Enerģijas dzērieni - pātaga sirdij

Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs, diētas ārsts Andis Brēmanis:

– Enerģijas dzērienu iedarbību var salīdzināt ar pātagu zirgam, kurš pret kalnu velk smagu vezumu. Ja zirgam nav spēka to uzvilkt, saimnieks iešauj viņam ar pātagu, un zirgs vezumu kaut kā uzvelk. Tā varbūt var izlīdzēties vienreiz, bet regulāri zirgu pātagot nebūtu labi. Lai vilcējs kļūtu spēcīgāks, tam jādod auzas, zāle, siens un cita pilnvērtīga barība. Enerģijas dzērieni satur kofeīnu, guarānu, taurīnu un citas organismu stimulējošas vielas, kas nerada enerģiju, bet mobilizē pēdējās enerģijas rezerves, kas vēl palikušas organismā. Varbūt ir dažas situācijas, kad enerģijas dzēriens var palīdzēt, piemēram, ja cilvēkam jāmēro tāls ceļš, viesnīcā nakšņot negribas, bet spēki jau sāk izsīkt. Tad pārvarēt pēdējos simt vai simt piecdesmit kilometrus var enerģijas dzēriens. Nogurums tajā brīdī atkāpsies, bet regulāra enerģijas dzērienu lietošana var novest līdz organisma izsīkumam.

"Enerģijas dzērieni satur kofeīnu, guarānu, taurīnu un citas organismu stimulējošas vielas, kas nerada enerģiju, bet mobilizē pēdējās enerģijas rezerves, kas vēl palikušas organismā."

Šos dzērienus var aizstāt ar kafiju, kam ir līdzvērtīga, varētu teikt, diezgan drudžaina iedarbība. Kafijā kofeīns ir organismam diezgan viegli pieejamā formā un iedarbojas ātrāk nekā tēja. Taču arī tējā, īpaši zaļajā, kofeīna daudzums ir pietiekams, lai uzmundrinātu. Tējā tas ir saistītā formā, tāpēc iedarbojas lēnāk. Salīdzinājumā ar enerģijas dzērienu un kafiju tēja rada mierīgāku, filozofiskāku enerģijas pieplūdumu. Enerģijas dzērienos kofeīns ir vēl tīrākā, organismam pieejamākā formā nekā kafijā, tāpēc uzsūcas ātrāk.

Enerģijas dzērienus nevajadzētu jaukt ar tā sauktajiem sporta dzērieniem, ko organisma spēcināšanai mēdz lietot sportisti. Tie satur fruktozi, glikozi, saharozi, minerālvielas un vitamīnus, un tajā brīdī, kad sportistam jāstartē, patiešām palīdz mobilizēt spēkus, lai varētu sasniegt labus rezultātus. Saviem pacientiem diētas ārsti bieži atgādina par daudzveidību un mērenību. Tas nozīmē, ka organismam, lai būtu spēks, jānodrošina daudzveidīga pārtika, bet kas par daudz, tas par skādi. Mērenību var attiecināt arī uz enerģijas dzērieniem. Ja tos atbildīgi lieto vajadzīgajā brīdī, tie palīdz un būtisku kaitējumu organismam nerada, bet bieža un nemotivēta enerģijas dzērienu lietošana ne pie kā laba nevar novest.

Manuprāt, vajadzētu noteikt vecuma ierobežojumus, lai enerģijas dzērienus nevarētu nopirkt katrs skolēns. Ir pat dzirdēts, ka jaunieši enerģijas dzērienus jauc kopā ar alkoholu, un tā nu nepavisam nav laba kombinācija. Aknām jāpaveic smags darbs, lai šo savienojumu izvadītu no organisma.

Vislabākais dzēriens – ūdens

Latvijas Kardioloģijas centra ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, ārste kardioloģe Iveta Mintāle:

– Enerģijas dzērieni satur daudz kofeīna, daži no tiem pieļaujamo kofeīna devu pārsniedz pat trīs reizes. Pieļaujamā norma ir 65 miligrami, bet lielākajā daļā enerģētisko dzērienu ir vairāk nekā 77 miligrami kofeīna.

Analizējot sastāvu, enerģijas dzērienos ir šķietami divas labas lietas – ogļhidrāti un kofeīns. Ogļhidrāti ir enerģijas avots, bet kofeīns – centrālās nervu sistēmas stimulators. Taču jāpatur prātā, ka pret kofeīnu daudziem cilvēkiem ir paaugstināta jutība, bet cukurs, kura šajā dzērienā ir ļoti daudz, kopā ar kofeīnu organismā rada lielu enerģijas pieplūdumu un muskuļos spēku. Taču, kad cukura un kofeīna iedarbība beidzas, iestājas straujš izsīkums un muskuļu vājums. Ja šos dzērienus lieto ikdienā, organismā nonāk pārāk daudz cukura. Turklāt no enerģijas dzērieniem var rasties nosacīta atkarība, jo organismam rodas vajadzība pēc sajūtas, ko tas nodrošina.

"Kad cukura un kofeīna iedarbība beidzas, iestājas straujš izsīkums un muskuļu vājums."

Pirms sportošanas vai citas lielas fiziskas slodzes ārsti neiesaka lietot arī kafiju, jo tā rada tā saukto apzagšanas sindromu – sašaurinās sirds asinsvadi, kas apasiņo sirds muskuli. Tas var izpausties kā sirdsklauves un elpas trūkums. Cilvēkam rodas sajūta, ka viņa fiziskās spējas ir kļuvušas mazākas, nevis, kā cerēts, pieaugušas. Lai gan kofeīna daudzums kafijā nav tik liels kā melnajā tējā un enerģijas dzērienos. Simt gramos kafijas ir 40 – 50 mg kofeīna. Vienā krūzītē – apmēram piecas reizes mazāk. Slimnīcā ik pa laikam nonāk pacienti, visbiežāk jaunieši, kas pārdozējuši kofeīnu.

Ja vairākas dienas cilvēks nepieceļas no datora un viņa vienīgais iztikas avots ir melna kafija vai enerģijas dzēriens un cigarete, tad nav brīnums, ka sākas sirdsklauves, bailes, svīšana, galvas reiboņi, slikta dūša un sirds ritma traucējumi. Vēl sliktāk, ja enerģijas dzēriens ir sajaukts ar alkoholu. Šādus kokteiļus jau gatavus piedāvā arī veikalos. Pat reklāmās atļaujas slavināt šādas dziras. Alkohola un enerģijas dzēriena sajaukums var izraisīt nopietnu saindēšanos, jo enerģijas dzēriens pastiprina alkohola iedarbību. Turklāt šāds kokteilis arī ātrāk atūdeņo organismu. Skrienot maratonu vai citas fiziskas piepūles laikā jādzer viegli saldināts ūdens vai minerālūdens. Tas palīdzēs uzturēt normālu šķidruma daudzumu organismā. Enerģijas dzērieni nevis papildina šķidruma rezerves, bet atūdeņo organismu, jo kofeīns izraisa diurētisku efektu. Izsīkstot ūdenim, no organisma pazūd arī minerālvielas un rodas papildu slodze visiem orgāniem. Bet enerģijas dzērienos pievienotās vielas – ehinaceja, guarāna, taurīns, arginīns, efedra u. c. – var izraisīt alerģisku reakciju un pastiprināt medikamentu iedarbību. FDA (Food and drug administration) – instance ASV, kas nodarbojas ar medikamentu un pārtikas preču atbilstības noteikšanu, – enerģētiskos dzērienus un sporta dzērienus nav iedalījusi nevienā no šīm divām kategorijām.

"Enerģijas dzērieni nevis papildina šķidruma rezerves, bet atūdeņo organismu, jo kofeīns izraisa diurētisku efektu. Izsīkstot ūdenim, no organisma pazūd arī minerālvielas un rodas papildu slodze visiem orgāniem."

Es iestājos par to, ka enerģijas dzērienus tāpat kā kokakolu nedrīkstētu pārdot skolās. Kokakolā kofeīna saturs nav tik augsts kā enerģijas dzērienos. Un enerģijas dzērienus, manuprāt, drīkst pārdot jauniešiem tikai no divdesmit gadu vecuma. Nekas ļauns nenotiks, ja pilngadīgs jaunietis izdzers glāzi vīna, bet lietot enerģijas dzērienu gan nav vēlams. Nav attaisnojama arī to lietošana pie stūres, lai pārvarētu nogurumu un nobrauktu kādu ceļa gabalu. Cilvēks pakļauj sevi riskam aizmigt, vadot auto, un tā loģiski apdraud arī citus autovadītājus un kājāmgājējus. Var būt atsevišķas reizes, kad naktī jāstrādā un ir vajadzīgs mākslīgs uzmundrinājums, bet tam var izmantot kafiju vai tēju. Dzerot kafiju, kas pagatavota no robustas šķirnes kafijas pupiņām, miegu izdosies atvairīt uz ilgu laiku. Grūti saprast, kāpēc cilvēkiem tik ļoti patīk lietot produktus ar bagātīgu ķīmisku saturu, lai gan ar dabiskiem produktiem var sasniegt vēl labāku efektu. Gadās, cilvēks ikdienā dzer enerģētiskos dzērienus un bauda pārtiku, pilnu ar konservantiem un citām ķīmiskām vielām, bet, kad slimnīcā ārsti mudina viņu lietot sintētiskos medikamentus, pacients atsakās. Gribot dabiskus preparātus. Izbrīnu rada arī dāmas, kuras tik ļoti izvēlas krēmus, ko ziest uz sejas, bet neatsakās no enerģijas dzērieniem un citiem produktiem ar bagātīgām ķīmiskajām piedevām.

Bērni nedrīkst dzert enerģijas dziras

Pārtikas un veterinārā dienesta Novērtēšanas un reģistrācijas centra pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde stāsta, ka 1999. gadā Pārtikas zinātniskā komiteja sniedza atzinumu par kofeīnu kā sastāvdaļu enerģijas dzērienos. Attiecībā uz pieaugušajiem cilvēkiem (izņemot grūtnieces) tika noteikts kofeīna daudzums, kuru var uzņemt ar enerģijas dzērieniem, proti, 160 mg kofeīna dienā (lietojot 0,5 l enerģijas dzēriena, kas satur maksimālo kofeīna līmeni 320 mg/l). Šāds kofeīna daudzums nerada pamatu bažām, ja enerģijas dzērieni aizvieto citus kofeīna avotus. Taču jāņem vērā arī tas, ka citi pārtikas produkti (kafija, tēja u. c.) var saturēt kofeīnu daudzumā no 100 līdz 400 mg/l. Lietojot kofeīnu lielākās devās (0,5 – 1 g dienā), var novērot toksiskas parādības – uzbudinājumu, bezmiegu, aritmiju, dispepsiju.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūra 2009. gadā sniedza atzinumu par enerģijas dzērienu sastāvā esošām sastāvdaļām – taurīnu un glikuronlaktonu. Taurīns ir sēru saturošo aminoskābju produkts un sastopams dzīvnieku valsts produktos (gaļā, zivīs). Cilvēka organisms ir spējīgs veidot taurīnu.

"Kofeīns var izraisīt pārejošas pārmaiņas uzvedībā – paaugstinātu uzbudināmību, aizkaitināmību, nervozitāti vai nemieru."

– Saskaņā ar sniegto atzinumu taurīna pieļaujamais daudzums enerģijas dzērienos ir salīdzinoši augsts – 1000 mg/kg ķermeņa masas dienā, proti, cilvēks, kura ķermeņa masa ir sešdesmit kilogrami, varētu uzņemt sešdesmit gramus taurīna dienā. Glikuronlaktons ir svarīgs saistaudu elements, organismā sintezējas no glikozes. Ar uzturu mēs uzņemam salīdzinoši nelielu tā daudzumu – 1,2 – 2,3 mg, taču enerģijas dzērienos tā dadzums var būt no 2000 mg – 2400 mg/l. Noteiktais pieļaujamais glikuronlaktona daudzums enerģijas dzērienos ir 1000 mg/kg ķermeņa masas dienā.

Vairākums speciālistu neiesaka lietot enerģijas dzērienus bērniem un pusaudžiem, jo kofeīns var izraisīt pārejošas pārmaiņas uzvedībā – paaugstinātu uzbudināmību, aizkaitināmību, nervozitāti vai nemieru. Neraugoties uz to, šobrīd tirdzniecības vietās gan bērni, gan pusaudži var brīvi iegādāties šos produktus. Arī grūtniecēm un personām, kam novērota paaugstināta jutība pret kofeīnu, neiesaka pārmērīgi lietot kofeīnu saturošus dzērienus, tostarp enerģijas dzērienus, – stāsta Diāna Birkenfelde.

Jaunieši – visvieglāk ietekmējami

Cik lielā mērā dzert enerģijas dzērienus ļaudis pamudina reklāmas? Psiholoģijas maģistre, psihoterapeite Inese Putniece:

– Reklāma ir speciāli radīta tam, lai cilvēki kaut ko pirktu.
Tā dara savu darbu, un tāpēc tai neko nevar pārmest. Visvairāk enerģijas dzērienus lieto jaunieši, tāpēc šajā gadījumā pirmkārt jārunā par to, ka cilvēkiem šajā vecumā ir tieksme identificēties ar savu grupu. Ja grupas līderi lieto enerģijas dzērienus, tad tos lietos arī pārējie. Amerikā un Eiropā veiktie pētījumi liecina, ka arī tie cilvēki, kuri apzinās, ka, piemēram, enerģijas dzērieni ir neveselīgi, tajā brīdī, kad viņiem ļoti slāps, var izvēlēties tieši to produktu, kuru viņi vairākkārt ir redzējuši reklāmā. Tas attiecas ne tikai uz enerģijas dzērieniem, bet arī uz citiem produktiem. Šie pētījumi vēlreiz pierāda, ka neatkarīgi no vecuma reklāmas cilvēka psihi spēj diezgan viegli ietekmēt. Tomēr, jo augstāka izglītība un jo vairāk cilvēkam gadu, jo kritiskāk viņš izvērtē reklāmu piedāvājumu. Jauniešiem nav ne viena, ne otra, tāpēc viņiem trūkst kritiskas attieksmes un viņi biežāk kļūst par reklāmas upuriem. Lietot kādu produktu vai rīkoties neapdomīgi jauniešus var pamudināt arī spīts. Ja vecāki savam bērnam uztiepj savu viedokli, viņš, cenšoties pierādīt, ka ir personība, pārkāps šos aizliegumus. Tos var saukt arī par personības brieduma meklējumiem.

"Enerģijas dzērienus ļoti iecienījušas arī meitenes, kuras sirgst ar anoreksiju. Lai būtu spēks, viņas dzer šīs dziras."

Enerģijas dzērienus ļoti iecienījušas arī meitenes, kuras sirgst ar anoreksiju. Lai būtu spēks, viņas dzer šīs dziras. Tiklīdz vienas kārbiņas iedarbība beidzas, ņem nākamo. Runāt ar šīm meitenēm par to, ka viņas apdraud savu veselību, ir gandrīz bezjēdzīgi, jo pusaudžu vecumā nav izpratnes par to, ka viņas spēlējas ar būtiskām lietām. Pusaudžu vecumā īpaši svarīgas ir labas attiecības ar vecākiem. Ja attiecības ir sliktas, tas parādās destruktīvā uzvedībā. Bet kāds pētījums ASV pierāda – ģimenes pirkumus par deviņdesmit procentiem nosaka bērni un jaunieši. Tas apliecina, ka tirgotāji ir ieinteresēti radīt reklāmu, kas ietekmē bērnu prātus.

Internetā veiktā aptauja liecina, ka enerģijas dzērienus tomēr lieto ne tikai pusaudži. Arī pieaugušie tos labprāt malko brīžos, kad jūtas saguruši pēc tāla ceļa vai slikti gulētas nakts. Kāpēc ļaudis nedod priekšroku dabiskiem produktiem – kafijai vai tējai, kas nodrošinātu līdzvērtīgu efektu?

– Enerģijas dzēriena kārbu taču ir vieglāk atvērt. Citās valstīs un retās vietās Latvijā kārbās ir nopērkama arī auksta kafija – gan melna, gan ar pienu. Bet kas maksā, tas pasūta mūziku – to šoreiz attiecinu uz enerģijas dzērienu reklāmu. Reklāmas ietekmē cilvēki nereti mēdz lietot produktus, kas patiesībā viņiem nav vajadzīgi, – teic psihoterapeite.

Kā Inese pati tiek pāri brīžiem, kad dienas vidū acis gluži vai krīt ciet?

– Desmit līdz piecpadsmit minūtes pasnaužu, pēc tam iedzeru espresso kafiju. Arī tad, kad, braucot pie auto stūres, uznāk miegs, apstājos šosejas malā un uz brīdi iesnaužos. Ar to pietiek un varu turpināt ceļu, – pastāstīja Inese Putniece.

Mani ieradumi

Armands Arājs (28), uzņēmējs:

– Mēnesī izdzeru divus trīs enerģijas dzērienus. Man no šā dzēriena nāk miegs, tāpēc biežāk nedzeru.

Dzeru tad, kad ļoti slāpst. Kad, braucot ar auto, uznāk miegs, vislabāk palīdz kokakolas un kafijas maisījums. Kolas puslitra pudelītē ieberu paciņu "Trīs vienā" vai šķīstošo kafiju un izdzeru.

Pēc tam ar auto varu braukt kaut visu nakti un vēl arī nākamajā dienā. Vienīgi sirds sāk straujāk pukstēt. Bieži lietot šādu dzērienu nevajadzētu. Kas par daudz, tas par skādi.

Katrīna Krīgere (31): – Enerģijas dzērienus dzeru galvenokārt tāpēc, ka tie man garšo. To garša ir līdzīga limonādei, turklāt arī cena ir laba. Ja no rīta iedzeru kafiju, sirds sāk dauzīties un rodas diskomforts, bet pēc enerģijas dzēriena malkošanas jūtos garīgi un fiziski mundrāka. Arī sirds nedauzās. Šķiet, ka uz manu veselību enerģijas dzērieni neatstāj nekādu negatīvu iespaidu, vienīgi, dzerot tos tukšā dūšā, reizēm rodas nepatīkams kairinājums vēderā.

Agrāk dienā mēdzu izdzert pat trīs puslitra enerģijas dzēriena pudeles, tagad – divas vai trīs nedēļā – dienās, kad darbā lielāka slodze vai mazāk gulēts. Arī ballītēs šad un tad dzeru enerģijas dzērienus kopā ar alkoholu, jo tas dod spēku priecāties līdz pašam rītam.

 Edvīns Vēzis (27), 
IT speciālists:

– Kad ir sanācis mazāk gulēt, bet no rīta jādodas uz darbu, iedzeru enerģijas dzērienu. Tas notiek reizi nedēļā. Bet lielu efektu no šā dzēriena nejūtu. Miegu tas atvaira uz divdesmit trīsdesmit minūtēm.

Labāk iedzeru melnu dabisko kafiju, tā palīdz labāk. Esmu arī lasījis, ka enerģijas dzērieni nav veselīgi, tāpēc ar tiem neaizraujos.

Cenšos dzīvot veselīgi, sportoju. Nodarbojos ar cīņas mākslu. Vienreiz enerģijas dzērienu pamēģināju iedzert pirms treniņa, ap sirdi kļuva dīvaini, tāpēc nu tā vairs nedaru.