Raksts tapis sadarbībā ar biedrības "Esi brīvs!" psiholoģi-geštaltpraktiķi Daci Freibergu.
Kā uzsver biedrības "Esi brīvs!" psiholoģe-geštaltpraktiķe Dace Freiberga, nav iespējams ik brīdi būt bērniem blakus un pasargāt, viss, ko vecāki var darīt, ir censties attīstīt bērna pašapziņu, patstāvību un spēju reaģēt dažādās grūtās situācijās, galu galā - būt blakus un uzklausīt arī tad, ja bērnam tomēr ir iznācis "pakrist".
Jāatceras arī, ka bieži vien bērni daudz vairāk mācās no savām kļūdām, analizējot, ko izdarījuši nepareizi, nekā tad, ja jau uzreiz pieņem pareizos lēmumus.
Kā novērot, vai pusaudzis lieto narkotiskas vielas?
Nav viena ieteikuma vai padoma, kas var atklāt šo drūmo un no vecākiem cieši slēpto patiesību. Pirmais, ko atklātā sarunā ar bērnu vecākiem vajadzētu uzzināt, ir vispārējs bērna viedoklis par narkotiskajām vielām un to lietošanu. Tomēr, ja arī tas ir negatīvs, uzmanība jāpievērš, ja bērns neilgā periodā ir mainījis savu viedokli attiecībā uz atkarību izraisošajām vielām no krasi noraidoša uz pozitīvu: sak’ ne jau visas ir narkotikas un ne jau tūlīt iestājas atkarība. Kā vecākiem pamanīt? "Protams, strauji pasliktinās lietotāja veselības stāvoklis, kā arī var vērot izmaiņas izskatā. Visspilgtāk pamanāmas ir izmaiņas uzvedībā un attieksmē pret dažādām lietām un apstākļiem,” stāsta psiholoģe-geštaltpraktiķe Dace Freiberga. Būtisks faktors ir arī pēkšņa paziņu un tuvāko draugu maiņa.
Ja vecākiem ir jebkādas aizdomas, ka bērns apreibinās, būtiski būtu arī palūkot, vai mājās un bērna personīgajās mantās neglabājas šādas lietas:
cigarešu papīri, cigarešu tinamie; pincetes; ūdenspīpes; šļirču adatas; mazas karotītes, pudelītes un plastmasas maisiņi; izsmēķi, augu sēklas, lapas; plastmasas maisiņi; līmes vai aerosolu bundžas u.c.
Atrodot jebkādus aizdomīga izskata priekšmetus, kas varētu būt
paredzēti narkotisko vielu sagatavošanai un/vai lietošanai, aicinu
vecākus nepiekopt strausa politiku, bet gan steidzīgi organizēt kopīgu
tējas vakaru ar savu bērnu, lai atklāti un mierīgā atmosfērā izstāstītu
bērnam, kas rada satraukumu, uzdrošināties uzdot tiešu jautājumu par
lietošanu un, galvenais, pateikt par savām sajūtām (bailes, apjukums,
vainas izjūta u.tml.).
Kopējās pazīmes, kas norāda uz narkotisku vielu lietošanu.
Kā norāda psiholoģe, tās var būt ļoti dažādas, tās var noteikt gan pēc skata, gan smaržas.
"Jūtama specifiska, salkana smaka, kas visraksturīgākā ir marihuānas lietotājiem. Iesārti acu baltumi un izkaltusi mute. Tāpat var novērot nedrošu gaitu, apgrūtinātu koordināciju, eiforiju, miegainību, ko rada heroīns. Heroīnu var arī atpazīt, ja ir sašaurinātas acu zīlītes, kas nereaģē uz gaismu, un stings skatiens,” zina stāstīt psiholoģe. "Arī izmaiņas laika, telpas, attāluma sajūtās un sava ķermeņa uztverē. Mainās arī sajūtu uztvere – krāsas top spilgtākas, skaņas un smaržas – stiprākas.”
Pusaudzim ir izkropļota laika izjūta - palēnināta reakcija uz ārējiem stimuliem. Ekstazī grupas vielas lietotājiem ir pastiprināta ēstgriba, sevišķi reibuma beigu stadijā. Amfetamīna lietotājam izteikts kustīgums, impulsivitāte vai pasivitāte un apātiskums. Bieži jāurinē, var būt caureja, svīšana, ko rada amfetamīns.
Tāpat:
* Nespēja koncentrēties un iemācīties kaut ko jaunu;
* Nereālas ilūzijas un halucinācijas;
* Trauksme, baiļu sajūta, depresijas;
* Ekscentriska, pārspīlēta uzvedība.
Daži ieteikumi vecākiem, lai atturētu bērnu no atkarības
1. Esiet
empātiski! Mēģiniet iejusties sava bērna vietā - atzīstiet
viņa viedokli un apzinieties viņa jūtas. Jums nav jāpiekrīt visam, ko
viņš saka vai dara, bet mēģiniet saprast un cienīt viņa viedokli. Ja
viņš zina, ka ir saprasts, viņš vairāk sekos arī jūsu ieteikumiem.
2. Komunicējiet
efektīvi un klausieties aktīvi! Efektīva komunikācija ietver
aktīvu klausīšanos jūsu bērnā un sapratni par to, ko viņš vēlas pateikt.
Palīdziet viņam saprast arī savu viedokli.
3. Mainiet
neefektīvu uzvedību (sevī)! Ja kaut kas, ko esat teikuši vai
darījuši pirms kāda laika, "nestrādā", padomājiet, ko varētu darīt
citādi. Tas palīdzēs jūsu bērnam iemācīties, ka ir dažādi problēmu
risināšanas veidi un ka no kļūdām var mācīties.
4. Mīliet
savu bērnu tā, lai viņš justos īpašs un novērtēts! Ja bērni
jūt un saprot, ka jūs viņus mīlat par to, kas viņi ir, nevis par to, ko
viņi dara vai nedara, viņi attīsta pārliecību par sevi, kas ļauj viņiem
vieglāk pretoties vienaudžu spiedienam.
5. Pieņemiet
savus bērnus tādus, kādi viņi ir! Viens no visgrūtākajiem, bet
arī visnozīmīgākajiem vecāku uzdevumiem ir akceptēt savu bērnu kā
unikālu personību. Ja jūs to spējat, jūs varat izvirzīt atbilstošus
mērķus un kopīgi virzīties uz tiem.
6. Palīdziet savam
bērnam atrast viņa kompetences jomas! Ļaujiet viņam izjust
panākumus, pamanot un mudinot viņus darīt to, kas viņam padodas īpaši
labi. Palīdzot bērnam atklāt savas stiprās puses, jūs palīdzat viņam arī
vieglāk akceptēt savus trūkumus un strādāt ar tiem.
7. Palīdziet
bērnam apzināties, ka mēs visi mācāmies no kļūdām! Elastīgi
bērni kļūdas uztver kā iespēju mācīties. Turpretī bērni, kas nejūt
pašpaļāvību, kļūdas pārdzīvo kā apliecinājumu, ka viņi ir izgāzušies.
8. Sniedziet
bērnam iespēju dot ieguldījumu! Palīdziet bērnam attīstīt
atbildības izjūtu un pašvērtību, piedāvājot viņam iespējas palīdzēt
citiem.
9. Māciet bērnam risināt problēmas un pieņemt
lēmumus! Palīdziet viņam iemācīties tikt galā ar dažādām
situācijām patstāvīgi. Bērni, kuri ir elastīgi, spēj definēt problēmu,
apsvērt dažādus risinājumus un mācīties no kļūdām.
10. Disciplinējiet
savu bērnu tādā veidā, kas paaugstina viņa pašdisciplīnu un
pašvērtējumu! Svarīgākais audzināšanas mērķis ir veidot
pašdisciplīnu tā, ka jūsu bērns darbojas ar atbildības izjūtu arī tad,
kad jūsu nav līdzās. Nosakiet robežas labvēlīgi, bet stingri. Šīs
robežas svarīgi noteikt jau līdz pusaudžu vecumam, citādi tā kļūs par
cīņu ar sekām. Vienmēr pamatojiet bērnam, kāpēc konkrēti noteikumi ir
vajadzīgi un kādas var būt to neievērošanas sekas, nevis izvēlieties
sodus, kas nekādā veidā nav saistāmi ar konkrēto uzvedību.
Pastāv arī daži mīti, ko par patiesību uzskata vairums vecāku:
Mīts: Labākais veids, kā vecākiem cīnīties ar bērnu
atkarībām, ir dzelžaini sodi!
Ja sods, ko jūs izvēlaties, nav tiešā
veidā saistīts ar negatīvo uzvedību, jūs tikai iemācīsiet bērnam
rīkoties tā, lai nākamajā reizē viņš netiktu pieķerts. Jūs nesniedzat
savam bērnam iespēju mācīties no savas pieredzes. Disciplinēšana un
sodīšana nav viens un tas pats.
Mīts: Lai bērni nelietotu alkoholu ārpus mājas, vislabāk
atļaut viņiem to lietot mājās!
Pētījumi parāda, ka atkarīgo pusaudžu
skaits ir lielāks tieši no tām ģimenēm, kuras arī mājās atļauj viņiem
lietot alkoholu. Tomēr ļoti svarīgi ģimenē ir iemācīt alkohola
lietošanas kultūru. Ja pusaudzis sapratīs, ka alkoholu iemalko svētkos,
izbaudot tā garšu, nevis lai piedzertos un noreibtu, visdrīzāk, viņš būs
mazāk tendēts kļūt par alkoholiķi.
Mīts: Izrādīt mīlestību nozīmē izlutināt!
Tā nav
taisnība. Visvairāk pret atkarības veidošanos palīdzēs kontakts ar
bērnu: tuvas attiecības, kopīga darbība, jaunieša iedrošināšana un
atbalsts.
www.esibrivs.lv
