Kā norādīts padomes atzinumā, pacientam ir tiesības pašam izlemt, kādu ārstēšanu viņš grib saņemt un kad tā jāpārtrauc.
Šis atzinums paver iespēju atslēgt elpināšanas iekārtu kādai 32 gadus vecai sievietei, kas kopš sešu gadu vecuma ir paralizēta un kuru pie dzīvības šobrīd faktiski uztur vienīgi šī iekārta. Ziņa par šīs sievietes lūgumu atļaut viņai nomirt nesen bija nonākusi Zviedrijas medijos.
«Pacientam ir tiesības lemt par ārstēšanas izbeigšanu. Taču viņam ir jāsaprot ārsta sniegtā informācija un šāda lēmuma sekas,» paziņojusi Valsts veselības un labklājības padome, atbildot uz Zviedrijas Medicīnas biedrības lūgumu sniegt juridisku atzinumu šai pretrunīgajā jautājumā.
Šobrīd viens Zviedrijas likums atļauj pacientam pašam izvēlēties, kad pārtraukt ārstēšanu, savukārt citā likumā šāds lēmums saukts par pašnāvību un dzīvības izbeigšana - par sodāmu rīcību.
Padome atzinusi, ka ārstiem nav jāturpina ārstēšana, ja slimnieks to nevēlas, taču pirms eitanāzijas, piemēram, respiratora atslēgšanas, pacientam ir jāiedod miega zāles vai morfijs sāpju remdēšanai.
Zviedrijā joprojām par nelikumīgu tiek atzīta aktīva eitanāzija, ar letālām vielām vai spēku palīdzot pacientam izdarīt pašnāvību.
