Veido koku un krūmu vainagus
Aprīlī vajag turpināt iepriekšējā mēnesī sākto zaru griešanu.
Jāatceras, ka pašlaik dārzos jau sākušas izplatīties augiem bīstamās kraupja un vēža slimību sporas. Tās spēj iekļūt tikai grieztās brūcēs. Daļa slimību, it īpaši vīrusi un baktērijas, spēj izplatīties ar augu sulu, tātad jaunus kokus var inficēt ar nažiem, dārznieka šķērēm, zāģiem. Aukstā laikā par to varēja neuztraukties, bet tagad brūces ir iespējami ātri jāapstrādā ar vara preparātiem – piemēram, jāapsmidzina ar Bordo šķīdumu vai jāuzsmērē Lerāna ziede. Pirms ķeras pie jauna koka veidošanas, instrumenti obligāti jānodezinficē – vai nu apdedzinot asmeni ar šķiltavas liesmu, vai iemērcot hlora šķīdumā (atšķaidītā veļas balinātājā ACE), vai spirtā. Dezinfekcija ir vienīgais līdzeklis, lai nepārvietotu vīrusus uz citiem kokiem, sevišķi svarīgi tas ir plūmēm. Arī apgriežot vīnogas, šķēru dezinfekcija ir vienīgais veids, kā neinficēt blakus augošos stādus ar pēdējos gados arvien vairāk izplatīto sakņu vēzi.
Pašlaik kļuvuši aktīvi arī kukaiņi, tādēļ pēc upeņu vai aveņu apgriešanas slimie zari dārzā palikt vairs nedrīkst. Tie ir tūlīt jāsadedzina vai arī pirms likšanas komposta kaudzē jānoplaucē verdošā ūdenī.
Sargā augus no izslīkšanas
Augsne pēc sniega nokušanas ir ļoti mitra. Smagajās, mālainās augsnēs un visās vietās, kur kādu laiku krājas ūdens, var nosmakt un atmirt koku un krūmu saknes. Šādās bīstamās vietās lieko mitrumu jācenšas aizvadīt, rokot seklus grāvīšus ar noteci uz kādu vēl zemāku vietu. Diemžēl ne visur tas ir iespējams. Sakņu izturība pret pārlieku mirkšanu ūdenī dažādiem kokiem ir atšķirīga. Ābeles, bumbieres, pīlādžus, krūmogulājus, irbenes, plūškokus un lazdas 2–3 nedēļu ilga mirkšana ūdenī vēl nenogalinās. Savukārt zemenēm jau 3–5 dienas peļķes dibenā būs liktenīgas. Ja šķirne iepatikusies, vērts uzreiz paņemt stādus un iestādīt vietā, kur ūdens tik daudz nekrājas. Tikpat neizturīgas ir arī aprikozu un persiku saknes.
Nekavējas ar sēju
Ziemā pagrabā stratificētās sēklas tagad ir jau sākušas knitināties. Lai saknītes neizaugtu šķības un cilpainas, sēklas iespējami ātri jāiesēj augsnē. To var darīt dobēs, kur vismaz plaukstas dziļumā augsne ir jau atkususi. Virspusē kā mulču uzber kūdras substrātu. Vēlams uzklāt arī agrotīklu pret putniem. Ja sēklas dīgst, bet dobēs vēl iesēt nav iespējams, tad sēj kastītēs, kuras atstāj laukā, un vēlāk dīgstus pārpiķē.
Īpaša uzmanība vīnogām
Vīnogām vēdina ziemas piesegumus, jo pavasara saulē tie var pārlieku sakarst. Atstāj kādu nelielu spraugu, bet pavisam nost vēl neņem, jo sals var atgriezties. To var nedarīt, ja piesegums ir tikai no skujām. Ziemas piesegumu pavisam drīkst noņemt tikai tad, kad vairs neprognozē sala atgriešanos un izskatās, ka zem pieseguma sākuši plaukt jaunie dzinumi. Apsegti tie var pārlieku izstīdzēt.
Ja plānots iestādīt kādu jaunu vīnogu, bet rudenī nav izrakta un piepildīta stādīšanas bedre, to vēl var paspēt izdarīt tagad. Līdz stādīšanai jūnijā augsne vēl paspēs pietiekami labi sablīvēties, ja bedrē iepildīto augsni un trūdvielas kārtīgi salaistīs. Stādot iepriekš nesagatavotās bedrēs, jaunās un trauslās vīnogu stādu saknes var saraustīt nepietiekami sablīvējusies augsne, kas pamazām nosēžas.
Var pavairot vīnogas ar spraudeņiem, spraužot uzreiz dobēs no pagrabā glabātiem zariem sagrieztus spraudeņus.
Ja rudenī krūmi nebija apgriezti, tas obligāti jāizdara tagad. Ja to nedarīs, vasarā saaugs mazražīgs un sīkogains biezoknis. Vīnogu zarus griež, virs pumpura atstājot vismaz 3–5 cm. Brūces pavasarī stipri sulos. Nekas labs tas, protams, nav, bet stādus nenogalinās. Sulošana ir mazāka, ja griezuma vietu apdedzina liesmā līdz oglei. Apsmērējumi to nevar apturēt. Labāk gan būtu nākamajās sezonās vīnogas apgriezt rudenī.
Sāk sēt viengadīgās puķes
Kaut arī laikapstākļi aprīlī vēl mainīgi, tomēr tie nespēj aizkavēt lapu un ziedu plaukšanu. Siltumnīcās sēj viengadīgās puķes – vasaras dālijas, samtenes, cīnijas, alises, puķzirnīšus, lavateras, saulespuķes, rudbekijas u.c., tad tās sāks ziedēt daudz agrāk. Līdz mēneša beigām, protams, ja augsne būs pienācīgi iesilusi, dobēs var sēt dimorfotēkas, godēcijas, smaržīgos puķzirnīšus, matiolas, nemofīlas, nigellas, rezēdas un ešolcijas.
Norūda dēstus
Turpina regulāri laistīt un mēslot viengadīgo un divgadīgo puķu dēstus. Lai dūšīgos un labi saaugušos puķu dēstus ar pirmo stresu āra apstākļos nenogalētu, aprīļa beigās sāk tos norūdīt. Tas nozīmē – katru dienu uz vairākām stundām iznes pagalmā vai noliek uz balkona, lai tie pamazām pierod pie āra apstākļiem. Pirmajās reizēs jāparūpējas par noēnošanu, jo aktīva pavasara saule dienvidu pusē var apdedzināt stādus pāris stundās.
Neaizmirstiet!
Šos darbus jau esam aprakstījuši, tādēļ zināšanu atkārtošanai pārskaitīšu galvenos normālā aprīlī veicamos darbus. Šogad gan iesaku stingri skatīties, cik atkususi zeme un kādi laikapstākļi ir kopumā.
– Stāda dekoratīvos kokaugus – jasmīnus, forsītijas, spirejas, klinšrozītes (čužas), ceriņus, bārbeles, veigelas u.c., kā arī mūžzaļos augus – rododendrus, tūjas, kadiķus, egles, pacipreses un arī ērikas.
– Apgriež un nomēslo viršus.
– Apkopj ziemciešu dobes – atbrīvo no pērnā gada atliekām, mēslo, mulčē.
– Rozēm noņem segumu un apgriež līdz veselai koksnei, virs pumpura. Samēslo ar organisko mēslojumu vai speciālu rožu minerālmēslojumu. – Pēc noziedēšanas apgriež ziedošos krūmus, kas zied pirms lapu plaukšanas, piemēram, forsītijas.
– Spēcīgi apgriež augststumbra vītolus un blīgznas, tad tie izdzīs garus jaunos dzinumus, uz kuriem nākamā pavasarī būs daudz skaistu pūpolu.
– Tīra dīķi no atmirušajām augu atliekām, uzstāda filtrējošās ierīces un strūklakas, stāda vai pārstāda ūdensrozes.
