Kā uzsver speciālisti, bērnu traumatismu aktīvās atpūtas laikā izdotos ievērojami samazināt, ja tiktu ievēroti elementāri drošības pasākumi un lietoti nepieciešamie aizsarglīdzekļi.
Bērnu un vecāku aptauju dati par drošības līdzekļu (ķivere, ceļu, elkoņu un plaukstu aizsargi) lietošanu bērnu aktīvās atpūtas laikā
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) iepazīstināja ar bērnu aptaujas rezultātiem par traumatismu un drošības līdzekļu lietošanas paradumiem. Aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 bērnu, lielākā daļa jeb 83,3% aptaujāto atzinuši, ka ir guvuši dažādas traumas, tajā pašā laikā drošības līdzekļus regulāri lieto tikai 8%, savukārt 64% tos nelieto nekad.
Savukārt “Māmiņu klubs”, aptaujājot kluba ģimenes, kurās aug bērni līdz skolas vecumam, noskaidrojis, ka 66% ikdienā brauc ar velosipēdu. Diemžēl gandrīz puse jeb 47% vecāku aptaujā atzinuši, ka nekad saviem bērniem nelieto aizsargus, kas pasargātu bērnus no traumām.
Vienmēr aizsargus lieto 29% aptaujāto vecāku, bet 24% atzīst, ka dara to tikai dažreiz. Tie vecāki, kuri savam bērnam lieto aizsargus, visbiežāk lieto ķiveri, lai pasargātu bērnu no galvas traumām. Tikai neliela daļa vecāku bērna drošībai izvēlas lietot ceļu un elkoņu sargus. Kā rāda aptaujas dati, drošības līdzekļu plašāku lietošanu veicinātu pašu vecāku zināšanas un informētība par bērnu traumatismu un riskiem - 61% aptaujāto atzina, ka tieši paši vecāki varētu pamudināt lietot aizsargus, savukārt 34% uzskata, ka aizsargu lietošanu liktu pārdomāt bērnu gūtās traumas (aptaujas kopsavilkumu skatīt pielikumā).
Salīdzinoši vieglas traumas, ko bērni gūst, braucot ar riteni, skrituļojot vai citādi aktīvi atpūšoties, ir puni, zilumi, nelielas brūces un nobrāzumi, ar ko veiksmīgi tiek galā mājas apstākļos. Taču nereti bērni gūst ļoti nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā un ilgāku atlabšanu – dažādus lūzumus, galvas traumas, dziļas brūces, locītavu mežģījumus u.c.
Kā liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta informācija, šā gada maijā ātrās palīdzības mediķu brigādes slimnīcās nogādājušas jau gandrīz 30 bērnus, kuri guvuši nopietnas traumas, braucot ar riteni, šūpojoties šūpolēs un arī lēkājot uz batuta (roku, kāju, pēdu lūzumus, atslēgas kaula lūzumus, galvas traumas, u.c).
Tāpat NMP dienesta mediķi brīdina par vēl vienu tipisku mazu bērnu traumu situācijās, kad pieaugušie ved bērnu uz sava riteņa bagāžnieka bez speciālā bērnu velosēdekļa – šādā veidā bērni visbiežāk gūst potītes lūzumus. Pirms nedēļas ātrā palīdzība slimnīcā nogādāja trīs gadus vecu meiteni, kuru vecmāmiņa bija vedusi uz sava velosipēda bagāžnieka – bērna kājai ieķeroties riteņa spieķos, lauzta potīte..
Foto: Publicitātes foto
Kā iztaujāt bērnu un uzzināt, kas viņam noticis?
Ja negadījums noticis, pieaugušajiem klāt neesot, jāatceras, ka bērns notikušo var slēpt un nesaprast, ka kritienam no velosipēda iespējamas nopietnas sekas. Ja, piemēram, galvas trauma laikus nav pamanīta un nav saņemta nepieciešamā palīdzība, tā var radīt nopietnas veselības problēmas vēlākā laikā. Tādēļ vecākiem jācenšas noskaidrot, kas ir noticis un vai bērnu nav nepieciešams nogādāt pie ārsta.
Ja bērns ir uztraucies un raud, viņam vieglāk uz jautājumiem ir atbildēt ar jā vai nē. Tādēļ, iztaujājot bērnu, jautājumi jāuzdod šādā formā:
-
Kas notika - vai nokriti no riteņa?
-
Vai tu nokriti uz asfalta? Tu nokriti zālē?
-
Vai sasiti galvu? Parādi, kuru vietu?
-
Parādi, ko vēl tu sasiti?
-
Vai tev sāp? Kur tev sāp?
-
Vai atceries, kā nokriti? Ko tu darīji, pirms nokriti? (Šie jautājumi palīdzēs noskaidrot, vai bērns pēc kritiena nav zaudējis samaņu.)
-
Vai tu vari paelpot, vai krūtīs nekas nesāp?
Tāpat vecākiem nepieciešams:
-
Izkustināt bērnam visas locītavas, lai redzētu, vai tās var pakustināt.
-
Apskatīt, vai nav brūces un asiņošana.
-
Vērot bērna uzvedību – vai neparādās neierasta uzvedība un rīcība, miegainība, atmiņas zudums u.c.
Kad ir jāizsauc ātrā palīdzība?
Ja ir noticis negadījums, bērnam braucot ar riteni, lēkājot uz batuta, šūpojoties šūpolēs, braucot ar skrituļiem vai kā citādi aktīvi atpūšoties, nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība, ja:
-
Bijusi galvas trauma, samaņas zudums;
-
Ir reibonis, sāpes, slikta dūša un/vai vemšana;
-
Elpas trūkums, sāpes krūtīs;
-
Līdzsvara problēmas;
-
Asiņošana no deguna un ausīm (vienlaicīgi);
-
Bērns nespēj pakustināt galvu, ir sāpes kaklā, sprandā, pakausī, mugurkaula augšējā daļā;
-
Nav iespējams apturēt asiņošanu no brūces ar pārsēja un plākstera palīdzību. Brūce ir dziļa, to nepieciešams sašūt;
-
Sāpes un nespēja pakustināt rokas, kājas, to locītavas, ierobežota kustību amplitūda;
-
Asiņošana no dzimumorgāniem.
Ātrā palīdzība jāizsauc, zvanot pa tālruni 113.
Ja bērns pēc negadījuma nespēj piecelties, iespējams, ka ir gūta mugurkaula, kakla vai galvas trauma. Šādā gadījumā nekustiniet cietušo un nekavējoties izsauciet ātro palīdzību. Palieciet pie bērna, sasedziet viņu un gaidiet mediķu ierašanos.
Kā novērst traumu rašanos bērnu aktīvās atpūtas laikā?
-
Iegādājoties velosipēdu, skrituļslidas vai skrituļdēli, nodrošiniet bērnu arī ar ķiveri, ceļu un roku aizsargiem un pārliecinieties, ka tie atbilst drošības standartiem.
-
Braucot ar velosipēdu, vienmēr bērnam lietojiet ķiveri un citus aizsargus, neatkarīgi no tā, cik tālu no mājas atrodaties. Kā rāda pieredze, mazi bērni velo traumas nereti gūst tieši savas mājas pagalmā. Vienmēr lietojiet aizsardzības līdzekļus, jo tādā veidā bērnam izveidosiet pieradumu tos lietot un tā būs garantija, ka nākotnē bērns pats jau rūpēsies par savu drošību.
-
Padariet ķiveres lietošanu par likumu – katru reizi, kad bērns brauc ar riteni, skrituļo u.c., viņam ir jāvalkā drošības ķivere. Ieteikums – ļaujiet bērnam izvēlēties tādu ķiveri, ko viņš pats gribētu valkāt (krāsa, zīmējumi uz tās).
-
Skrituļojot vienmēr jālieto arī plaukstu aizsargi – krītot bērns instinktīvi mēģina atbalstīties uz rokām, un tas var beigties pat ar delnas locītavas lūzumu.
-
Skrituļotāju no ierindas var izsist sīkākais akmentiņš vai gramba uz ceļa, jo ne ar skrituļdēli, ne skrituļslidām nav iespējams ātri apstāties. Bīstamas vietas ir krustojumi ar ielu – pietiek ar nelielu ietves slīpumu, lai bērns nespētu apstāties un izbrauktu uz ielas. Ietves vietā labāk izvēlēties skeitparku, sporta trasi, parku vai iekšējo pagalmu, kurā nebrauc automašīnas.
-
Mazu bērnu velosipēdiem papildu drošībai jālieto speciāli karodziņi, kas paceļas krietni virs paša velosipēda un ir neaizstājami situācijās, ja ir kādi šķēršļi, kas aizsedz bērna zemo velosipēdu (citas priekšā braucošas automašīnas, uz gājēju pārējām, braucot pret kalnu, kur pārredzamība ir ierobežota u.c.).
-
Neatstājiet bērnu braucam vienu ar divriteni, skrituļslidām u.c. Ņemiet vērā bērna koordinācijas un reaģēšanas spējas, ja priekšā gadītos kāds šķērslis vai negaidīta situācija, kad jāizvairās no sadursmes vai kritiena.
-
Bērnu ieteicams ģērbt košās drēbēs – lai viņš būtu pamanāms gan autobraucējiem, gan kājāmgājējiem.
-
Bērniem nevajadzētu braukt ar riteni tumsā, krēslā, miglā, sliktos laika apstākļos, kad ir slikta redzamība. Ja tomēr ir nepieciešams braukt vakara krēslā, vienmēr lietojiet riteņa spuldzīti un pārliecinieties, ka tā ir pietiekami spoža. Velciet bērnam virsdrēbes, kas atstaro gaismu, tādējādi padarot viņu maksimāli redzamu.
-
Velosipēda atbilstoša apkopšana un uzturēšana labā tehniskā kārtībā arī ir ļoti nozīmīga traumu profilaksei – vienmēr pirms braukšanas pārliecinieties, ka gaismas atstarotāji uz bērna riteņa ir stingri piestiprināti, bremzes darbojas labi, stūre grozās viegli un riteņa riepas turas stingri un ir labi piepumpētas.
-
Vedot mazus bērnus uz pieaugušo velosipēda aizmugurējā bagāžnieka, jālieto speciālais bērnu velosēdeklītis, lai novērstu nopietnas traumas, bērna kājiņai iekļūstot riteņa spieķos.
-
Iegādājoties batutu, nedrīkst aizmirst par drošības tīklu, lai bērns nevarētu izkrist no batuta, atsisties pret tā metāla konstrukcijām vai lēkātāja kāja neieslīdētu starp atsperēm.
-
Mazi bērni jāšūpo šūpolēs, kurām ir muguras un sānu drošības balsti, kas nepieļauj mazuļa izkrišanu no šūpolēm. Ja šūpolēs kāds jau šūpojas, ir jāatrodas pietiekamā attālumā no tām, lai negūtu traumas mazi bērni un arī pusaudži.
Pieaugušajiem jāatceras – bērni mācās nevis no teorijas grāmatām, bet no saviem tuviniekiem! Vienmēr ar savu rīcību pats rādiet pareizu piemēru un tādā veidā māciet bērnam, kā pareizi uzvesties un parūpēties par drošību, braucot ar riteni, skrituļojot vai citādi aktīvi atpūšoties.
