Noteiktu uzturvielu deficīts provocē sezonas depresiju, apātiju un spēka trūkumu, rada imunitātes vājināšanos un darbspēju kritumu, kā arī stimulē dažādu nopietnu slimību attīstību. Pie šādām vielām pieder arī D vitamīns.
Nepieciešams kauliem
D vitamīns regulē fosfora un kalcija vielmaiņu, nodrošina kalcija uzsūkšanos organismā, veicina kaulu mineralizāciju un tos stiprina. Ja nebūtu D vitamīna, cilvēki nevarētu kustēties, nepakļaujot sevi lūzumu riskam, kauli būtu vārgi un greizi. Interesanti, ka D vitamīns nepieciešams jau pirms dzimšanas, kad notiek augļa kaulu sistēmas veidošanās. Arī pirmajā dzīves gadā ir ļoti svarīgi nodrošināt augošo kaulu normālu mineralizāciju. Ja mineralizācija tiek traucēta, tas var novest pie nepareizas skeleta attīstības, pie rahīta. Tāpēc grūtniecēm un zīdītājām jāparūpējas, lai D vitamīna līmenis organismā būtu pietiekams. Pieaugušiem cilvēkiem D vitamīna trūkums izpaužas kā osteomalācija (kaulu atmiekšķēšanās) un osteoporoze (kaulu audu trauslums, kas noved pie deformācijām un lūzumiem).
Slimību profilaksei
Pēdējos gadu desmitos veiktie pētījumi rāda, ka D vitamīns ne tikai uztur kaulaudu veselību, bet arī paaugstina organisma pretošanās spēju dažādām slimībām – stiprina imunitāti, regulē vairogdziedzera darbību un normalizē asinsspiedienu. Sirds slimības, cukura diabēts, depresija, aptaukošanās, reimatoīdais artrīts, multiplā skleroze un arī atsevišķi ļaundabīgu audzēju veidi daudzos gadījumos saistīti ar sistemātisku D vitamīna trūkumu organismā.
Ko parāda analīzes
Noteikt D vitamīna daudzumu organismā var ar asinsanalīzes palīdzību. Ja vienā mililitrā asiņu ir mazāk par 30 nanogramiem (ng) D vitamīna, šāds daudzums tiek uzskatīts par nepietiekamu, ja tas ir tikai 10 ng/ml, tad cilvēkam ir nopietns D vitamīna deficīts. Optimālā D vitamīna koncentrācija asinīs ir 40–70 ng/ml. Tāds rādītājs nodrošina veselīgu kaulaudu veidošanos, stimulē imunitāti, pasargā no hroniska noguruma un spēku izsīkuma, normalizē asinsspiedienu, kā arī kalpo sirds un asinsvadu slimību, cukura diabēta un atsevišķu vēža veidu (īpaši krūts vēža, resnās zarnas, olnīcu un priekšdziedzera vēža) profilaksei.
Uzturā – maz D vitamīns sintezējas cilvēka organismā tiešu saules staru iedarbībā. Atšķirībā no A, B vai C vitamīna, kas sastopami dārzeņos, augļos un citos tradicionālos pārtikas produktos, D vitamīns eiropiešu ikdienas ēdienkartē nav bagātīgi pārstāvēts. Galvenais dabiskais D vitamīna avots ir treknās zivis (siļķes, foreles, tunči, laši, skumbrijas), kaltētas šitakē sēnes, olu dzeltenumi, kā arī ar D vitamīnu bagātināti piena produkti. Lai nodrošinātu pietiekamu D vitamīna daudzumu tikai ar uzturu vien, dienā vajadzētu apēst, piemēram, 20 olu dzeltenumus vai ļoti lielas trekno zivju porcijas. Kopumā ar uzturu mēs uzņemam tikai 10% no nepieciešamās D vitamīna devas, bet atlikušos 90% vajadzētu nodrošināt saules stariem.
No oktobra līdz aprīlim
Diemžēl mūsu klimatā saules gaisma nav pietiekami intensīva, tāpēc laikā no oktobra līdz aprīlim tā nestimulē pietiekamu D vitamīna sintēzi. Arī vasarā saulīte ne vienmēr lutina mūs ar savu klātbūtni. Turklāt jāņem vērā, ka daudzu cilvēku dzīves modelis ir dzīvoklis – mašīna – ofiss – mašīna – dzīvoklis, un tas nepavisam neveicina D vitamīna sintēzi. Īpaša riska grupa ir veci ļaudis, kuriem mēdz būt mazkustīgs dzīvesveids un kuri nereti visu laiku pavada sava mājokļa četrās sienās. Turklāt vecumdienās divkārt samazinās ādas spēja sintezēt D vitamīnu saules staru ietekmē.
D vitamīna trūkumu izraisa arī liels liekais svars (ķermeņa masas indekss pārsniedz 34). Cilvēkiem ar lielu lieko svaru D vitamīns nogulsnējas taukaudos un nenonāk asinīs vajadzīgajā daudzumā.
NODERĪGI
Kā nodrošināt vajadzīgo D vitamīna daudzumu, dzīvojot mūsu klimatā
Izmantot dabisko saules
starojumu laikā no aprīļa līdz oktobrim. Saulainās dienās ļaujiet dabai pašai parūpēties par D vitamīna krājumu papildināšanu jūsu organismā. Tas nenozīmē, ka jāuzturas svelmē, jo saules apdegumi ir bīstami, pārsauļošanās var veicināt ādas vēža attīstību. Piemērotākais laiks, lai vasarā uzturētos saulē, ir no septiņiem līdz vienpadsmitiem rītā un no pieciem līdz septiņiem vakarā. Mums plaši iesaka lietot sauļošanās kosmētiku ar augstu saules aizsardzības faktoru, bet jāņem vērā: līdzekļi, kuru SPF ir 8 un augstāks, samazina D vitamīna sintēzi ādā par 95%. Tādēļ speciālisti iesaka katru dienu pavadīt saulē bez aizsarglīdzekļiem 15–30 minūtes atkarībā no ādas individuālajām īpašībām un tikai pēc tam uzziest sauļošanās krēmus u.c.
Lietot piemērotu, pareizi sagatavotu uzturu. Palutiniet sevi ar gardām treknajām zivīm. Piemēram, 100 g laša ir ap 15 mikrogramu D vitamīna. Izvēlieties arī pareizu sagatavošanas veidu. Lai saglabātu D vitamīnu, lasi labāk cept cepeškrāsnī (cepot uz pannas, 50% D vitamīna iet zudumā). Ieteicami arī piena produkti, kas bagātināti ar D vitamīnu. Diemžēl Latvijas veikalos tādus redzam samērā maz. Rietumvalstīs bagātinātie produkti sastopami krietni biežāk, piemēram, D vitamīns papildus tiek pievienots pienam, jogurtam, apelsīnu sulai u.c.
Lietot aptiekā nopērkamos D vitamīna preparātus, jo sevišķi laikā no oktobra līdz aprīlim, kad saules starojuma intensitāte mūsu platuma grādos ir ļoti zema. Cilvēki, kuri neatkarīgi no gadalaika praktiski visu dienu pavada telpās, var lietot šos preparātus augu gadu. Pastiprināta vajadzība pēc D vitamīna ir arī cilvēkiem, kuri vecāki par 50 gadiem, grūtniecēm un zīdītājām.
Noteikt D vitamīna koncentrāciju asinīs. Vislabāk pirms vitamīnu kursa sākuma ir veikt analīzi, lai noteiktu D vitamīna koncentrāciju asinīs. Ja vērojams izteikts D vitamīna trūkums, vispirms nāksies lietot lielāku preparāta devu, līdz tiks sasniegta optimālā
koncentrācija (40–70 nanogrami mililitrā). Pēc tam devu samazina, lai nepieļautu pārdozēšanu. Tā kā D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, ieteicams iegādāties preparātus, kas ir eļļas kapsulu, nevis tablešu formā.
