"Muguras sāpēm var būt daudzi dažādi cēloņi, un, lai tiktu par tiem skaidrībā, noteikti vajag doties pie ārsta," saka medicīnas centra Elite neiroloģe Inga Kalere. "Parasti tautā domā, ka tas ir radikulīts vai kaut kas nav kārtībā ar starpskriemeļu diskiem, par ko visi ir dzirdējuši. Bet sāpju pamatā var būt arī iekaisuma procesi, sistēmiskas slimības, onkoloģiskas kaites.".
– Vai muguras sāpes var sākties pašas no sevis, kā cilvēki reizēm apgalvo?
– Parasti tomēr ir kaut kāds provocējošais moments, piemēram, smagumu celšana, neveikls pagrieziens jostas daļā, sasprindzinājums un pārslodze kakla daļā.
– Kurās muguras daļās visbiežāk mēdz būt sāpes?
– Cilvēkiem, kuri diendienā strādā pie datora, raksturīgas sāpes kakla daļā. Jostas un krustu daļā sāpes mēdz būt gan sēdoša, gan fiziska darba veicējiem. Savu ietekmi atstāj arī nervu stress, jo daļa cilvēku šajā saspringtajā ekonomiskajā situācijā strādā ar lielu pārslodzi, bet daļa, darbu zaudējusi, grimst depresijā, kas darbojas kā palaišanas mehānisms daudzām slimībām, ne tikai muguras sāpēm.
– Kas īsti ir sāpes?
– Sāpes tiek definētas kā nepatīkama sajūta un emocionāla pieredze, saistīta ar esošu vai potenciālu audu bojājumu vai attēlo robežu šādam bojājumam. Pastāv arī citas sāpju definīcijas, bet šo ir sniedzis Stirlings G. Vests 2002. gadā. Es domāju, ka tas ir ļoti labi pateikts.
– Pie kāda ārsta jāiet, ja sāk sāpēt mugura?
– Ja vien tas nav gadījums, kur vajadzīga neatliekamā palīdzība, jāiet pie ģimenes ārsta. Iespējams, ka sākotnēji viņš nosūtīs uz rentgenu, arī uz asins analīzēm, lai redzētu, vai nav iekaisums un vai problēma nav reimatiska; paralēli arī pārbaudīs, vai sāpēm nav onkogēna izcelsme. Pacientiem ar muguras sāpēm palīdz dažādu specialitāšu ārsti: neirologs, fizioterapeits, fizikālās medicīnas ārsts, arī vertebrologs, kas pēc būtības ir neiroķirurgs. Dzirdot, ka jāiet pie ķirurga, dažam liekas, ka tas automātiski nozīmē operāciju – tā nav. Operāciju iesaka tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams un atteikšanās būtu saistīta ar kustību funkciju traucējumiem, paralīzi, muskuļu distrofiju un atrofiju. Ja ir šaubas, var konsultēties kaut vai pie vairākiem neiroķirurgiem, bet, ja visi iesaka operāciju, tad acīmredzot nav citu variantu. Pārējos gadījumos jautājums ir pārrunājams. Ārstēšanā izmanto B grupas vitamīnus, nesteroīdos pretiekaisuma preparātus, kas jālieto ar mēru, jo tie var radīt komplikācijas kuņģa un zarnu traktā, aknās, nierēs; vēl ir miorelaksantu terapija; vēl, ja nepieciešams, nozīmē antidepresantus, miega līdzekļus. Daudzi ir dzirdējuši arī par blokādēm. Blokāžu terapija ir laba metode, ja ilgstoši pieturas asas sāpes, bet neaizmirsīsim, ka tā ir invazīva metode, kas var radīt komplikācijas. Tā ir vienreizēja palīdzība, nevis ikdienas ārstēšana. Medicīnas centrā Elite darbojas Muguras un locītavu sāpju klīnika, pacienti var ārstēt akūtas un hroniskas sāpes dienas stacionārā, konsultāciju un diagnostiku iespējams saņemt vienas dienas laikā, bet 2–5 dienu laikā var jau jūtami uzlabot savu stāvokli. Ir arī brīži, kad pacients, kuru nomoka hroniskas muguras sāpes, nevar iztikt bez algologa – sāpju ārstēšanas speciālista, kura rīcībā ir plašas kompleksas terapijas iespējas, jo sevišķi, ja tas ir ārsts anesteziologs algologs.
– Kādos gadījumos muguras sāpes ārstē neirologs?
– Pie neirologa pacients nonāk ar visām sāpēm, kas saistītas ar muguras smadzeņu un to saistošo elementu bojājumu. Tie ir starpskriemeļu diski, kas pieskaroties bojā muguras smadzenes vai nervu saknītes, tas ir kompresijas sindroms, kas veidojas sakarā ar šo sistēmas bojājumu, tie ir arī vieglākas pakāpes bojājumi – radikulopātijas – vai arī nopietnāks bojājums – spinālās mielopātijas sindroms. Un arī hronisku sāpju gadījumā, kad ir tā sauktās kanāla stenozes. Diagnoze jānosaka, lai izraudzītos pareizu ārstēšanu – zāles, ārstniecisko vingrošanu, dažādas procedūras, nereti vajadzīga fiksāža ar speciālu apkakli, korseti vai citu palīgierīci.
– Dažādas jostas un apkakles cilvēki iegādājas arī veikalos un pasūta pēc katalogiem. Vai tās kaut ko dod?
– Kā pati pirmā palīdzība, kamēr cilvēks tiek pie speciālista, tā ir pieņemama, bet pēc tam gan jālieto fiksāžas līdzekļi, ko norāda vertebrologs vai neirologs.
– Cik pamatots ir viedoklis, ka pie šīm fiksāžas ierīcēm pierod un vairs nespēj bez tām iztikt?
– Tehnoloģijas pilnveidojas, un tiek apgalvots, ka jaunie materiāli, no kuriem izgatavo fiksāžas līdzekļus, nerada muskuļu atrofiju. Tomēr viss ir jādara ar mēru. Muskulatūras nenoslogošana par labu nenāks, toties fiziskā slodze un pareiza vingrošana – palīdzēs. Pirmais, ko es iesaku, ja sāp mugura, ir – kustēsimies! Tad arī sāpes ar laiku atkāpsies.
– Vai jākustas arī akūtu sāpju gadījumā?
– Vingrošana ir vēlama un iespējama praktiski jebkurā situācijā, taču visu vajag darīt ar mēru, nesteidzīgi un prātīgi. Arī akūtā situācijā, kustoties pareizi, mēs varam panākt nervu saknīšu atbrīvošanu, tūskas un iekaisuma mazināšanos, tikai to nevar darīt ar rāvieniem. Vislabāk būtu aiziet pie fizioterapeita un saņemt individuālu konsultāciju, lai izveido piemērotu kompleksu atbilstoši pacienta vajadzībām un spējām, jo mēs katrs esam tāds, kāds esam. Būtu ļoti labi vingrot katru dienu, bet, ja tas nav iespējams – vismaz trīs reizes nedēļā, un ja vēl aiziet uz baseinu, tad sāpes ir krietni mazākas. Uz sporta klubu var doties, ja tu pats esi pietiekami gudrs, lai atlasītu sev piemērotas nodarbības, vai arī – ja tur strādā kvalificēts instruktors, kurš prot pareizi ieteikt. Nekādā ziņā ar sāpēm mugurā nevajadzētu pildīt vingrojumus, kur ir palēciena un trieciena moments, bet ieteicami ir stiepšanas vingrojumi. Taču pirmā izvēle noteikti ir fizioterapeits, jo sevišķi mūsu laikmetā, kad daudziem cilvēkiem jau no bērnības ir stājas problēmas, bet 25 gadu vecumā jau vesels sūdzību komplekss... Lai tā nenotiktu, ģimenē jau no paša sākuma jārūpējas, lai bērni būtu fiziski aktīvi. Protams, sēdēšana pie datora ir mūsdienu dzīves realitāte, taču vajadzētu vismaz censties, lai bērniem, vislabāk – kopā ar vecākiem, ir arī citas, kustīgas nodarbes.
– Tomēr daudziem cilvēkiem ļoti negribas vingrot. Vai fizikālās medicīnas procedūras nevarētu būt alternatīva?
– Vingrošana ir pamatu pamats jebkuru sāpju mazināšanai. Sildīšana, magnētterapija, lāzerterapija, adatu terapija vai ūdens procedūras – tās ir papildmetodes, kas var nākt par labu. Katrai ir savas indikācijas un kontrindikācijas. Pacienti paši nevar pareizi izvēlēties šīs metodes, to dara fizikālās medicīnas ārsts.
– Vai muguras sāpju gadījumā var izmantot ārīgi lietojamās bezrecepšu ziedes un gēlus?
– Ja diagnoze ir zināma un šie bezrecepšu līdzekļi cilvēkam palīdz – izmantot var. Ir gan dabīgi augu valsts produkti, gan preparāti, kas satur jau pazīstamos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, Feloran gel, kas satur diklofenaku. Tikai gribētos uzsvērt, ka ir rūpīgi jāizlasa un jāievēro šo preparātu lietošanas instrukcija, ja kaut kas tajā nav skaidrs – pajautājiet ārstam vai farmaceitam. Nevajadzētu šos preparātus lietot vairāk, nekā norādīts instrukcijā, jo arī tie caur ādu nonāk asinsritē.
– Mēs esam iecienījuši arī uztura bagātinātājus. Ko tie var dot muguras sāpju gadījumā?
– Tos noteikti nevajag izvēlēties kā pamatārstēšanu. Cilvēkiem ar muguras problēmām bieži iesaka normalizēt ķermeņa masu. Laba doma, tomēr nevajadzētu lietot novājēšanas produktus – tā ir īpaša riska grupa. Mēs patiesībā nezinām, kas notiek, šādi iejaucoties vielmaiņā. Tā vietā jādomā par dzīvesveida pārmaiņām, veselīgu un racionālu uzturu, fizisku un garīgu sevis sakārtošanu. Un jārūpējas par kalcija uzņemšanu, lai vecumdienās nepiemeklētu osteoporoze – arī tas ir viens no muguras sāpju iemesliem, kuru esam sākuši novērtēt salīdzinoši nesen. Nu jau daudzi cilvēki zina, ka trauslo kaulu slimības profilaksei ieteicami kalcija preparāti, piens, biezpiens un citi piena produkti, kā arī pietiekama uzturēšanās saules staros, jo to ietekmē ādā veidojas D vitamīns, kas nepieciešams pilnvērtīgai kalcija vielmaiņai. Tādēļ izmantosim katru gaišo, saulaino dienu – tas vajadzīgs imunitātei, kaulu stiprībai un arī kritienu riska mazināšanai vēlākos gados.
