Zinātnieki, iespējams, ir atrisinājuši mīklu par noslēpumainā elementa izcelsmi uz Mēness, izmantojot paraugus, kurus 2020. gadā komanda no Ķīnas atveda uz Zemi, vēsta medijs "Vice".
Ķīnas misija "Chang'e-5" pirms diviem gadiem pārsteidza visu pasauli, kļūstot par pirmo kuģi desmit gadu laikā, kas nolaidās uz Mēness un ieguva nepieciešamos paraugus.
Kosmiskā zonde savāca aptuveni 1700 gramu paraugu no vēl neizpētīta reģiona, kas pēdējo divu miljardu gadu laikā ir bijis vulkāniski aktīvs.
Ievāktajā paraugā ir dzelzs lodītes, kas satur skābekli. Iepriekš tas tika uzskatīts par retumu, jo Mēness virsma ir ķīmiski reducējoša, kas nozīmē, ka oksidētiem savienojumiem ir grūti izveidoties.
Šobrīd Ķīnas Zinātņu akadēmijas zinātnieki pierāda to, ka šo savienojumu var veidot sīki akmeņi, kuri pastāvīgi atrodas Mēness gruntī. Atklājums liecina, ka uz Mēness varētu būt daudz vairāk dzelzs, nekā tika uzskatīts iepriekš, un ka daudzums pakāpeniski palielinās.
Ģeoķīmiķis Haijana Sjans stāsta, ka dzelzs esamība uz Mēness tiek apspriesta jau gadiem ilgi. Joprojām notiek izpēte, lai saprastu, kā dzelzs veidojas, uzkrājas un attīstās uz tā virsmas.
Nesen veiktais Mēness orbitālais pētījums atklāja augstu rūsas koncentrāciju, kas samulsināja zinātniekus. Iespējams, ka šie dzelzs savienojumi iegūst skābekli no Zemes, jo mūsu planēta šo atmosfēras gāzi nogādā kosmosā.
Sjans un viņa kolēģi uzskata, ka viņi, iespējams, beidzot ir atrisinājuši šo mīklu, rūpīgi pārbaudot dzelzs daļiņas.
Zināšanas par oksidēto dzelzs savienojumu rašanos un izplatību var uzlabot dzelzs daudzums stiklā, ko rada lādiņu nesamērība, saka pētnieki.
