta Saules sistēmu, no meteoru plūsmas vairāk var saprast, no kādiem materiāliem un no kādām vielām sastāv komētas, bet tie, kuriem ir kosmiskie aparāti, zina, ka meteoru plūsmu laikā ir jāuzmanās, jo var tikt sabojātas, piemēram, kosmiskās stacijas.
Līdz šim veiktie ikgadējie Perseīdu meteoru plūsmas novērojumi liecina, ka pēdējos gados šīs plūsmas aktivitāte ir būtiski samazinājusies. Tās maksimums bija 20.gadsimta 90.gadu sākumā, un jau šā gadsimta sākumā iespēja augusta pirmajā pusē viegli novērot meteorus kļuva aizvien niecīgāka - tie joprojām ir novērojami, bet mazākā skaitā.
Meteors debesīs izskatās kā taisna spoža švīka, kas uzplaiksna nepilnu sekundi. Spožu meteoru gadījumā var veidoties pēdas, kas var būt redzamas arī vairākas sekundes.
«Krītošo zvaigžņu» novērojumus vislabāk veikt maz apgaismotā vietā ar iespēju pārraudzīt plašu debess apgabalu.
