Aeroterapija ir ārstēšanās ar parastu atmosfēras gaisu, gaisa
peldes, kas tiek veiktas uzturoties svaigā gaisā pilnībā, vai nodrošinot
ķermenim svaiga gaisa piekļuvi telpās. Ko tā dot un kā to izmantot sava
labā? To skaidrosim turpinājumā.
Par aeroterapiju tiek uzskatītas arī pastaigas svaigā gaisā, kas veicina organismu uz norūdīšanos un fizisko slodzi atbilstoši laika apstākļiem. Piemēram, gulēšana svaigā gaisā ir ļoti veselīga un tiek uzskatīta par vienu no labākajiem paņēmieniem aeroterapijas veikšanā. Protams, neapdraudot veselību un izvēloties gulēšanu svaigā gaisā piemērotos un atbilstošos laika apstākļos. Tā ir viena no vecākajām organisma atjaunošanas metodēm, ko var izmantot jebkurā gadalaikā un jebkuros klimatiskajos apstākļos, un tā neprasa iepriekšēju sagatavošanos vai treniņus. Piemēram, Šveices un Austrijas izsmalcinātākās sanatorijas ir ieguvušas popularitāti ar to, ka tieši aeroterapija ir viena no viņu pamata ārstēšanas metodēm, kas ietver lielu daļu laika pavadot svaigā gaisā, gulēšanu vaļējās verandās, to visu papildinot ar garām pastaigām un fiziskām aktivitātēm ārpus telpām.
Ko sevī ietver aeroterapija?
Gaisa peldēm ir spēcīgāka ietekme kā pastaigām un gulēšanai pie atvērta loga, kas tiek uzskatīti par aeroterapijas maigākajiem paņēmieniem. Gaisa peldes nozīmē uzturēšanos svaigā gaisā veļā vai pilnīgi kailai, ja tas ir iespējams. Gaisa peldes ķermenim dod lielāku slodzi, līdz ar to efektīvāk iedarbojas uz organismu un visām tā sistēmam. Gaisa peldēm optimālā temperatūra ir sākot no + 17 oC, taču tām ir iespējamas dažādas variācijas – tās iedalās siltās, vēsās, mēreni aukstās un aukstās. Siltās gaisa peldes mūsu klimatiskajos apstākļos sanāk izmantot tikai vasarā, kad ir atbilstoša gaisa tempertūra. Siltās gaisa peldes sākas no + 21 oC, vēsās gaisa peldes 17 – 20 oC, mēreni aukstās 9 – 16 oC un aukstās, kur temperatūra ir līdz 9 oC. Ļoti labi, ja vasarā ir pieejams pagalms vai balkons, kur vari gulēt arī pa nakti. Iesākumā gan gaisa peldēm vajadzētu veltīt vairāk uzmanības, sākot ar nedaudz vēsāku laiku ar piecām līdz desmit minūtēm, pakāpeniski laiku palielinot. Gaisa peldes var apvienot ar vingrošanu vai vienkāršām kustībām, kas trenē muskuļus. Aukstā laikā gaisa peldes var veikt arī istabā, atverot logu (kas pie reizes būs arī istabas vēdināšana). Pati guli zem segas, sasildies, kad esi sasildījusies, noņem segu un paguli kaila līdz uznāk viegls drebulis, tad atkal apsedzies un sasildies. Atkārto šādas peldes 3 līdz 5 reizes un tad dodies gulēt. Tiek pielietotas arī sausas karsta gaisa peldes, kas ir 50 – 100o , un tās veic sēžot vai stāvot gaisa kamerā, kurā atrodas viss ķermenis, bet galva paliek ārā. Gaiss šādām peldēm tiek uzkarsēts ar elektrisko strāvu. Šādas peldes var veikt arī tad, ja cilvēks ir saaukstejies, jo tās ierosina svīšanu. Šādas peldes pielieto arī locītavu iekaisumu ārstēšanai, tās samazina sāpes, uzlabo asinsriti un vielmaiņu.
Gaisa peldes zem sevis ietver vēl arī saules peldes jeb helioterapiju un ūdens peldes jeb hidroterapiju. Kā zināms, saule organismam sniedz nepieciešamo devu D vitamīna, tiesa gan ar saules peldēm ir jabūt krietni vien uzmanīgākai. Ja gaisa peldēm ierobežojumi ir temperatūras svārstību dēļ, saules peldēs ļoti jāuzmanās no pārdozēšanas, jo tādejādi var iegūt saules apdegumus. Jāatceras arī tas, ka augsta gaisa temperatūra rada slodzi organismam, apgrūtinot sirds un asinsvadu sistēmu, tāpēc ne velti tiek ieteikts sauļoties rīta un vakara stundās, kad gaiss ir vēsāks, bet ne pusdienlaika lielākajā tveicē. Arī saules peldes vislabāk veikt kailai, ja pastāv šāda iespēja, un atcerēties, ka vislabāk tās uzsākt pakāpeniski, sākot tik vien kā ar piecām minūtēm. Ar katru nakamo dienu helioterapijas ilgumu var palielināt par 1 līdz 5 minūtēm, līdz pelžu garums sasniedz stundu. Ilgāk gan nevajadzētu, jo tas var kaitēt organismam. Norūdīšanās un šāds helioterapojas pielietojums palīdzēs iegūt arī zeltaini brūnu ādas toni bez apdegumiem un ādas lobīšanās.
Hidroterapijas iedarbība slēpjas tajā, ka ir atšķirīga ķermeņa un ūdens temperatūra un, jo tā ir atšķirīgāka, jo spēcīgāka ir ūdens peldes iedarbība. Pie vēsa ūdens gan ķermenis japieradina pakāpeniski, sākot ar roku un kāju iegremdēšanu vai arī ar katru reizi samazinot ūdens temperatūru. Vislabākā un veselīgākā ūdens temperatūra, kurā atrasties, ir 17 – 22 oC. Šādā temperatūrā organisms operatīvi adaptējas, kā arī šādas temperatūras ūdens gan nomierina, gan tonizē un norūda. Ūdens padara ādu elastīgu, jo bagātīgi apstrādā to ar mitrumu, līdz ar to nošķeļot visu lieko. Ūdens spiediens uzlabo asins cirkulāciju, stimulē sirds un asinsvadu sistēmu. Tas noņem mugurkaula sasprindzinājumu, ļauj tam iztaisnoties, kā arī atrašanās ūdenī ir lielisks relaksācijas veids, kas palīdz atbrīvoties no stresa, veicina emocionālās spriedzes noņemšanu. Kad esi ūdenī, neuzturies tajā nekustīgi (pat vannā guļot), vajadzētu lēni kustēties, mainīt stāvokli, viegli sevi masēt, vai maigi berzēt ar sūkli. Ar atrašanos ūdenī nevajadzētu pārspīlēt – labāk vairākas reizes pa īsākam laika posmam, nevis vienu reizi un ļoti ilgi. Nevajag ūdenī uzturēties tik ilgi, kamēr āda ir pārlieku izmirkusi, jo tā tiek zaudētas ūdens ārstnieciskā un relaksējošā iedarbība.
Ko tas viss dod?
Gaisa terapija ieteicama visiem – gan jauniem, gan veciem, maziem un lieliem, slaidiem un apaļiem, vienīgā reize, kad no šādām darbībām jauzmanās, tas ir saaukstēšanās vai akūta iekaisuma gadījumos. Gaisa terapija palīdz norūdīties pret gaisa temperatūras svārstībām, mitruma izmaiņām, vēja un nokrišņu intensitāti. Tā uzlabo miegu, sirds un asinsrites sistēmu, elpošanas sistēmu, tonizē nervu sistēmu, labvēlīgi ietekmē domāšanas procesu un palīdz atbrīvoties no stresa. Svaigs gaiss trenē organisma termoregulācijas mehānismus. Ar helioterapiju un hidroterapiju gan jābūt uzmanīgākai, izvēloties pareizos laika apstākļus un ilgumu. Jāņem vērā arī tas, ja ir sirds un asinsvadu problēmas, ieteicamākas ir gaisa peldes un auksta ūdens procedūras pieļaujamas tikai pēdām un plaukstām. Rūdīšanās ar ūdeni un karsēšanās saulē rada papildus slodzi tieši sirds un asinsvadu sistēmai.
Izmanto šo veselīgo metodi – aeroterapiju – un dodies kādā pastaigā jau tuvākajā laikā. Lai tev viss izdodas!
Par aeroterapiju tiek uzskatītas arī pastaigas svaigā gaisā, kas veicina organismu uz norūdīšanos un fizisko slodzi atbilstoši laika apstākļiem. Piemēram, gulēšana svaigā gaisā ir ļoti veselīga un tiek uzskatīta par vienu no labākajiem paņēmieniem aeroterapijas veikšanā. Protams, neapdraudot veselību un izvēloties gulēšanu svaigā gaisā piemērotos un atbilstošos laika apstākļos. Tā ir viena no vecākajām organisma atjaunošanas metodēm, ko var izmantot jebkurā gadalaikā un jebkuros klimatiskajos apstākļos, un tā neprasa iepriekšēju sagatavošanos vai treniņus. Piemēram, Šveices un Austrijas izsmalcinātākās sanatorijas ir ieguvušas popularitāti ar to, ka tieši aeroterapija ir viena no viņu pamata ārstēšanas metodēm, kas ietver lielu daļu laika pavadot svaigā gaisā, gulēšanu vaļējās verandās, to visu papildinot ar garām pastaigām un fiziskām aktivitātēm ārpus telpām.
Ko sevī ietver aeroterapija?
Gaisa peldēm ir spēcīgāka ietekme kā pastaigām un gulēšanai pie atvērta loga, kas tiek uzskatīti par aeroterapijas maigākajiem paņēmieniem. Gaisa peldes nozīmē uzturēšanos svaigā gaisā veļā vai pilnīgi kailai, ja tas ir iespējams. Gaisa peldes ķermenim dod lielāku slodzi, līdz ar to efektīvāk iedarbojas uz organismu un visām tā sistēmam. Gaisa peldēm optimālā temperatūra ir sākot no + 17 oC, taču tām ir iespējamas dažādas variācijas – tās iedalās siltās, vēsās, mēreni aukstās un aukstās. Siltās gaisa peldes mūsu klimatiskajos apstākļos sanāk izmantot tikai vasarā, kad ir atbilstoša gaisa tempertūra. Siltās gaisa peldes sākas no + 21 oC, vēsās gaisa peldes 17 – 20 oC, mēreni aukstās 9 – 16 oC un aukstās, kur temperatūra ir līdz 9 oC. Ļoti labi, ja vasarā ir pieejams pagalms vai balkons, kur vari gulēt arī pa nakti. Iesākumā gan gaisa peldēm vajadzētu veltīt vairāk uzmanības, sākot ar nedaudz vēsāku laiku ar piecām līdz desmit minūtēm, pakāpeniski laiku palielinot. Gaisa peldes var apvienot ar vingrošanu vai vienkāršām kustībām, kas trenē muskuļus. Aukstā laikā gaisa peldes var veikt arī istabā, atverot logu (kas pie reizes būs arī istabas vēdināšana). Pati guli zem segas, sasildies, kad esi sasildījusies, noņem segu un paguli kaila līdz uznāk viegls drebulis, tad atkal apsedzies un sasildies. Atkārto šādas peldes 3 līdz 5 reizes un tad dodies gulēt. Tiek pielietotas arī sausas karsta gaisa peldes, kas ir 50 – 100o , un tās veic sēžot vai stāvot gaisa kamerā, kurā atrodas viss ķermenis, bet galva paliek ārā. Gaiss šādām peldēm tiek uzkarsēts ar elektrisko strāvu. Šādas peldes var veikt arī tad, ja cilvēks ir saaukstejies, jo tās ierosina svīšanu. Šādas peldes pielieto arī locītavu iekaisumu ārstēšanai, tās samazina sāpes, uzlabo asinsriti un vielmaiņu.
Gaisa peldes zem sevis ietver vēl arī saules peldes jeb helioterapiju un ūdens peldes jeb hidroterapiju. Kā zināms, saule organismam sniedz nepieciešamo devu D vitamīna, tiesa gan ar saules peldēm ir jabūt krietni vien uzmanīgākai. Ja gaisa peldēm ierobežojumi ir temperatūras svārstību dēļ, saules peldēs ļoti jāuzmanās no pārdozēšanas, jo tādejādi var iegūt saules apdegumus. Jāatceras arī tas, ka augsta gaisa temperatūra rada slodzi organismam, apgrūtinot sirds un asinsvadu sistēmu, tāpēc ne velti tiek ieteikts sauļoties rīta un vakara stundās, kad gaiss ir vēsāks, bet ne pusdienlaika lielākajā tveicē. Arī saules peldes vislabāk veikt kailai, ja pastāv šāda iespēja, un atcerēties, ka vislabāk tās uzsākt pakāpeniski, sākot tik vien kā ar piecām minūtēm. Ar katru nakamo dienu helioterapijas ilgumu var palielināt par 1 līdz 5 minūtēm, līdz pelžu garums sasniedz stundu. Ilgāk gan nevajadzētu, jo tas var kaitēt organismam. Norūdīšanās un šāds helioterapojas pielietojums palīdzēs iegūt arī zeltaini brūnu ādas toni bez apdegumiem un ādas lobīšanās.
Hidroterapijas iedarbība slēpjas tajā, ka ir atšķirīga ķermeņa un ūdens temperatūra un, jo tā ir atšķirīgāka, jo spēcīgāka ir ūdens peldes iedarbība. Pie vēsa ūdens gan ķermenis japieradina pakāpeniski, sākot ar roku un kāju iegremdēšanu vai arī ar katru reizi samazinot ūdens temperatūru. Vislabākā un veselīgākā ūdens temperatūra, kurā atrasties, ir 17 – 22 oC. Šādā temperatūrā organisms operatīvi adaptējas, kā arī šādas temperatūras ūdens gan nomierina, gan tonizē un norūda. Ūdens padara ādu elastīgu, jo bagātīgi apstrādā to ar mitrumu, līdz ar to nošķeļot visu lieko. Ūdens spiediens uzlabo asins cirkulāciju, stimulē sirds un asinsvadu sistēmu. Tas noņem mugurkaula sasprindzinājumu, ļauj tam iztaisnoties, kā arī atrašanās ūdenī ir lielisks relaksācijas veids, kas palīdz atbrīvoties no stresa, veicina emocionālās spriedzes noņemšanu. Kad esi ūdenī, neuzturies tajā nekustīgi (pat vannā guļot), vajadzētu lēni kustēties, mainīt stāvokli, viegli sevi masēt, vai maigi berzēt ar sūkli. Ar atrašanos ūdenī nevajadzētu pārspīlēt – labāk vairākas reizes pa īsākam laika posmam, nevis vienu reizi un ļoti ilgi. Nevajag ūdenī uzturēties tik ilgi, kamēr āda ir pārlieku izmirkusi, jo tā tiek zaudētas ūdens ārstnieciskā un relaksējošā iedarbība.
Ko tas viss dod?
Gaisa terapija ieteicama visiem – gan jauniem, gan veciem, maziem un lieliem, slaidiem un apaļiem, vienīgā reize, kad no šādām darbībām jauzmanās, tas ir saaukstēšanās vai akūta iekaisuma gadījumos. Gaisa terapija palīdz norūdīties pret gaisa temperatūras svārstībām, mitruma izmaiņām, vēja un nokrišņu intensitāti. Tā uzlabo miegu, sirds un asinsrites sistēmu, elpošanas sistēmu, tonizē nervu sistēmu, labvēlīgi ietekmē domāšanas procesu un palīdz atbrīvoties no stresa. Svaigs gaiss trenē organisma termoregulācijas mehānismus. Ar helioterapiju un hidroterapiju gan jābūt uzmanīgākai, izvēloties pareizos laika apstākļus un ilgumu. Jāņem vērā arī tas, ja ir sirds un asinsvadu problēmas, ieteicamākas ir gaisa peldes un auksta ūdens procedūras pieļaujamas tikai pēdām un plaukstām. Rūdīšanās ar ūdeni un karsēšanās saulē rada papildus slodzi tieši sirds un asinsvadu sistēmai.
Izmanto šo veselīgo metodi – aeroterapiju – un dodies kādā pastaigā jau tuvākajā laikā. Lai tev viss izdodas!
