Svarīga ir arī t.s, ģimenes anamnēze, tas, kā klimaksu un menopauzi pārcietusi māte un citas tuvākās radinieces, jo zināma nozīme ir pārmantojamībai.
Lielu kļūdu pieļauj tās sievietes, kas uzskata sevi par pārāk vecām, lai apmeklētu ginekologu. Statistikas dati liecina, ka sievietes pēc 55 gadu vecuma ginekologu apmeklē 6 - 7 reizes retāk nekā jaunākas sievietes. Taču tieši šai laikā būtu īpaši svarīgs savs ginekologs, kas palīdzētu noteikt pareizāko dzīves režīmu, uzturu un. ja nepieciešams, arī ārstēšanu. Ārsts, tikai regulāri jūs izmeklējot, varēs noteikt un laikus novērst riska slimības, kam ir tendence krasi pieaugt menopauzē.
Jūsu ārsts noteikti sāks izmeklēšanu ar jautājumiem par jūsu un ģimenes veselību, izzinās jūsu ieradumus (uzturs, vingrinājumi, smēķēšana vai alkohola lietošana), dzīvesveidu (darbs, seksuālā dzīve, psiholoģiskā apmierinātība ar sevi un dzīvi utt.) un noteiks riska faktorus.
Pēc sarunas parasti sekos izmeklēšana, kurā īpaša uzmanība tiks pievērsta tiem orgāniem vai raksturlielumiem, kas visbiežāk var mainīties menopauzes un klimaksa laikā. Svarīgi noteikt auguma pārmaiņas, kas varētu liecināt par osteoporozes iespēju, kā arī dažādas pārmaiņas vai sāpes locītavās. Palielināta ķermeņa masa ir sirds un asinsvadu slimību, hipertoniskās slimības, cukura diabēta riska faktors. Ārstam obligāti jāpievērš uzmanība apmatojuma pārmaiņām. Vai nerodas lieki matiņi uz augšlūpas, zoda, ap krūtīm un uz vēdera priekšējās sienas. Arī šai gadījumā var daudz ko līdzēt, tikai laikus jārīkojas, īpaša uzmanība pievēršama vairogdziedzera izmeklēšanai.
Sievietēm pēc 55 - 60 gadu vecuma bieži attīstās dažādi šā endokrīnā dziedzera funkciju traucējumi. Padomājiet, vai jums pēdējā laikā nav pastiprinājusies svīšana, uzbudināmība, raudulība, vai arī - tieši otrādi - esat kļuvusi pārāk apātiska, vai jūsu masa nav bez iemesla strauji mazinājusies. Šīs sūdzības viegli var sajaukt ar menopauzes izraisītām pārmaiņām, tāpēc varbūt nepieciešama īpaša izmeklēšana un analīze.
Latvijā vēl joprojām visvairāk onkoloģisko slimnieču mirst no krūts vēža. Ja jūs vēl līdz pārejas periodam neesat sapratusi vai pilnībā apguvusi krūšu pašpārbaudi, lūdziet, lai to jums iemāca ginekologs, jo nu ir pēdējais laiks to sākt. Ja, apskatot krūtis, ārsts konstatēs pat nenozīmīgas pārmaiņas, jums būs nepieciešama mastogrāfija.
ASV speciālisti iesaka šo izmeklēšanas metodi reizi divos gados obligāti veikt visām sievietēm pēc 35 gadu vecuma, bet īpaši svarīgi tas ir pēc 50 gadu vecuma. Latvijā mastogrāfiskā izmeklēšana pieejama Diagnostikas centrā. Valsts onkoloģijas centrā, poliklīnikā Ars. Šī metode palīdz diagnosticēt krūšu pārmaiņas jau pašā sākumā, kad varbūt vēl nav acīm redzamu pazīmju.
Sievietēm ļoti svarīga ir dzimumorgānu un taisnās zarnas izmeklēšana. Šās procedūras laikā ārsts obligāti ņem onkocitoloģisko analīzi no dzemdes kakla, Ja jums ir izņemta dzemde, šī analīze nepieciešama, lai vērtētu jūsu maksts šūnu stāvokli. Ginekologam būtu jānoteic arī jūsu asinsspiediens, jo vecākām sievietēm tā paaugstināšanās var būt pirmais sirds un asinsvadu slimību simptoms, ja asinsspiediens ir normāls, tas jākontrolē 1 - 2 reizes gadā, bet, ja tas ir paaugstināts, kontrolei jābūt regulārai.
Sākoties menopauzei, hormonu pārmaiņu dēļ var pieaugt holesterīna daudzums jūsu asinīs, kas arī ir asinsvadu slimību riska faktors. Ja ārstam rodas aizdomas par īpašu holesterīna līmeņa paaugstināšanos, neatsakieties no tā pārbaudes. Jums jāzina sākumpārmaiņas, lai pēc terapijas labāk varētu sekot holesterīna līmenim, jūsu ārstam varbūt radīsies nepieciešamība ordinēt virkni citu pārbaužu un analīžu, kā arī konsultēties ar speciālistiem.
Uzticieties ārstam! Tikai kopīgiem spēkiem jūs spēsit arī menopauzē justies pietiekami enerģiska, skaista un, protams, arī jauna.
