Jūs vai jūsu draudzeni ir pametis draugs – dzīve liekas pilnīgi
sabrukusi un bezjēdzīga. Šķiet – viss pagalam…
Sievietēm
patīk arī sūdzēties par savu priekšnieku vai par kolēģiem, kuri
nepārtraukti pārskrien viņām pār ceļu un traucē kāpt pa karjeras kāpnēm.
Bet vientuļās sāk sevi mocīt ar domu, ka nevienam vīrietim viņas nav
vajadzīgas… Ak, žēlošanās, žēlošanās...
Tā gan ir tiesa – ja vairākus gadus esi dzīvojis kopā ar kādu, bet pēkšņi dzīve tevi nostāda fakta priekšā: tagad tu esi viena, pašai ar visu jātiek galā – ir grūti un var rasties pat izmisums. Ierastā kafijas krūze jādzer vienai, darba laikā neviens nezvana, vakariņas jāēd vienai… un zem segas jāiet vienai…
Taču pie tā taču var pierast, jo kādreiz taču arī jūs bijāt viena un nemaz tik nelaimīga nebijāt. Nekāda neglītene taču neesat – drīz atradīsiet citu un, iespējams, būsiet vēl laimīgāka. Tieši tāpēc šādu negaidītu vientulības laiku vajag izmantot savā labā. Kopdzīvē ar vīrieti sievietes parasti sūdzas, ka viņām pārāk maz laika paliek rūpēties par savām interesēm, tikai vīrs, bērns (un kaķis), un slīgst nostalģiskās atmiņās par laiku, kad vēl bija jaunas un brīvas. Tieši tā – jaunas un brīvas!
Vīrieši, kuri nav precējušies, tiek uzskatīti par rūdītiem
vecpuišiem, bet sievietes – par vientuļām un nelaimīgām. Vai tad tā ir?
Svarīgi, kā uz to paskatās.
Sieviete nav vientuļa, bet brīva, jo:
- viņa dzīvo savā pasaulītē ar lielām iespējām un perspektīvām;
- var izklaidēties un atpūsties pēc sirds patikas ar vienalga kuru
vīrieti, neciešot no drauga greizsirdības lēkmēm;
- var darīt
pilnīgi visu, kas ienāk prātā, lai arī cik ekstremāli un stulbi tas
būtu;
- var skraidīt pa māju gurķu maskā, un nav "jādežurē pie
plīts”;
- var vest mājās vienalga ko un kad;
- var iegādāties kādu
sen kārotu mājdzīvnieku, un neviens neteiks: "Priekš kam tu to radījumu
atnesi?”
- paveras lieliska iespēja nopelnīto naudu tērēt 100%
tikai sev;
- nav nepieciešamības atskaitīties par katru
minūti, kura nav pavadīta mājās.
Nu, lūk, un jūs
sakāt - vientuļa!
