Zāļu valsts aģentūra aicina veselības aprūpes speciālistus informēt pacientus par agrāk nenovērotu blakusparādību – ketoprofēns iedarbībā ar oktokrilēnu (ķīmisks saules staru filtrs vairākos kosmētikas un ādas kopšanas produktos) veicina paaugstinātas jutības rašanos.
Ķermeņa vietas, uz kurām smērē ketoprofēnu saturošas ziedes, jāpiesedz no saules vēl divas nedēļas pēc lietošanas pārtraukšanas. Pēc katras medikamenta lietošanas rūpīgi jānomazgā rokas.
Ja uz ādas parādās alerģiska reakcija, jāpārtrauc smērēt minētās ziedes un jāvēršas pie ārsta.
Par medikamentiem, kuri satur ketoprofēnu, lūdza skaidrojumu Zāļu valsts aģentūrai:
Latvijā reģistrēti šādi ketoprofēnu saturoši geli – «Profenid», «Ketonal» (2,5%), «Fastum» (2,5%), «Begsan», «Spinax». Tās ir vietējās iedarbības ziedes, ko lieto, lai īslaicīgi mazinātu muguras un locītavu sāpes, nelielas traumas, cīpslu iekaisumu (tendinītu), mazo locītavu osteoartrītu, akūtas sāpes muguras lejasdaļā un vēnu iekaisumu (flebītu).
Eiropas Savienībā ir pieejami arī citi vietējas iedarbības nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, bet ketoprofēns vienīgais ir apstiprināts akūtu muguras lejasdaļas sāpju mazināšanai, apgalvo Sanita Skaidrā, Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste.
Tuvākajā laikā Eiropas Komisija lems par ketoprofēna pārcelšanu recepšu medikamentu statusā un izmaiņu ietveršanu zāļu aprakstā.
Vietējās darbības ketoprofēnu saturošie preparāti kopš 1978. gada ir pieejami visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Nīderlandi. Tie var būt krēmu, gelu, šķīdumu, aerosolu un plāksteru veidā ar dažādiem tirdzniecības nosaukumiem, daži nopērkami bez receptes, citi ar recepti.
