Desmitiem tūkstoši cilvēki no visas pasaules piektdien sapulcējās Japānas pilsētā Hirosimā, lai pirmā kodoluzbrukuma 65. gadadienā atkārtotu aicinājumus atteikties no kodolieročiem.
Aptuveni 55 000 cilvēki Hirosimas Miera parkā ieturēja klusuma brīdi plkst. 8:15 no rīta — precīzi šajā laikā pirms 60 gadiem virs Hirosimas uzsprāga pirmā karā izmantotā atombumba, nopostot pilsētu un nogalinot desmitiem tūkstošus cilvēku.
Hirosimas mērs Tadatosi Akiba nolasīja miera vēstījumu, aicinot ANO izveidot komisiju, kas pētītu iesējas atbrīvoties no kodolieročiem.
Viņš norādīja, ka kodolvalstis — ASV, Krievija, Lielbritānija,
Francija, Ķīna, Indija, Pakistāna un Ziemeļkoreja — «apdraud cilvēces
izdzīvošanu».
Mūsdienās vēl joprojām turpinās debates par Hirosimas un Nagasaki bombardēšanu ar atomieročiem.
Daudzi vēsturnieki norāda, ka plašie postījumi piespieda Japānu piecas dienas pēc Nagasaki bombardēšanas padoties, tādā veidā izbeidzot Otro pasaules karu. Savukārt citi uzskata, ka atomieroču pielietošana bija pārāk šausminoša, nešķirojot nogalinot arī civiliedzīvotājus, un nevajadzīga, jo Japāna jau bija kara nomocīta.
Sprādziena brīdī bojā gāja aptuveni 70 000 no 350 000 Hirosimas iedzīvotāju, bet līdz 1945. gada decembrim upuru skaits pieauga līdz 140 000, cilvēkiem mirstot no smagajiem apdegumiem un radiācijas apstarojuma.
Kopējas Hirosimas sprādziena upuru skaits pašlaik ir sasniedzis aptuveni 242 000 cilvēku.
Tajā pašā laikā ASV veikta «Gallup» aptauja liecina, ka lielākā daļa — 57% — amerikāņu Hirosimas un Nagasaki bombardēšanu uzskata par pareizu rīcību. 80% amerikāņu uzskata, ka Japānas bombardēšana ar atomieročiem, izbeidzot karu, ir glābusi amerikāņu dzīvības.
Tajā pašā laikā 41% amerikāņu uzskata, ka Japānas bombardēšana ar atomieročiem glābusi arī japāņu dzīvības.
