Kefīrs, rūgušpiens, jogurts, paniņas, rjaženka, tīrkultūra, airans, lassi – kā redzat, skābpiena dzērienu ir pat vairāk nekā nedēļā dienu. Citi jau labi pazīstami, citi mazāk zināmi un ne visur nopērkami, tomēr arī ar tiem, kas ir katrā pārtikas veikalā, var nodrošināt pietiekamu dažādību. Organisms sacīs paldies, jo saņems labās baktērijas, vērtīgas olbaltumvielas, kalciju, fosforu, magniju, kāliju un zināmu daudzumu vitamīnu. Protams, tam tiks arī piena tauki, kuros ir aptuveni 60 dažādu taukskābju, no tām daļa piesātinātās. Ja nepieciešams tauku daudzumu uzturā ierobežot, var izvēlēties skābpiena dzērienus ar pazeminātu tauku saturu – ražotāji tādus piedāvā samērā plaša izvēlē. Šos produktus var izmantot arī dažādiem bezalkoholiskiem kokteiļiem un saldajiem ēdieniem.
Jau tad, kad cilvēki vēl nenojauta par baktēriju eksistenci, viņi bija novērojuši, ka skābpiena produkti palīdz tikt galā ar vēdera ķibelēm un spēcina cilvēkus pēc slimošanas. Pienskābās baktērijas, nonākot zarnu traktā, nomāc kaitīgo mikrofloru, samazina to mikroorganismu skaitu, kas kaut kādu faktoru iedarbības dēļ ir izmainījušies un varbūt ieguvuši cilvēka organismam bīstamas īpašības. Ik dienu mūsu organisms uzņem un izdala miljoniem šo baktēriju. Tās producē pienskābi, vitamīnus un antibakteriālas vielas, kas darbojas pret citām baktērijām, tā uzlabojot vidi zarnu traktā. Ir gadījumi, kad labās baktērijas jāuzņem medikamentu vai uztura bagātinātāju formā, bet, ja cilvēks kopumā ir vesels, tad skābpiena dzērieni ir dabiskāks un garšīgāks veids, kā diendienā rūpēties par savu organismu.
**
RECEPTES
Paniņu dzēriens ar kumelītēm un vīģēm
• Sastāvdaļas. Divas glāzes paniņu, pustējkarote žāvētu kumelīšu ziedu, piecas žāvētas vīģes, pusglāze ūdens.
• Pagatavošana. Ūdeni uzvāra, aplej kumelītes, ļauj ievilkties pusotru stundu, izkāš. Novārījumam pievieno rūpīgi nomazgātas un sīki sasmalcinātas vīģes, pielej paniņas, saputo.
Kefīra dzēriens
Pēc ballītes
• Sastāvdaļas. Pusglāze kefīra, pusglāze skābētu kāpostu sulas, sāls.
• Pagatavošana. Atdzesētu kefīru puto, pa daļām pievienojot kāpostu sulu, pēc garšas pieliek sāli.
Kefīra dzēriens ar tomātu sulu
• Sastāvdaļas. Divas glāzes kefīra, pusglāze tomātu sulas, pilīte Tobasco mērces, pieci lobīti valrieksti, viena ēdamkarote svaigu kapātu zaļumu.
• Pagatavošana. Valriekstus sīki sasmalcina, pievieno zaļumus, Tobasco mērci, tomātu sulu un kefīru, saputo.
Mango un jogurta dzēriens
• Sastāvdaļas. 200 ml grieķu jogurta, 100 ml pilnpiena, ledus, 200 g mango mīkstuma, divas ēdamkarotes medus.
• Pagatavošana. Visas sastāvdaļas liek blenderī un pagatavo viendabīgu, uzputotu dzērienu.
Rjaženkas krēms
• Sastāvdaļas. 400 ml rjaženkas, viena ēdamkarote želatīna (ar kaudzīti), 2–3 ēdamkarotes pūdercukura, vaniļas cukurs, 100 g konservētu persiku vai jauktu tropisko augļu konservu (bez šķidruma).
• Pagatavošana. Želatīnu uzbriedina un izšķīdina, pievieno rjaženkai kopā ar pūdercukuru un vaniļas cukuru, samaisa. Mazās saldā ēdiena veidnītēs lej nelielu rjaženkas kārtiņu, uz brīdi ievieto saldētavā, lai sastingst. Virsū kārto sagrieztus konservētos augļus, pārlej ar atlikušo jogurtu un liek ledusskapī sastingt.
Rūgušpiena un medus dzēriens
• Sastāvdaļas. Viena glāze rūgušpiena, viena ēdamkarote šķidra medus, nedaudz vaniļas cukura.
• Pagatavošana. Rūgušpienu atdzesē ledusskapī, puto ar mikseri, pievienojot medu un vaniļas cukuru. Dzēriens ir gatavs, kad veidojas putas.
• Piebilde. Ja vēlas, medus vietā var izmantot dažādus augļu sīrupus, bet vaniļas cukura vietā – kanēli.
**
Sūkalu dzēriens
ar apelsīnu sulu
• Sastāvdaļas. Glāze atdzesētu izkāstu sūkalu, divi apelsīni, divi olu dzeltenumi, viena tējkarote cukura, divas ēdamkarotes smiltsērkšķu sulas, rīvēta citrona miziņa.
• Pagatavošana. Apelsīniem izloba mīkstumu un sīki saplucina. Olu dzeltenumiem pievieno cukuru, saputo, pielej smiltsērkšķu sulu un pieliek apelsīnus, pielej sūkalas, puto vēl īsu brīdi, tūlīt pasniedz. Glāzēs liek salmiņus; ja vēlas, izrotā ar apelsīnu šķēlītēm.
**
RECEPTES
Rūgušpiens. Mums vissenāk pazīstamais skābpiena produkts, kura tapšanas pamatā ir pienskābā rūgšana. Rūpnieciski ražojot, pienam pievieno speciālu pienskābes streptokoku kultūras ieraugu, bet mājas apstākļos piens sarūgst, darbojoties dabiskajai piena mikroflorai. Izmanto vienkārši dzeršanai, salātiem, biezpiena pagatavošanai, noder arī pankūku mīklas iejaukšanai.
Kefīrs. Kefīru gatavo no piena ar speciāla ierauga – t.s. kefīra sēnītes – palīdzību. Ražošanas procesā kombinējas pienskābā un alkoholiskā rūgšana. Šā dzēriena dzimtene ir Kaukāza reģions. Ziemeļosetijā kefīra gatavošanas noslēpumi tikuši rūpīgi glabāti līdz pat 20. gadsimta sākumam. Pirmajam ap 1910. gadu tikt pie kefīra sēnītēm esot izdevies kādam Krievijas piensaimniekam, un tad arī sākusies kefīra tālākā izplatība. Mūsdienās kefīrs nereti tiek bagātināts ar bifidobaktērijām.
Paniņas. Tas ir blakusprodukts, ko iegūst sviesta ražošanā. Tauku daudzums paniņās ir neliels, bet tās satur bioloģiski aktīvas vielas, vērtīgas aminoskābes, vitamīnus, arī fosfolipīdus, kas labvēlīgi ietekmē holesterīna vielmaiņu.
Rjaženka. Tai raksturīga maiga garša un krēmkrāsas tonis, ko rjaženka ieguvusi, pateicoties karsēšanas gaitā karamelizētajam piena cukuram. Rjaženkas dzimtene ir Ukraina, kur to kopš seniem laikiem gatavo īpašos seklos māla podos: pienu, kam pievienots arī saldais krējums, vispirms vairākas stundas karsē augstā temperatūrā, tomēr nepieļaujot uzvārīšanos, pēc tam raudzē. Rūpnieciskā ražošanā izmanto mūsdienīgu tehnoloģiju un augstvērtīgas pienskābo mikroorganismu kultūras, kas nodrošina stabilu produkta kvalitāti. Izdzerot vienu glāzi rjaženkas, cilvēks uzņem aptuveni 25% no diennaktī nepieciešamā kalcija un 20% no fosfora diennakts devas.
Airans. Tas ir dzēriens, kuru gatavo ar Lactobacillus bulgaricus baktēriju ieraugu. Tradicionāls tjurku, ziemeļkaukāziešu, dienvidkaukāziešu un Balkānu tautām. Senos laikos klejotāji lopkopji airanu gatavoja, ielejot pienu ar ieraugu speciālā pie segliem piestiprināmā traukā. Šodien izmanto speciālu tehnoloģiju, kas rūgšanas procesā rada labvēlīgu vidi baktēriju aktivācijai. Dažādas tautas šo produktu gatavo šķidrāku vai biezāku, mēdz arī atšķaidīt ar pienu, ūdeni vai minerālūdeni.
Jogurts. Tas tiek ieraudzēts ar jogurta baktēriju Lactobacillus bulgaricus un Streptococcus termophilus kultūrām; daļai jogurta šķirņu vēl pievienotas arī alternatīvās kultūras – bifidobaktērijas un acidofilās baktērijas. Dzīvajam jogurtam baktērijas tiek pieliktas pēc piena pasterizācijas, tās tur darbojas, uzraudzē produktu un paliek tajā. Ja jogurts ir termiski apstrādāts jau pēc ieraudzēšanas, to var ilgāk uzglabāt, bet baktērijas, arī labās, iet bojā. Ir biezie, ar karotīti ēdamie, jogurti, dzeramie jogurti un jogurta dzērieni. Pēdējā laikā arvien populārāks kļūst t.s. grieķu jogurts, kam raksturīga bieza, viendabīga konsistence un salīdzinoši augstāks olbaltumvielu saturs.
Sūkalas. Tās paliek pāri biezpiena ražošanas procesā. Sūkalas pašas par sevi nav īpaši garšīgas, bet satur organiskās skābes, olbaltumvielas, vitamīnus un pienam raksturīgās minerālvielas. No sūkalām var pagatavot dzērienus, piemēram, kombinējot tos ar citrusaugļu sulām.
Tīrkultūra. Ar šādu nosaukumu dažādi ražotāji piedāvā skābpiena produktus, kas gatavoti ar pienskābo baktēriju ieraugu. Tam mēdz pievienot arī augļu piedevas.
