Mediji ziņo, ka Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija ieguldījusi desmitiem miljoniem juaņu projektā, kas noteikti sacels trauksmi visās ārvalstu valdībās un uzņēmējos, kurus satrauc Ķīnas nolūki.
«Kiberuzbrukumi ir kļuvuši par starptautisku problēmu, ietekmējot gan civilās, gan militārās jomas,» Ķīnas Aizsardzības ministrijas pārstāvja teikto citē Ķīnas laikraksts «Global Times».
«Ķīna ir samērā vāja kiberdrošības jomā un bieži piedzīvojusi uzbrukumus. Šīs pagaidu programmas mērķis ir uzlabot mūsu aizsardzību pret šādiem uzbrukumiem,» atklāja ministrijas pārstāvis.
30 cilvēku lielā komanda izveidota Guandunas militārās pavēlniecības sastāvā valsts dienvidos un izies «kiberkara apmācības», vēsta «Global Times».
Laikraksts pārmeta «dažiem ārvalstu medijiem», ka tie interpretējuši šo programmu kā pamatu «hakeru armijas» izveidei.
ASV, Austrālija, Vācija un citas rietumvalstis jau sen apgalvo, ka Ķīnas hakeri īsteno plaša mēroga kiberuzbrukumus valdību un korporatīvajām datoru sistēmām visā pasaulē.
«Ķīnas spējas bieži tiek pārspīlētas. Bez pamatotiem pierādījumiem aizjūras mediji to bieži attēlo kā vainīgu kiberuzbrukumos ASV un Eiropā (..) Ķīnai jāattīsta spēcīgi kiberaizsardzības spēki. Citādi tā paliks atkarīga no citu žēlastības,» raksta «Global Times».
Ķīnas militārie spēki šogad ir saņēmuši divciparu palielinājumu savā budžetā, valstij cenšoties modernizēt un attīstīt savus spēkus, lai tie spētu cīnīties augsto tehnoloģiju karā.
2007.gadā Ķīna veica sekmīgu ballistisko raķešu izmēģinājuma uzbrukumu satelītam, raisot bažas Pentagonā, jo šāda veida uzbrukumi var tikt izmantoti, lai izsistu no ierindas savu ienaidnieku augsto tehnoloģiju komunikācijas.
ASV datu drošības kompānija «McAfee» februārī ziņoja, ka hakeri no Ķīnas iefiltrējušies arī globālo naftas kompāniju datortīklos un zog finansu dokumentus par uzņēmumu plāniem un citu konfidenciālu informāciju.
Tīmekļa medija «WikiLeaks» publiskotās ASV diplomātiskās telegrammas liecina, ka, pēc ASV domām, Ķīnas vadība ir pavēlējusi veikt kiberuzbrukumus arī lielākajai tīmekļa meklēšanas programmai «Google» un Rietumu valdībām.
Atsaucoties uz «ķīniešu kontaktiem», vienā no telegrammām ASV vēstnieks Pekinā ziņoja, ka politbirojs gadiem ilgi ielauzies ASV, tās sabiedroto un Tibetas garīgā līdera Dalailamas datoros.