«Mans personīgais viedoklis ir, ka eirozonai būtu jākļūst par Eiropas Savienotajām Valstīm. Tāpat kā Vinstons Čērčils, es uzskatu, Apvienotā Karaliste nebūs daļa no tās, bet tai ir jābūt tuvam federācijā apvienotās eirozonas sabiedrotajam, ar kuru tai būtu jāturpina dalīt kopējais tirgus, kopējā tirdzniecības politika un, cerams, arī kopīgi drošības plāni,» sacīja Redinga.
Viņa norādīja, ka krīzes dēļ integrācijas jomā eirozona ir spērusi «ārkārtīgu» soli.
Atgādinot par komisijas jaunajām pilnvarām izvērtēt nacionālos budžetus, kā arī par banku savienības izveidošanas plāniem, viņa sacīja: «Pirms dažiem gadiem neviens nevarēja iztēloties, ka dalībvalstis varētu būt gatavas atdot tik lielu daļu savas suverenitātes.»
Viņa piebilda - «ja šī valsts [Apvienotā Karaliste] kādu dienu izlems būt par daļu no stiprākas integrācijas, jūs ziniet, kur mūs atrast. Durvis ir atvērtas, un jums ir vieta pie galda».
Viņa arī kritizēja britu debašu kvalitāti saistībā ar iespējamo 2017.gada referendumu par izstāšanos vai palikšanu ES.
Kembridžas universitātē pastāv «racionālā» diskursa tradīcija, bet «svarīgākie jautājumi, kurus mēs sastopam Eiropā, šajā valstī tiek debatēti stipri atšķirīgi..., ir tik daudz slinku pieņēmumu», norādīja Redinga.
Viņa arī vērsās pret aicinājumiem noteikti ierobežojumus imigrācijai no citām ES dalībvalstīm.
«Mēģināms vienkārši projicēt visas problēmas uz it kā pastāvošo jautājumu par pārlieku lielo ārzemnieku skaitu, kas ierodas šajā valstī, pavisam noteikti nav atbilde,» norādīja Redinga.
Apvienotā Karaliste, «pakāpeniski, nepielūdzami dreifējot prom prom» no ES, riskē ar to, ka tā var zaudēt piekļuvi vienotā tirgus «zelta raktuvēm» un ka ārzemju investori pret to izturēsies mazāk nopietni.
Čērčils 1946.gadā sacīja: «Eiropas Savienoto Valstu struktūra, ja tā tiks labi un precīzi uzbūvēta, būs tāda, ka tā padarīs atsevišķas valsts materiālo stiprumu mazāk nozīmīgu.» Viņš arī mudināja tolaik pastāvējušo Padomju Savienību, kā arī Apvienoto Karalisti un ASV kļūt par šī projekta «draugiem».
