Solāriju reklamē kā kontrolētu vidi, kur iegūt iedegumu. Vienā seansā ādai tiek noteikts daudzums ultravioletā (UV) starojuma tik, lai veicinātu tajā krāsvielas melanīna atjaunošanu. UV starus mēs iegūstam gan no saules, gan solārijā, bet jāzina, ka tie ir dažādi. A stari izplatās ar garākiem viļņiem un ādai nekaitē.
Veselībai bīstami ir B stari, kas ir īsviļņu un izdalās arī solārijā.
Runājot par UV staru ietekmi, Limbažu poliklīnikas ārste dermatoloģe Ruta BARLO atgādina - pērn jūlijā Starptautiskā vēža pētījumu aģentūra atzina, ka sauļošanās solārijā ir kancerogēna jeb vēzi izraisoša. Protams ne katrs solārija apmeklētājs saslims ar ādas vēzi, bet risks ir vērā ņemams. Ir cilvēki, kas tik ļoti aizraujas ar sauļošanos, ka vēlme iegūt aizvien brūnāku iedegumu jau nodēvēta par atkarību tanoreksiju. Skaidrs, ka aizliegt solāriju nevar. Ja tomēr gribas sauļoties, cik bieži to darīt? Negaidiet, ka kāds ārsts pateiks, cik reižu gadā konkrētajam cilvēkam tas ir pilnīgi droši. Tādas atbildes nav.
Nosacīti optimālais skaits būtu 10 apmeklējumu gadā, skaidro dermatoloģe.
Jāizvairās arī no pārāk ilga vienreizēja UV starojuma un starplaikam jābūt vismaz pāris diennakšu.Tiem, kas dabīgi nekad neiedeg, bet apsvilst, no solārija nav jēgas, āda tikai apdeg. Savukārt cilvēkiem ar gaišu ādu, kas saulē pirmoreiz apdeg, bet ar laiku tomēr iesauļojas, jāapbruņojas ar pacietību, sauļošanos paildzinot pakāpeniski. Pacientiem ar atsevišķām strutainām ādas slimībām un psoriāzi jeb zvīņēdi ar saasinājumiem ziemas periodā pat iesaku apmeklēt solāriju. Bet tādu cilvēku ir maz, stāsta daktere. Tāpat viņa solāriju iesaka tiem, kam jādodas ceļojumā uz zemi, kur ir spilgta saule, jo āda pie UV starojuma jāpieradina pamazām.
Vaicāta, kad viņa noteikti iebilst pret solāriju, daktere R. Barlo vispirms nosauc bērnus, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, un vecus ļaudis, jo viņu āda jau tā ir sausa un nereti problemātiska. Īpaši jāuzmanās cilvēkiem, kam uz ādas ir dzimumzīmes, kas sauļojoties maina formu vai kļūst jutīgas, brīdina daktere. Ir arī slimības, kuru norise UV starojuma ietekmē saasinās, piemēram, sarkanā vilkēde. Noteikti iebilstu pret solārija apmeklēšanu cilvēkiem, kam pagātnē bijusi saskarsme ar ādas vēzi vai citām tā formām, un grūtniecēm, jo sauļošanās var radīt neparedzamu ādas pigmentāciju. Pie tam nav īsti skaidra ietekme uz bērniņu. Dermatoloģe skaidro, ka solārija cienītājiem kritiski jāizvērtē savs veselības stāvoklis. Ja ir problēmas, kas var saasināties sauļojoties, un tiek lietoti medikamenti, kas izraisa jutību pret saules stariem (piemēram, antibiotika doksiciklīns), no solārija jāatsakās.
Daktere atgādina, ka sauļojoties īpaši jāsargā acis. Ar plakstu pievēršanu vien nepietiek, jo UV stari var radīt izmaiņas tīklenē.
Īpaši piesardzīgiem jābūt kontaktlēcu nēsātājiem. Cerēt, ka solārija kosmētika pasargās no UV staru kancerogēnās iedarbības, ir naivi. Kosmētika vienīgi mitrina ādu. Ja tā aizturētu starojumu, tad āda neiedegtu un solārija apmeklējumam zustu jēga, R. Barlo pamato sacīto.
