Filmu studijā «Dauka» tapušas tādas populāras un visiem zināmas animāciju filmas kā «Zelta sietiņš», «Zaķīšu pirtiņa», «Fantadroms», «Ness un Nesija», «Kaķīša dzirnavas», «Neparastie rīdzinieki» un daudzas citas.
Animācijas filmu studija «Dauka» darbu uz nezināmu laiku pārtrauks naudas trūkuma dēļ, jo bez projektiem studija nevar uzturēt telpas. Bērziņš stāstīja, ka filmu uzņemšana studijā tiek pārtraukta pēc tam, kad Nacionālais kino centrs divas reizes noraidījis studijas iesniegto projektu.
Studijai bija nepieciešami vien pāris tūkstoši latu, lai pabeigtu studijā «Dauka» jau 126.uzņemto filmu «Kā brālītis trusītis uzvarēja lauvu», kuru veidoja režisore Roze Stiebra un jaunais režisors Mikus Straume, tomēr finansējums tika atteikts divas reizes, uzsvēra producents.
Animācijas filmu studija «Dauka» patlaban pārtrauks filmu uzņemšanu, bet bankrotu studija vēl nepasludina, jo tiks meklētas sadarbības iespējas un varianti, kā turpināt darbu.
Trešdien, 16.jūnijā, animācijas filmu studija «Dauka» rīkos aizvēršanas pasākumu, kurā no plkst.14 līdz 20 studijas telpās ik pēc 30 minūtēm būs skatāma pēdējās «Dauka» uzņemtās filmas «Kā brālītis trusītis uzvarēja lauvu» darba skate.
Visas «Daukā» uzņemtās filmas pastāvīgi ir redzamas bērnu kultūras interneta portālā «www.pasakas.net» un citās interneta vietnēs. DVD formātā izdota «Daukas» filmu lielā kolekcija, kurā ietvertas 95 filmas.
Animācijas filmu studijas «Dauka» koncepcija ir veidot filmas, kas orientētas uz latviešu bērniem. Filmas veidotas, pamatojoties uz latviešu kultūru, pārstāvot latviešu klasiku arī mūzikā, izmantojot latviešu komponistu Imanta Kalniņa, Pētera Vaska un Imanta Zemzara mūziku.
«Studijā veidotās filmas ir ļoti latviskas. Patlaban filmu veidotājiem orientēšanās ir nevis uz latviešu auditoriju un latviešu bērniem, bet gan uz festivāliem, kas ir pavisam cita rakstura filmas, no kurām daļa nemaz netiek parādīta Latvijā, un arī daudzas no tām latviešu bērniem nemaz nebūtu saprotamas. Protams, ka ir vajadzīgas filmas arī festivāliem, bet, manuprāt, pirmkārt vajadzētu filma bērniem,» sacīja Bērziņš.
Animācijas filmu studijas «Dauka» telpas atrodas Šmerļa ielā 3, Rīgas Kinostudijā.
Kā aģentūrai LETA stāstīja Nacionālā kino centra informācijas un Latvijas filmu izplatīšanas projektu vadītāja Kristīne Matīsa, projektam «Kā brālītis trusītis uzvarēja lauvu» studija «Dauka» finansējumu 39 000 latu apmērā lūdza 2009.gada otrajā valsts finansējuma konkursā, kas tika izsludināts pagājušā gada jūlijā un šajā konkursā Nacionālā kino centra rīcībā bija 100 320 lati, kas bija 28,1% no visu projektu kopīgi pieprasītās summas.
«Projektus vērtēja eksperti Uldis Mākulis, Kārlis Rudzītis un Uldis Dimiševskis, atbalstīti tika desmit projekti no 19, un konkrētais projekts tika noraidīts, jo tika vērtēts kā mazāk aktuāls un nozīmīgs salīdzinājumā ar citiem konkursa projektiem, norādot arī uz jaunu radošo risinājumu trūkumu projektā. Tomēr nevar apgalvot, ka studija vispār nav saņēmusi valsts finansējumu, jo pagājušā gada laikā šis studijas «Dauka» projekts saņēmis finansējumu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) konkursos, iegūstot kopā 8200 latus,» informēja Matīsa.
Otrais konkurss, kurā projekts «Kā brālītis trusītis uzvarēja lauvu» tika noraidīts, ir Nacionālā kino centra šā gada valsts finansējuma konkurss, kad centra rīcībā bija 156 400 lati jeb 35% no pieprasītās summas. Studijas «Dauka» projektam tika prasīti 11 798 lati. Šajā konkursā projektus vērtēja Zane Dzene, Roberts Vinovskis un Dimiševskis, atbalstot septiņus projektus no 16. Studijas «Dauka» projekts noraidīts kā salīdzinoši nepietiekami aktuāls. «Novērtējot studijas ļoti nozīmīgo radošo ieguldījumu Latvijas animācijā un studijas sākto darbu, veidojot pasaules pasaku ekranizācijas, ekspertus nepārliecina izvēlētās pasakas iecerētā interpretācija,» teikts žūrijas vērtējumā.
«Šajos laikos, kad Latvijā pieejamais valsts finansējums filmu ražošanai ir kārtējo reizi dramatiski samazinājies, viens no Nacionālā kino centra vērtēšanas kritērijiem ir arī producentu prasme piesaistīt savam projektam ne tikai regulāru valsts naudu no Nacionālā kino centra un VKKF, bet meklēt citus finansējuma avotus, arī ārvalstu kopražojumu veidā, kas automātiski vairo arī filmas skatītāju skaitu, bet studija «Dauka» līdz šim apgalvojusi, ka sadarbību ar ārvalstu partneriem noraida principā,» vēstīja Matīsa.
Laikā, kad tik ļoti samazinājies valsts finansējums filmu ražošanai, nevienai studijai tas nevar tikt garantēts kādu iepriekšēju nopelnu dēļ, lai gan studijas «Dauka» gadījumā ieguldījums Latvijas kino vēsturē nav noliedzams. Visi projekti startē vienlīdzīgā konkursā, un Nacionālā kino centra konkursos priekšroka tiek dota mākslinieciski interesantākiem projektiem un tādiem, kas spēj piesaistīt finansējumu arī no citiem avotiem, ne tikai diviem viselementārākajiem - Nacionālā kino centra un VKKF.
Nacionālā kino centra pārstāve informēja, ka šajā gadā animācijas filmu studijas «Dauka» projektu «Kā brālītis trusītis uzvarēja lauvu» turpinājis finansiāli atbalstīt arī VKKF.
