Šajā statistikā neiederējās vienīgi Francija. Lai gan franči nesmādēja neveselīgas maltītes, par ko liecināja samērā augstais holesterīna līmenis asinīs, mirstība no miokarda infarkta šajā valstī bija viena no zemākajām pasaulē – 35 – 45 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju jeb divarpus reizes mazāka nekā Anglijā, Dānijā vai Vācijā.
Bordo universitātes (Francija) profesors Seržs Reno šo fenomenu nosauca par "franču paradoksu", norādot, ka tā pamatā ir tradicionālie ēšanas ieradumi, proti, vidējais francūzis pie katras maltītes mērenās devās bauda labu sarkanvīnu (ap 0,5 l dienā). Veicot pētījumu, kurā piedalījās 34 tūkstoši vīriešu vecumā no 40 līdz 60 gadiem, izdevās pierādīt, ka tiem vīriešiem, kuri dienā izdzēra 2 – 3 glāzes sarkanvīna, miokarda infarkts bēdīgi beidzās daudz retāk nekā atturībniekiem vai dzērājiem. Tas mudināja arī citu valstu zinātniekus pievērsties sarkanvīna bioloģiski aktīvo vielu izpētei. Noskaidrojās, ka daudzas no tām, piemēram, polifenoli, ir ļoti spēcīgi antioksidanti, kas pasargā sirdi un asinsvadus no brīvo radikāļu iedarbības. To veselību veicinošā iedarbība slēpjas īpašā mijiedarbībā starp bioloģiski aktīvajām vielām un alkoholu, kas rodas sarkanvīna ražošanas procesā.
Jo kvalitatīvāks un "biezāks" vīns, jo lielāks tajā antioksidantu daudzums. Jo vīns "plānāks" un lētāks, jo mazāk tajā vērtīgo vielu. Samērā maz antioksidantu ir dzirkstošajos vīnos un šampanietī.
"Sarkanvīnā ir pāri par piecdesmit bioloģiski aktīvu vielu, kas labvēlīgi iedarbojas uz sirds asinsvadiem. Daži pētījumi apliecina, ka sirds mazspējas slimnieku dzīves ilgums pagarinās, ja viņi nelielā daudzumā lieto sarkanvīnu, tas ir, ne vairāk par 150 ml laba vīna dienā," skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, asociētais profesors Jānis Lācis.
Nelielā daudzumā baudīts vīns var atvairīt sirds un asinsvadu slimības, kā arī palēnina audu novecošanas procesu, taču narkologi norāda, ka vīna, tāpat kā citu alkoholisku dzērienu, lietošanā latvieši bieži vien nezina mēru. Turklāt alkohols pat mazās devās dažiem var paaugstināt asinsspiedienu, bet citiem – izraisīt atkarību, tādēļ prātīgāk būtu visas vērtīgās bioloģiski aktīvās vielas saņemt, ēdot vīnogas vai dzerot to sulu. Der ielāgot, ka visvairāk to ir tumšajās vīnogās, turklāt Latvijā augušajās – vairāk nekā ievestajās un miziņā – vairāk nekā mīkstumā. Amerikāņu uztura zinātnieki aprēķinājuši, ka to pašu dabisko antioksidantu daudzumu, kas ir glāzē sarkanvīna, var uzņemt arī ar bezalkoholiskajiem dzērieniem – divām tasītēm melnās vai zaļās tējas vai septiņām glāzēm apelsīnu sulas.
***
Uzziņa
Daži pārtikas produkti, piemēram, sarkanvīns, tumšā šokolāde, ķiploki, tomāti, soja, melnā un zaļā tēja, pēc dažu zinātnieku atzinuma, var pasargāt no ļaundabīgiem audzējiem, piemēram, prostatas vēža vai melanomām. Atkarībā no izdzertā daudzuma sarkanvīns var pastiprināt vai pavājināt pretvēža terapiju.
Pastāv pētījums, kas apliecina, ka regulāra un mērena sarkanvīna lietošana samazina iespēju saslimt ar Alcheimera slimību.
