Tas ir milzu notikums pasaules karaliskajās aprindās (pirmās lielās kāzas kopš 1981. gada 29. jūlija, kad Sentpola katedrālē Londonā laulājās Velsas princis Čārlzs un lēdija Diāna) un Zviedrijā, kas svinību laikā cer uz ievērojamu tūristu pieplūdumu. Tajā pašā laikā aptaujas liecina, ka aizvien vairāk zviedru uzskata – monarhija viņiem nav nepieciešama.
Ilgie un dārgie svētki
Patiesību sakot, Zviedrija jau ir sākusi svinēt 32 gadus vecās Viktorijas iekuģošanu laulības ostā un laika periods no 6. jūnija, kad tepat aiz Baltijas jūras atzīmēja Nacionālo dienu, līdz 19. jūnijam, kad notiks karaliskās kāzas, ir vienas ilgas un garas svinības. Stokholmā jau sācies festivāls Love Stockholm 2010, kura ietvaros tiks sarīkoti aptuveni 1500 pasākumu, kas saistīti ar tādām tēmām kā mīlestība un monarhija. Starp citu, no pilsētas budžeta šīs izpriecas prasīs astoņus miljonus kronu jeb apaļu miljonu dolāru, savukārt sponsori pasākumus atbalsta ar vēl 40 miljoniem kronu, vēsta theLocal.se.
Bet pašu kāzu budžets sasniedzis aptuveni 20 miljonus kronu jeb 3 miljonus dolāru, turklāt tas – neskaitot naudu, kas izlietota katedrāles un Hagas pils, kurā dzīvos jaunlaulātie, restaurācijai. 64 gadus vecais Zviedrijas karalis Karls XVI Gustavs gan lepni paziņojis, ka pusi no izdevumiem segšot no savas kabatas, tomēr daļa zviedru (viņi gan ir mazākumā) atgādinājuši, ka karaliskās ģimenes budžets taču arī veidojas no nodokļu maksātāju naudas (gadā – ap 14,5 miljoni dolāru). Sociālajā tīklā Facebook jau izveidojušās domubiedru grupas ar tādiem nosaukumiem kā Atsakies maksāt par Viktorijas kāzām, Ja man jāmaksā par Vikijas ballīti, man nav vajadzīgs tas draņķa ielūgums un tamlīdzīgi. Februārī Stokholmas Viesnīcnieku un restorānu īpašnieku asociācija pauda cerības, ka kāzu svinības veicinās tūristu pieplūdumu un industrijai ažiotāža varētu ienest liekus 200 miljonus kronu, taču tagad šķiet, ka cerības bijušas veltas – daudzi viesnīcu numuriņi nav rezervēti, nav attaisnojušies arī to stokholmiešu biznesa plāni, kuri laikrakstos publicēja sludinājumus par savu dzīvokļu vai māju izīrēšanu uz svinību laiku. Starp citu, daudzi portāla theLocal.se komentētāji atzīst, ka izvēlējušies šo laiku, lai dotos atvaļinājumā un izvairītos no nevajadzīgas jezgas.
Par augsta ranga ārzemju viesu trūkumu gan būtu grēks sūdzēties. Tiek lēsts, ka svinības apmeklēs 1100 lūgto viesu, to skaitā aptuveni 250 Eiropas un pasaules karaļnamu pārstāvju, arī Japānas kroņprincis Naruhito, kurš pirmo reizi viesosies Zviedrijā. Pasākumu plāno atspoguļot 1000 zviedru žurnālistu un vismaz 500 viņu kolēģu no ārzemēm. Starp citu, telekanāls SVT1 jau kopš marta ar labām sekmēm demonstrē stundu garo šovu Det Kungliga Brolllopet (Karaliskās kāzas), kurā tiek apspriesti visdažādākie to aspekti. Filmēšanas grupa pabijusi līgavaiņa dzimtajā pilsētiņā Okelbo, iztaujājusi galma pārstāvjus, runājusi ar pavāriem un pat viesojusies ASV, kur Viktorija savulaik studēja Jeila universitātē un piestrādāja ANO. "Programma ir ļoti veiksmīga. Mēs bijām cerējuši uz kādu pusmiljonu skatītāju, bet to skatās miljons cilvēku," sarunā ar Sunday Times saka programmas vadītāja Ebba fon Sidova.
Izdos vai precēsies pati?
Oficiālās svinības sāksies jau 17. jūnijā, kad vakariņas par godu jaunajam pārim Drotingholmas pilī rīkos karalis un karaliene. 18. jūnijā savukārt tiek rīkota pieņemšana Stokholmas domē un koncerts Stokholmas koncertzālē. Klīst baumas, ka notikšot arī tradicionālās vecpuišu un vecmeitu ballītes, taču to norise oficiālajā pasākumu plānā saprotamu iemeslu dēļ nav iekļauta.
Taču pati galvenā, protams, būs ceremonija katedrālē, sudraba altāra priekšā. Interesanti, ka 1976. gadā šajā pašā vietā un arī 19. jūnijā laulājās Karls XVI Gustavs un karaliene Silvija. Katedrālē tiks izvietoti vairāki lielie videoekrāni, lai ceremonijas viesi varētu labāk redzēt notiekošo. Tomēr karaliskā ģimene jau brīdinājusi, ka pasākuma centrā būs jaunais pāris un viņiem tiks atvēlēts pietiekami daudz "privātās dzīves telpas". "Es negrasos savu jāvārdu teikt televīzijas kamerām vai draudzei. Tas būs domāts tikai Danielam," kādā intervijā uzsvērusi Viktorija.
Par pašu ceremonijas procedūru vēl nav īstas skaidrības – zviedru protestantu tradīcijas paredz, ka līgavainis un līgava baznīcā ieiet kopā, taču Viktorijai labāk patiktu, ja viņu pie altāra vestu tēvs un vārda tiešā nozīmē izdotu pie vīra. Šāds šķietams sīkums jau izraisījis veselu diskusiju vētru zviedru sabiedrībā, jo daļa tās uzskata šādu praksi par seksisma izpausmi. "Tas ir jauns fenomens, kas laiku pa laikam novērojams Zviedrijas baznīcā. Es parasti iesaku tā nerīkoties, jo mūsu tradicionālā laulību ceremonija liecina par laulāto vienlīdzību," ar īpašu paziņojumu nācis klajā arhibīskaps Anderss Verids, kuram būs jālaulā Viktorija un Daniels. "Man ir ļoti žēl, ka Zviedrijas nākamā valsts galva nevēlas rīkoties saskaņā ar zviedru tradīcijām," savukārt norādījusi mācītāja un teoloģe Annnika Borga, nievājoši piebilstot, ka jaunais pāris laikam par daudz saskatījies Holivudas fimas. No otras puses – kā kroņprincesei Viktorijai patiešām ir jāsaņem gan karaļa, gan valdības atļauja kāzām, un šādā kontekstā fakts, ka viņu pie altāra vedīs tēvs, liekas samērā loģisks.
Pēc laulību ceremonijas Viktorija un Daniels karietē dosies izbraukumā pa Stokholmu, iegriežoties arī zooloģiskajā dārzā, kur tobrīd tiks rīkots pasākums bērniem. Pēc tam procesija dosies uz Vāsas muzeju, un jaunais pāris kāps uz karaliskā kuģa Vasaorden klāja, lai dotos nelielā izbraukumā pa Stokholmas līci. Vēlāk sekos svētku mielasts, par kuru atbildīgs ir Operakaellaren restorāna šefpavārs Stefano Kantenači, kurš kopš 1961. gada apkalpojis visus ievērojamākos Zviedrijas karaļnama pasākumus. Par ziediem savukārt parūpējušies Kolumbijas ziedu audzētāji, kuri uz Zviedriju jau nosūtījuši 40 000 rožu, neļķu, hortenziju un īrisu.
Līgavainis sagatavots
Runā, ka 2002. gadā, kad princese Viktorija paziņoja, ka uzsākusi attiecības ar savu fitnesa treneri, karalis nav bijis īpaši lielā sajūsmā, taču tagad viņš ar savu topošo znotu ir pilnīgi samierinājies. Zināmu apjukumu pilī gan izraisījušas baumas, ka 36 gadus vecajam D. Vestlingam ir nopietnas veselības problēmas – viņa organisms ne līdz galam pieņēmis donora nieri. Topošais Zviedrijas princis un Vestergotlandes hercogs gan paziņojis, ka vēstis par viņa veselības problēmām esot krietni pārspīlētas, un uzsvēris, ka runa nav par iedzimtām kaitēm, tādēļ karaliskās ģimenes pēcnācēju veselība neesot apdraudēta.
Nesenā intervijā Svenska Dagbladet, atbildot uz jautājumu, cik bērnu viņiem būs, D. Vestlings sacījis: "Daudz, kaut gan šī nav tā lieta, ko var droši prognozēt." Vienkāršā ģimenē (māte – pasta darbiniece, tēvs – patronāžas darbinieks) uzaugšais līgavainis arī apgalvojis, ka viņam nebūšot nekādu problēmu palikt princeses un nākamās Zviedrijas karalienes ēnā. "Es uzaugu ģimenē, kur valdīja pilnīga dzimumu līdztiesība. Un ne tuvu nebija tā, ka tēvam vienmēr ir taisnība," viņš sacījis.
Tikmēr Zviedrijas galma ceremonijmeistara vietnieks brigādes ģenerālis Jans Ēriks Varrens, kurš gandrīz divus gadus nodarbojies ar D. Vestlinga apmācību etiķetē, atzinis, ka viņa skolnieks bijis gana talantīgs, uzmanīgs un ambiciozs. "Viņš ir vai apsēsts ar vēsturi, it īpaši Zviedrijas karaļnama vēsturi," sacījis galminieks.
To, vai šī vēsture būs gara, pagaidām grūti prognozēt. Nesen veiktā Novus Opnion aptauja liecina, ka monarhijas piekritēju skaits Zviedrijā strauji samazinās – 2000. gadā to atbalstīja 85% zviedru, 2005. gadā – 80%, bet šogad tikai 58%. Desmit gadu laikā no 12 līdz 28% pieaudzis to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka no monarhijas ir jāatsakās.
