Staigājot pa cirka foajē, uz tā sienām redzami uzgleznoti dažnedažādi mākslinieki, taču tie nav vienkārši zīmējumi – gandrīz visi no redzamajiem cilvēkiem ir latvieši, kuri tuvākā vai tālākā pagātnē priecējuši Rīgas skatītājus, un tas atspēko uzskatu, ka cirks Latvijā ir tikai un vienīgi krievu ieviesta izklaide.
Pašu mājās par šiem kādreiz tik talantīgajiem un sabiedrībā cienītajiem māksliniekiem dzirdēts maz, jo daudzi no viņiem kara laikā emigrējuši uz Eiropu, ASV vai Austrāliju. Tos, kuri palika, vai nu apspieda, vai arī izsūtīja trimdā par absurdām lietām. Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska stāsta par traģikomisku gadījumu:
kāds klauns izsūtīts uz Sibīriju par to, ka priekšnesuma laikā neapzinoties saplēsis avīzi, uz kuras bija Staļina portrets.
Uz Rīgas cirka foajē uzgleznoti kādreiz izcili pašmāju mākslinieki. Foto: TVNET
Eiropas cirka tēvs - Kurzemē dzimis akrobāts
Rīgas cirks atklāts 1888. gada beigās un ir būvēts pēc tāda paša principa kā Eifeļa tornis Parīzē. Vienīgā atšķirība tā, ka Rīgā tas uzcelts pusgadu ātrāk. Tomēr Latvijas cirka vēsture ir senāka nekā celtne galvaspilsētas centrā, jo vismaz 60 gadus pirms ēkas uzbūvēšanas Latvijā pazīstams bija Kurzemē dzimušais akrobāts Kristofs de Bahs.
Vēlāk viņš pārcēlies uz dzīvi Austrijā, kur bijis galma zirgu dresētājs, un de Baha vadībā uzbūvēta iespaidīga 3000 vietu akmens cirka ēka Vīnē.
"Cirka vēstures grāmatās par viņu raksta – Eiropas cirka tēvs! Par to, vai viņš ir baltvācietis vai latvietis, vēsture klusē, bet kāda franču rakstnieka 19. gadsimta 30. gadu Eiropas cirka vēstures grāmatā ir runa par vienu vācu cirka dinastiju un teikts: "Jā, tā ir vecākā cirka dinastija Eiropā, ja neskaita Kristofu de Bahu, kurš bija latvietis"," atklāj Rīgas cirka direktore.
Cirka māksliniekam katrreiz sevi jāpierāda no jauna
Lolita Lipinska, kura no septiņdesmito gadu vidus pati 15 gadus bijusi akrobāte Rīgas cirkā, stāsta, ka cirka mākslinieks – tas ir dzīvesveids, nevis profesija, jo nozīmē dzīvošanu uz koferiem.
Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska. Foto: TVNET
"Pēc uzstāšanās cirkā vietējai publikai tu vairs nebūsi vajadzīgs, bet tev ir jāstrādā visu laiku, tāpēc tu ceļo no cirka uz cirku."
Visgrūtāk cirka māksliniekiem klājas, ierodoties jaunā vietā un sākot jaunu izrādi. Tas nozīmē, ka viss atkal jāsāk no sākuma un jāpierāda sevi skatītājiem. "Klaunam ir jāatrod kontakts un jāsaprot, ko Rīgas publika vēlas redzēt tieši šobrīd, tieši šajā vietā. Tu esi svešs. Tu neesi Rēzija Kalniņa vai kāds cits populārs mākslinieks, par kuru tu esi drošs. Lai arī kāda zvaigzne būtu cirka mākslinieks, viņš ir absolūti svešs," mākslinieku sajūtas raksturo Lolita Lipinska.
Uzaugot cirkā...
Gaidāmajā izrādē priekšnesumu rādīs ne vien viesmākslinieki, bet arī pašmāju dejotājas, kuras TVNET viesošanās laikā aizvadīja mēģinājumu. Gatavošanās pirmizrādei viņām notiek visai brīvā atmosfērā - meitenes jūtas pārliecinātas par savām spējām, labprāt pozē fotogrāfijām un flirtē.
Viena no dejotājām, Rita, stāsta, ka uzaugusi Rīgas cirkā, jo māte kādreiz strādājusi cirka ēdnīcā. Iepriekšējos gadus meitene strādājusi par biļešu kontrolieri, bet, pateicoties dejošanas pieredzei, gaidāmajā sezonā nolēmusi izmēģināt spēkus dejošanā.
"Esmu šeit jau 15 gadus un jūtos droši," uz jautājumu, cik liels satraukums viņu piemeklējis pirms pirmās nopietnās izvēles, teic Rita, kurai darbs cirkā ir kā laba atpūta pēc mācībām daudz nopietnākajā policistes profesijā.
Foto: TVNET
Akrobāts un manēžas strādnieks ir vienlīdzīgi
Cirkā atšķirībā no teātra, kur galvenās lomas tēlojošie aktieri, iespējams, nemaz nerunā ar teātra apkopēju, visi ir līdzvērtīgi. Biļešu kontrolieri un manēžas strādnieki jeb uniformisti ir neaizstājami, jo būtiski palīdz cirka māksliniekiem:
"Gaisa vingrotāja dzīvība, veicot priekšnesumu, ir pilnībā atkarīga no manēžas strādniekiem, kuri tur stiprinājumus."
"Ja izrādes laikā jāmaina paklāji un tas notiek ātrā tempā, manēžas strādnieki saņem skatītāju aplausus. Tā ir izrādes daļa, un bez tā nevar iztikt," turpina Rīgas cirka direktore.
Latvijā aug talantīgi jaunie mākslinieki
Patlaban Latvijā aug talantīga cirka mākslinieku jaunā paaudze, kas ar panākumiem jau startējusi dažādos festivālos. Šā gada sākumā Andrejs Fjodorovs ieguva laureāta titulu prestižajā Montekarlo festivālā ar dresētiem baložiem. Tāpat cirka mākslinieki no Latvijas izpelnījušies lielākā Eiropas jauno talantu festivāla Vācijas pilsētā Vīsbādenē, skatītāju simpātiju balvu, kas ir pat svarīgāka nekā uzvara.
Savukārt akrobāts Kristaps Pavlovs Lipinskis pērn 10 mēnešus piedalījās starptautiskā cirka programmā pasaulē lielākajā cirkā Vernadska prospektā. Par savu atvasi patiess lepnums ir arī Rīgas cirka direktorei:
"Uzstāšanās Maskavā ir līdzvērtīga dziedātājas koncertam "La Scala" operā. Par to sapņo visu mūžu – vienalga, vai tu esi franču, kanādiešu vai krievu cirka mākslinieks."
Cirks piedāvā skatītāja acu priekšā topošu mākslu
Gaidāmajā izrādē "Milzu jūras lauvas" priekšnesumus demonstrēs arī ar velosipēdu braucošs pērtiķis, tāpat būs vērojams suņa un ēzeļa balets, kā arī aktrobātu priekšnesumi. Izrāde ilgs līdz 14. novembrim, bet par tālāko Rīgas cirka programmu gaidāmajā sezonā varat lasīt resursos.
To, kāpēc jāapmeklē cirks, visprecīzāk pamato Lolita Lipinska. Viņa teic, ka cirka programma piedāvā skatītāja acu priekšā topošu mākslu. Neizdomātu, neiztēlotu. "Nav svarīgi, vai tā ir jūras lauva, klauns, vai akrobāts – viņš tieši šajā brīdī, šim skatītājam rāda šo salto, stāv uz rokām vai žonglē ar septiņiem priekšmetiem. Viņš nevar nomest zemē un teikt, ka nesanāca. Programma nepārtraukti ir attīstībā, kustībā un piedzīvo izaugsmi."
