Parasti viss sākas nevainīgi – ātra saruna pa mobilo ar draudzeni, mazs kruasāns sastrēguma laikā, īss sms draugam, kamēr gaidi ieslēdzamies zaļo gaismu luksoforā... Mazie ieradumi krājas, un drīz vien tu kļūsti par nāvīgo ieradumu eksperti pie stūres.
Auto instruktore un pasniedzēja Inese Saliņa-Rjabinska uzskata, ka šoferi, kas tikko saņēmuši autovadītāja apliecību, nav tie aktīvākie runātāji pa mobilo telefonu vai kvēlākie burgeru ēdāji pie stūres. «Šie nelāgie ieradumi parasti piemetas vēlāk, kad autovadītājam jau radusies pārliecība, ka viņš ir pietiekami pieredzējis uz ceļa. Jo ilgāk cilvēks pamanās nepieļaut avārijas, jo lielāku pārliecību viņš iegūst par savām prasmēm un iemaņām, tāpēc jo negantāki kļūst iepriekš minētie ieradumi. Mazā uzkoda nu jau ir pārvērtusies pamatīgās pusdienās – bieži var redzēt izbraucam šoferīšus no McDrive ar burgeriem un kolas glāzītēm abās rokās, piedevām vēl uz kreisā ceļa tiek žonglēta mērcīte... Tad nejauši kaut kas nokrīt, sākas aktīva salvešu meklēšana, un avārijas situācijai ir radīta maksimāli labvēlīga augsne,» skaidro auto instruktore.
Diemžēl ietekmēt šo ieradumu nav pa spēkam nedz auto instruktoriem, nedz ceļu policistiem, jo runa ir par vispārējo ceļu kultūru un paša izpratni par satiksmes drošību un atbildību. Tev jāatceras, ka, lai cik laba autovadītāja tu arī nebūtu, lai cik labi ievērotu ceļu satiksmes noteikumus, jebkurā mirklī kāds uz ceļa var rīkoties neadekvāti un neparedzami – un tieši tev sekundes simtdaļā būs jāpaspēj noreaģēt un pieņemt pareizo lēmumu! Un tas nevarēs notikt tad, ja pusi no šīs sekundes tu būsi aizņemta ar īsziņas rakstīšanu pa mobilo telefonu vai meikapa pētīšanu spogulī!
Likums aizliedz rakstīt sms un runāt pa telefonu
«Likumdošanā
ir noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts lietot
tālruni, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā (izņemot gadījumus, kad
transportlīdzekļa vadītājam, lai to lietotu, nav jāņem rokā tālruņa
klausule),» saka Valsts policijas Prevencijas pārvaldes Metodiskās
vadības nodaļas priekšnieks Andris Pāže. «Taču patiesībā viss, kas
novērš uzmanību no ceļa, ir aizliegts! Gan ēšana, gan karstas kafijas
dzeršana, gan lūpu krāsošana un daudzas citas lietas. Likumdošana nevar
visus šos punktus iekļaut grāmatā, jo cilvēka fantāzija, ko darīt
braukšanas laikā, ir neizmērojama!» Arī Inese Saliņa-Rjabinska
apstiprina, ka likums patiešām aizliedz tikai runāšanu pa mobilo
telefonu un sms rakstīšanu. Citu aizliegumu nav. Teorētiski pie stūres
var darīt visu, kas ienāk prātā, – krāsot acis, lakot nagus, dzert
kafiju... «Taču nedomāju, ka kāds strīdēsies, ja teikšu, ka visas šīs
darbības katastrofāli novērš uzmanību no ceļa,» piebilst instruktore.
Inesei ir zināma ideāla iebiedēšanas formula tiem, kuri sevi uzskata par vislabākajiem braucējiem, kas ir spējīgi ne tikai stūrēt, bet paralēli nodarboties ar citiem it kā sīkumiem: "Parēķini, cik daudz laika prasa, piemēram, sevis aplūkošana spogulī? Vienu sekundi? Tagad izmantošu formulu, lai aprēķinātu, ko mašīna spēj paveikt vienas sekundes laikā, ja tā brauc ar pilsētā atļauto ātrumu 50 kilometriem stundā. Ātrumu izdalu ar 10 un pareizinu ar 3. Iegūstu ciparu 15. Tie ir metri. Tātad mašīna ar minēto ātrumu sekundes laikā nobrauc 15 metrus. Un šajā laikā uz ceļa tu neko neredzi! Ja tu savā spoguļattēlā pamanīsi kaut ko, kas īsti nav labi – izsmērējusies skropstu tuša, nevienmērīgi uzkrāsotas lūpas, tās būs jau divas sekundes un mašīnas pieveiktais attālums – 30 metri. Tam klāt pievieno cilvēka reakcijas laiku, kas arī ir aptuveni viena sekunde. Tātad realitātē bīstamas situācijas gadījumā tu attapsies pēc "nieka” 45 metriem! Paskaties uz ielas, kas tas ir par gabalu! Cik daudz var notikt šajās nieka sekundēs!” Aizej un reāli dzīvē paskaties, cik garš ceļa gabals ir šie metri, un padomā par to, vai esi ar mieru to nobraukt, neko neredzot sev priekšā vai tomēr labāk redzot?
Biežākie avāriju iemesli
Pēc CSDD apkopotajiem datiem,
2006.gadā avārijās, kuras notikušas vadītāja neuzmanības dēļ, bojā
gājuši 20 cilvēki. Tāpat daudzas avārijas izraisījusi ātruma
pārsniegšana un pietiekamas distances neievērošana. Šādos ceļu satiksmes
negadījumos gada laikā bojā gājuši 89 cilvēki, turklāt visbiežāk šīs
avārijas traģiski beigušās ārpus apdzīvotām vietām. Arī citu valstu
pētījumi liecina, ka 35–40% avāriju iemesls ir neuzmanība. Diemžēl
Latvijā reti kurš autovadītājs pēc notikušas avārijas atzīsies, ka viņš,
piemēram, runājis pa mobilo telefonu, nevis visu uzmanību veltījis
ceļam.
Auto instruktore Inese Saliņa-Rjabinska zina stāstīt, ka viens no populārākajiem avāriju iemesliem ir kafijas dzeršana pie stūres. «Avārijas situācijā neviens cilvēks pie labas gribas nav spējīgs izlaist no rokām karstu kafijas krūzi un apzināti nomest to sev klēpī – mēs līdz pēdējam brīdim žonglēsim ar to rokās, jo zemapziņā ir doma, ka ar vienu roku ir jāspēj izmanevrēt šajā situācijā. Taču patiesībā tā nav. Vienīgā pareizā reakcija būtu mest krūzi nost un saķert stūri.» Otrs populārākais iemesls, kāpēc tiek avarēts vai uzbraukts kādam virsū, ir īsziņu rakstīšana. Auto instruktore skaidro: «Ja nu tomēr tas ir dzīvības vai nāves jautājums un tā īsziņa tik tiešām ir jāaizsūta vai jāizlasa, tad telefons ir jāpaceļ acu līmenī virs stūres – kaut ar sānu redzi varēs nedaudz labāk kontrolēt apkārti. Un tomēr šādās situācijās es ieteiktu izvēlēties mazāko ļaunumu – labāk zvanīt, tādējādi dažos teikumos var pateikt būtiskāko vai palūgt atzvanīt vēlāk. Jo īsziņas prasa daudz uzmanības, acīm grūti momentā pārorientēties no ceļa uz mobilā telefona displeju, aprašana prasa mirkli, ko tu tajā brīdī jau atņem ceļam.»
Ziemas laikā šoferu vidū ir vēl kāds populārs niķis – aizsaluši auto logi. Gan jau arī tev no rītiem ir gadījies redzēt, kā pretim brauc mašīna, kurai priekšējais logs ir aizsalis un vadītājs ir izkasījis ledus kārtā mazu caurumiņu sev priekšā un, pa to skatoties, droši rullē uz priekšu. Bet varbūt tā esi darījusi pati? Patiesībā tas ir ļoti bīstami. Pamēģini aizlīmēt auto priekšējo logu un sānu stiklus ar necaurredzamu plēvi un izgriezt priekšā mazu caurumu. Vai tu, tajā skatoties, redzi pietiekami daudz? Vai redzi bērnu, kas negaidīti izdomā skriet pāri ceļam? Vai redzi mašīnu, kas grib paspēt vēl tikt pāri krustojumam, neņemot vērā, ka tavā virzienā jau iededzies zaļais? Nē! Tu no tā visa patiesībā neredzi neko. Andris Pāže stāsta: «Ikvienam šoferim līdz ar ziemas iestāšanos ir jāsaprot, ja naktī bijis sals, no mājas ir jāiziet desmit minūtes agrāk, lai pirms braukšanas uz darbu paspētu logu atkausēt.» Ceļu satiksmes noteikumos ir teikts, ka aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar priekšmetiem, stiklu pārklājumiem, aizkariem, žalūzijām u.tml. (uz šo punktu attiecināmi arī aizsalušie stikli), kas būtiski ierobežo redzamību transportlīdzekļa vadītājam tā tiešās redzamības zonā. Transportlīdzekļa priekšējam stiklam un priekšējiem sānstikliem ir jābūt pilnīgi caurredzamiem visos gadalaikos.
Arī gājējiem jābūt uzmanīgiem
Neliegšos, esmu
piedzīvojusi situācijas, kad pārņem vēlme apstāties turpat ceļa malā,
izkāpt no mašīnas un no sirds izlamāties uz kārtējo gājēju, kurš
uzskata, ka mašīna var apstāties sekundes simtdaļā, kad viņš izdomājis
pārskriet pāri ceļam un manas mašīnas deguns atrodas jau uz gājēju
pārejas... Izrādās, ne man vienīgajai šķiet, ka reizēm gājēji uz ceļa
jūtās kā karaļi. "Gājēji patiešām bieži piemirst, ka ceļu satiksmes
noteikumu prasību ievērošana attiecas arī uz viņiem! Nav tā, ka viņi pa
brauktuvi var pastaigāties kā Indijas svētās govis un pēcāk vainot
sliktos autovadītājus! Šobrīd uz Latvijas ceļiem situācija ir dramatiska
– gājēji uz brauktuvēm jūtas kā karaļi, šķērso braucamās daļas,
nepārliecinoties, vai automobilis var paspēt apstāties, kad viņš šķērsos
brauktuvi, ejot pa gājēju pāreju, vai vispār tajā brīdī ielu šķērsot ir
droši! Gājēji šķērso brauktuvi neatļautās vietās vai pie luksofora
sarkanās gaismas, nepārliecinoties skrien pāri braucamai daļai pa gājēju
pāreju, nerēķinoties ne ar transportlīdzekļa ātrumu, ne laika
apstākļiem, kas ziemas un rudens sezonā apgrūtina strauju bremzēšanu.
Un, protams, šķērso brauktuves, rakstot īsziņas un apkārt sev neko
neredz,” saka Andris Pāže. Ja tu esi gājējs, atceries, ka brauktuvi
drīksti šķērsot tikai atļautās vietās un iziet uz brauktuves tikai pēc
tam, kad ir novērtēts attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā
arī to braukšanas ātrums, un tu esi pārliecinājusies, ka brauktuves
šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transportlīdzekļu satiksme.
Bērni un dzīvnieki automašīnā
Reizēm braucot mašīnā ar
bērniem, esmu nokļuvusi visai sarežģītā situācijā – mazais sēž
aizmugurē, bet viņam ir izkritis knupis, viņam nāk miegs, viņš pats
knupi pacelt nevar, kļūst aizvien niķīgāks, sāk raudāt, man tas sāk
traucēt koncentrēties un braukt, līdz es izlemju, ka knupis ir jāpaceļ,
lai nomierinātos bērns un es pati. Protams, neviens neliedz to darīt,
taču visbiežākā kļūda tiek pieļauta veidā, kādā to dara. Būsim godīgas –
reti kura apstāsies ceļa malā, lai sameklētu pazudušo knupi/mantu/
pudelīti un iedotu to mazajam, lielākā daļa to mēģinās izdarīt braucot.
"Kā mamma es šo situāciju saprotu. Tādās reizēs rodas dilemma – ja
nepacelsi knupi, bērns turpinās raudāt, bet tu kļūsi haotiska, nervoza,
līdz ar to rezultāts tāpat nebūs nekāds spožais. Vienkāršākais un
drošākais risinājums – apstāties un atrisināt problēmu. To var izdarīt
jebkurā vietā – pēc iespējas tuvāk ceļa labai malai. Iespējams, ka
aizmugurē braucošie būs nikni, ja tu meklēsi mazajam knupi pašā
lielākajā sastrēgumā, bet tas noteikti būs drošāk nekā meklēt to,
turpinot braukt. Jo šādā gadījumā tu riskē ar pašu dārgāko – ar savu
bērnu!” paskaidro Inese Saliņa-Rjabinska.
Izrādās, ka bērni mūsu uzmanību no ceļa var novērst arī citādā veidā. Tie ir bērni, kas nesēž bērnu auto sēdeklīšos un salonā atrodas nepiesprādzēti! Andris Pāže uzsver, ka Latvijā diemžēl vecāki joprojām ir ļoti bezatbildīgi pret saviem bērniem. Jo zīdaiņi un mazuļi pārāk bieži tiek pārvadāti automašīnās bez viņa vecumam un svaram atbilstoša bērnu sēdeklīša: «Pirmkārt, tā ir ceļu satiksmes noteikumu prasību neievērošana. Ir noteikts, ja transportlīdzekļos, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, vedot bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 cm, jālieto viens no šādiem drošības līdzekļiem: bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram atbilstošā bērnu sēdeklītī un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu; bērnam jāsēž uz viņa vecumam un svaram atbilstoša paliktņa un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu. Otrkārt, tā ir vislielākā bezatbildība pret bērnu. Treškārt, bērns, kas neatrodas bērnu sēdeklītī un nav piesprādzēts ar drošības jostu, ļoti novērš vadītāja uzmanību no ceļa. Tas tāpēc, ka pieaugušais zina, ka mazs bērns nav tik stabils, lai noturētos pats pie straujas bremzēšanas, un ar acs kaktiņu uzmana mazo aizmugurē. Vai arī ja bērns stāv pa vidu starp sēdekļiem vai pārvietojas pa salonu, spaida durvju pogas vai vēl trakāk – mēģina atvērt mašīnas durvis, tas viss novērš autovadītāja uzmanību no ceļa! Turklāt jāpabrīnās, cik naidīgi ir pieķertie vecāki, kad Ceļu policija aizrāda par šo pārkāpumu, kad bērns neatrodas bērnu sēdeklītī un nav piesprādzēts ar drošības jostu. Mīļie vecāki, atcerieties, ka par jūsu bērnu drošību galvenokārt jārūpējas jums pašiem!»
Vienmēr jāpatur prātā, ka jebkurā, kaut sīkā avārijā, pirmais cietējs būs nepiesprādzēts bērns! Ja mazulis sēž uz aizmugurējā sēdekļa nepiesprādzēts vai stāv pa vidu, turoties pie priekšējiem sēdekļiem, pie straujākas bremzēšanas vai sadursmes bērns ar galvu atsitīsies pret priekšējo sēdekli vai paneli. Nav teikts, ka, lai bērns gūtu neatgriezeniskas traumas, viņam ir jāizlido pa priekšējo stiklu (kas nopietnākā avārijā arī notiks), pietiks, ka viņš spēcīgi atsitīsies ar pieri vai degunu. Gadījumos, kad vecāki sēž automobilī un rokās tur bērnus, mazākais incidents uz ceļa šim mazajam cilvēciņam var izrādīties liktenīgs. Pieaugušais, krītot uz priekšu, ar savu svaru saspiedīs bērnu, bet, ja pieaugušais ir piesprādzējies, tad mazulis izkritīs no rokām vai atsitīsies pret priekšējo sēdekli vai paneli, vai ielidos priekšējā stiklā. Tas pats attiecas uz dzīvnieku pārvadāšanu. Arī nepareizi pārvadāti dzīvnieki salonā ļoti novērš vadītāja uzmanību no ceļa. Mazizmēra dzīvnieki ir jāpārvadā speciālos krātiņos, bet lielāki – universāla tipa mašīnas bagāžas nodalījumā.
«Man un kaķim paveicās, taču varēja būt citādi»
Aija (27 gadi)
Man
ir gadījies iebraukt grāvī sava kaķa dēļ. Reiz vedu savu kaķi pie
ārsta, iesēdināju viņu uz priekšējā sēdekļa sev blakus pītā groziņā.
Ceļš līdz ārstam ir patāls – aptuveni 40 kilometru. Pusceļā kaķenei
laikam apnika sēdēt un viņa sāka pārvietoties pa salonu. Sākumā tas bija
nevainīgi – ņaudēja, visu apošņāja, līdz vienā brīdī sapratu, ka kaķis
atrodas man zem kājām, zem mašīnas pedāļiem! Protams, es kritu panikā,
jo nospiest bremzes pedāli, zinot, ka apakšā ir mans kaķis, es nevarēšu.
Automātiski liecos uz leju, lai izvilktu kaķi no turienes un noliktu
atpakaļ uz sēdekļa. Viss notika tik ātri, ka nepaspēju ne attapties –
mašīna sāka slīdēt, un pēc dažām sekundēm tā atradās slīpi grāvī.
Paldies Dievam, ka necieta neviens gājējs vai pretim braucošā mašīna!
Biju pārbijusies līdz nāvei, taču tā bija lieliska mācība nekad vairs
nevadāt kaķi bez krātiņa. Man un kaķim paveicās, taču varēja būt
citādi.»
«Tagad uz telefona zvaniem atbildu tikai dzīvības un nāves jautājumos»
Laura (25 gadi)
Braucu
pie stūres diendienā septiņus gadus un šajā laikā esmu iekļuvusi tikai
vienā avārijā. Un tas notika manas pašas vainas dēļ. Braucu
sastrēgumstundā uz mājām, man uz mobilo piezvanīja māsa, vārds pa vārdam
un mēs par kaut ko sākām strīdēties (vairs pat neatceros par ko!), es
iekarsu sarunas laikā, līdz vienā brīdī dzirdu bums! un esmu
ietriekusies priekšā braucošajai mašīnai pakaļā... Muļķīga situācija,
taču arī lieliska mācība. Tagad uz telefona zvaniem atbildu, tikai ja
tas ir dzīvības vai nāves jautājums. Par īsziņu rakstīšanu vai lasīšanu,
braucot pie stūres, nemaz nerunājot. Kaut agrāk, pirms avārijas, darīju
arī to.
«Muļķīgākā avārija manā dzīvē – kafijas dēļ»
Inese (33 gadi)
Muļķīgākā
un tajā pašā laikā veiksmīgākā avārija manā dzīvē notika kafijas
dzeršanas dēļ. Es braucu mājās no darba, biju nogurusi, pa ceļam
benzīntankā nopirku kafiju. Tā bija karsta, bet gribējās ātrāk to
izdzert. Pieļauju, ka mana uzmanība jau pēc garās darbadienas bija
izklaidīga, taču liktenis izspēlēja vēl ļaunāku joku – kādā brīdī,
griežot stūri, man puse kafijas izlija uz kājām. Pirmkārt, tā bija
karsta. Otrkārt, bija šoks par aplietajiem svārkiem. Uzreiz automātiski
ķēru pēc salvetēm, kas atradās uz blakussēdētāja sēdekļa, bet... ceļš
bija slidens, jo lija lietus, ātrums acīmredzot bija pārāk liels, mana
uzmanība ceļam tajā brīdī – nekāda, priekšā bija lēzens līkums, mašīnu
sanesa un iemeta pret koku. Viss beidzās ar milzīgu izbīli un sadauzītu
mašīnas sānu. Bez cietušajiem. Kopš tās dienas, braucot pie stūres,
nekad neēdu, nedzeru un pat nekrāsoju lūpas!
Oficiālā statistika
2007.gadā
CSDD rīkoja kampaņu Nāvīgi ieradumi pie auto stūres, kuras laikā tika
apkopota statistika un tajā tika noskaidrots, ka visbiežāk (apmēram 90%
autovadītāju) braucot runā pa telefonu vai raksta īsziņas. Tieši īsziņu
rakstīšanu paši vadītāji atzina par visbīstamāko blakus darbību pie
stūres.
Starp citu, sods par mobilā telefona lietošanu pie stūres ir brīdinājums vai Ls 10.
Cosmo statistika
Aptauju par ceļu satiksmes drošību un lietām, kas novērš uzmanību no ceļa, veicām arī Cosmo.lv. Lūk, Cosmo statistika!
60% atzina, ka braucot runā pa mobilo telefonu vai raksta īsziņas.
25% atklāja, ka ir bijuši liecinieki avārijām, kuru iemesls – autovadītāja sarunāšanās pa mobilo telefonu.
20% zināja gadījumu, kad gājējs šķērsojis brauktuvi pie sarkanās gaismas.
18% gājēju atzina, ka ielu šķērso, runājot pa mobilo telefonu vai rakstot īsziņas.
18% gājēju atklāja, ka, ja deg zaļā gaisma, brauktuvi šķērso, nepārliecinoties par automašīnu kustību.
Rakstā izmantoti Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistikas dati
