Apvidu, kur varētu tikt būvēta šāda spēkstacija, tibetieši uzskata par svētu. Tikmēr vides eksperti brīdina, ka tik milzīgs hidroenerģētikas projekts seismiski aktīvā un ekoloģiski jutīgā rajonā būtu liela neapdomība.
Kā britu izdevumam sacījis Ķīnas Hidroenerģētikas biedrības ģenerālsekretārs Džans Botins, šāda milzīga spēkstacija uz Jarlunas upes, kā Tibetā sauc Brahmaputru, "nesīs labumu visai pasaulei", neraugoties uz bažām, ko varētu izteikt valstis upes lejtecē. Pēc viņa teiktā, izpētes darbi par iespējamo HES būvi jau veikti, bet projekts vēl nav izstrādāts.
Tomēr dokumenti, kas apskatāmi Ķīnas valdības iestāžu interneta vietnēs, liecina, ka šādi plāni pastāv. Iespējamās spēkstacijas jauda būtu 38 gigavati.
"Šī spēkstacija palīdzētu ietaupīt 200 miljonus tonnu ogļskābās gāzes gadā. Mums nevajadzētu palaist garām iespēju īstenot lielāko izmešu samazināšanas projektu. Visa pasaule ir ieinteresēta, lai visi ūdens resursi, ko vien iespējams apgūt, arī tiktu apgūti," paziņojis Džans. Minētais siltumnīcefekta gāzu ietaupījums pārsniedz trešo daļu no visas Lielbritānijas gada izmešu apjoma, piebilst "Guardian".
Kā norāda tibetiešu vides eksperts Britu Kolumbijas universitātē Taši Cerings, Jarluna līdz šim bijusi lielākā vēl neaizsprostotā Tibetas upe. Pēc viņa teiktā, informācija, kas iegūta Ķīnas valsts uzņēmumu "Hydro China" un "State Grid" vietnēs, ļauj spriest, ka tur iecerēts celt milzīgu HES un izbūvēt elektrolīnijas, lai saslēgtu attālo Himalaju reģionu ar pārējās Ķīnas energosistēmu.
Abi pieminētie uzņēmumi gan nav vēlējušies komentēt šīs ziņas, un valdība atteikusies apstiprināt šādu plānu pastāvēšanu.
Tomēr Cerings citējis vairākas laikrakstu reportāžas par šajā rajonā veiktajiem izpētes darbiem un pievienojis saites arī uz citām tīmekļa vietnēm, kurās atrodamas norādes par gatavošanos lieliem hidroenerģētikas projektiem.
Ņemot vērā milzīgās izmaksas, paredzamās tehniskās grūtības un jutīgo politisko fonu, nebūt nevar apgalvot, ka valdība tādus plānus apstiprinās, tomēr vairāki ķīniešu hidroenerģētikas eksperti uzskata, ka tas nenovēršami ir nākamais solis sacensībā ar Indiju par vēl neapgūto ūdens resursu izmantošanu.
Pasaules hidroenerģētiķi Brahmaputras augšteces apgūšanu jau sen uzlūko kā vilinošu izaicinājumu, tomēr vienlaikus tas uzskatīts par gandrīz neīstenojamu projektu gan sarežģīto augstkalnu apstākļu dēļ, gan ņemot vērā iespējamos konfliktus ar kaimiņvalstīm. Taču Ķīna, kas jau tikusi galā ar daudziem tehniski grūti izpildāmiem uzdevumiem, būvējot pretrunīgi vērtēto Tibetas dzelzceļu, ir ieinteresēta ķerties arī pie šāda projekta, jo enerģijas patēriņš valstī strauji aug.
Džans nesen kādā enerģētiķu forumā norādīja, ka Jarlunas HES potenciāls pielīdzināms visiem Dienvidķīnas jūras naftas un gāzes krājumiem.
"Tibetas resursi tiks pārvērsti saimnieciskā labumā," presē izteicies "China Hydropower Engineering Consulting Group" ģenerāldirektors Jans Džijons, pieminot arī iespējamo Jarlunas aizsprostošanu. Taču šoreiz viņš atteicies sniegt interviju "Guardian", norādot, ka jautājums ir pārlieku jūtīgs.
Pekina nesen paziņoja, ka plāno vai jau sākusi būvēt uz Brahmaputras vēl piecus mazākus aizsprostus.
Savukārt ekologi šos plānus vērtē ļoti kritiski.
"Šāds liels aizsprosts Tibetas plakankalnē uzskatāms par milzīgu eksperimentu ar neatgriezeniskām sekām," izteicies šveiciešu speciālists, organizācijas "International Rivers" pārstāvis Pēters Bošārs. "Jarlunas aizsprostošana var izpostīt trauslo Tibetas plakankalnes ekosistēmu."
Indijas mediji tikmēr pauduši bažas, ka Pekina varētu īstenot milzīgu hidroloģisko projektu, lai novirzītu ūdeņus no Indijas uz sausajiem līdzenumiem Ķīnas ziemeļos, tomēr Cerings uzskata, ka šādām raizēm nav pamata, jo "to nepieļautu fizikas likumi".
Indija un Ķīna gan nesen vienojušās informēt viena otru par iespējamajiem hidroenerģētikas projektiem, kas skar Brahmaputru, bet Indijas vides ministrs Džairams Ramešs izteicies, ka Indijai pašai būtu jābūt aktīvākai šādu projektu īstenošanā.
