Kā norādījis Filips Mora, nacisti tehnoloģiski bija krietni apsteiguši Holivudu, kur trīsdimensionālais kino kļuva populārs piecdesmitajos gados. Pēc viņa vārdiem, Berlīnes Federālajā arhīvā atrastās kinofilmas uzņemtas uz 35 milimetru lentes. Acīmredzot stereoskopiskais efekts tika panākts, izmantojot divas lēcas un prizmu.
«Tās tika uzņemtas kādā neatkarīgajā kinostudija pēc Gēbelsa Propagandas ministrijas pasūtījuma un tika dēvētas par «Raum film» - jeb telpiskām filmām - tāpēc arī, iespējams, iepriekš neviens neiedomājās, ka tās ir 3D filmas,» norādīja Mora.
Vienā no filmām, kas saucas «Zum Greifen Nah» («Rokas attālumā»), redzamas čurkstošas desiņas uz grila, savukārt otra - «Sechs Mädel rollen ins Wochenende» («Sešas meitenes dodas brīvdienās») rāda jaunas sievietes brīvdienu izbraucienā laukos.
«Šo filmu kvalitāte ir fantastiska,» atzinis Mora, kas plāno iekļaut atrasto materiālu savā dokumentālajā filmā «How the Third Reich Was Recorded». «Nacisti bija apsēsti ar ierakstīšanu, un katrs attēls tika stingri uzraudzīts - tas bija viens no paņēmieniem, kādā viņi ieguva kontroli pār valsti un cilvēkiem,» skaidroja režisors sarunā ar amerikāņu kino industrijas izdevumu «Variety».
Tomēr Vācijas mediji nebūt neuzskata Moras atklājumu par elpu aizraujošām ziņām, saucot to par veciem jaunumiem. Kā raksta laikraksts «Die Welt», nacisti spēlēja maznozīmīgu lomu 3D filmu tapšanā, lai gan vācu stereoskopiskā kino pionierim Fricim Bēneram, kas uzņēma «Zum Greifen Nah» («Rokas attālumā»), patiešām bija cieša saikne ar Vācijas Nacionālsociālistu strādnieku partiju. Pirmie 3D kino eksperimenti Vācijā notika nevis partijas kongresos, bet gan Drēzdenē dārzniecības izstādē 1937.gadā, uzsver laikraksts. Vēlāk tajā pašā gadā pirmizrādi piedzīvoja «Zum Greifen Nah» («Rokas attālumā»), lai gan filma bija paredzēta nevis kā nacisma propaganda, bet gan kā dzīvības apdrošināšanas kompānijas reklāma.
