Uzturēt ķermeni tīru ir cilvēka iedzimta nepieciešamība. Iešana pirtī ir vispatīkamākais veids kā šo nepieciešamību apmierināt. Daudzas tautas līdz mūsu dienām ir saglabājušas senās pirts tradīcijas un ieražas. Izstāde iepazīstina ar četru Eiropas valstu – Latvijas, Somijas, Turcijas un Ungārijas – pirts kultūru, etnogrāfiju, arhitektūru un pirts ietekmi uz cilvēka organismu.
Šīs starptautiskās izstādes iniciatore ir Somijas vēstniece Latvijā Maria Serenius. Izstādi organizē Museum Centre Vapriikki (Somija), biedrības „Latvijas pirts savienība”, „Lauku pirtnieki” un „Latvijas pirts”.
Pirts tradīcijas un ieražas ir mainījušās laika gaitā un dažādu kultūru ietekmē. Divas no valstīm – Latvija un Somija – ar radniecīgām pirts tradīcijām pārstāv Eiropas ziemeļu daļu. Latvijā pirts tradīcijas ir līdzīgas citu Ziemeļeiropas tautu tradīcijām, kuru pamatā ir pirts fizioloģiskā un garīgā iedarbība uz cilvēka organismu. Latvijā līdz mūsdienām ir pārmantota tradīcija pirtī izmantot ļoti daudz dažādus dabas augus. Ar šo iezīmi latviešu pirts būtiski atšķiras no citu Ziemeļeiropas tautu mūsdienu skatījuma un praksē pielietotajām pirts ieražām.
Uzkarsētu akmeņu krāvumu izmantošanu senatnē var uzskatīt par pirts
tradīciju aizsākumu. Somugru valodas vārds löyly, kas nozīmē
karsta tvaika pacelšanos no uzkarsētiem akmeņiem, kad tiem uzlej ūdeni,
ir senāks nekā pati pirts celtne. Sākotnēji nomadu tautas uzkarsēto
akmeņu krāvumu pārsedza ar dzīvnieku ādām, vēlāk ar teltij līdzīgu
celtni, līdz, laika gaitā, parādījās baļķu būves. Arī ungāru valodā
somugru vārdam löyly ir atbilstošs vārds lélek. Abi
šie vārdi nozīmē arī „cilvēka dvēsele”, tādējādi norādot uz garīguma un
pirts radītā efekta saistību. Savukārt latviešu valodā šī ideja tiek
izteikta ar vārdiem „pirts gars”. Salīdzinot ungāru pirts fürdő
tradīcijas ar citas Dienvideiropas valsts Turcijas pirts, hamami,
tradīcijām, atklājas nozīmīga Romas un Bizantijas kultūras un
reliģijas vēstures daļa no viduslaikiem līdz mūsdienām.
Pirts ir gan fiziska, gan garīga attīrīšanās, sevis harmonizēšana, kā arī enerģijas uzņemšana. Izstādē redzamās fotogrāfijas sniedz ieskatu četru Eiropas valstu pirts tradīcijās, dod mums iespēju iepazīt citu tautu kultūru, palīdz uzzināt vairāk pašiem par sevi, vienam par otru un to, kā izbaudīt dažādās pirts procedūras. Somu fotogrāfs Jari Jetsonens ir plaši pazīstams kā arhitektūras objektu fotogrāfs un speciālists. Latvijā jau ir bijušas divas viņa fotogrāfiju izstādes - „Sakrālā telpa” 2006. gadā un „Somu arhitektu vasaras mājas” 2008. gadā. Bez arhitektūras objektiem viņu interesē arī pirtis un pirtī iešanas tradīcijas pasaulē. Kopā ar vēl vienu pirts entuziastu, Profesoru Juhu Pentikainenu, viņi 2001. gadā izdeva grāmatu „Somu Sauna, Japāņu Furo, Indiāņu Inipi”, kura iepazīstina ar sviedrējošās pirts tradīcijām trīs kontinentos. Šīs izstādes fotogrāfijas ir tapušas Somijas, Turcijas un Ungārijas pirtīs, un tās parāda Eiropas pirts tradīciju vienotību.
Izstādes sadaļā, kas veltīta latviešu pirts tradīcijām, fotogrāfiju autori ir fotogrāfi Agris Dzilna un Dainis Jansons.
Ar izstādi saistītie pasākumi:
Seminārs „Pirts – saunas tradīcijas Latvijā un Somijā”
21. 07. 2010., plkst. 10.00–14.00, Latvijas Dabas muzejs, K. Barona 4.
Semināra valoda – angļu valoda.
Sarunas ar Latvijas pirtniekiem: Katru trešdienu – 28. jūlijā, 4. un 11. augustā – visas dienas garumā (10.00–17.00), Latvijas Dabas muzejs K. Barona 4.
