Šķiet, liela daļa latviešu ir īsti dabas bērni – viņiem patīk atrasties mežā un lasīt sēnes, doties uz pļavu, lai pītu vainagus un visbeidzot arī doties vienkāršās pastaigās pie dabas, lai atgūtu enerģiju un, tā teikt, uzlādētu savas baterijas. Iespējams, daži ir jau dzirdējuši, ka ir augi un koki, kuriem piemīt kaut kas maģisks un tie spēj palīdzēt gan atgūt veselību, gan enerģiju. Turpmākajā rakstā apkopota informācija no Irinas Miškes, Dagmāras Brutānes un Ilzes Žolas grāmatas "Bioloģiskās augkopības pamati" par augiem, kas iedarbojas uz cilvēkiem maģiski.
Savā reliģiski mistiskajā pasaules uztverē cilvēki daudzus augus uzskatīja par maģiskiem un svētiem. Maģija – tā ir dažādu enerģiju un spēku izmantošana, kuri apslēpti nedzīvās un dzīvās dabas objektos, arī augos. Izmantojot noteiktus augus, senie priesteri un magi mēģināja īstenot saikni ar universālo spēku avotu – Zemes un Kosmosa dzīvības spēku un tādā veidā sasniegt dažādus mērķus.
Par maģiskiem augiem, kas spēj padzīt ļaunos spēkus, sargāt no ļaunuma, uzskatīja dižzirdzeni, fenheli, baziliku, rozmarīnu, lauru, estragonu, kadiķi, raudeni un daudzus citus. Piemēram, lavandu izmantoja attīrīšanas un atveseļošanās rituālos, bet izopu atzina par noderīgu visiem maģiskajiem rituāliem.
Baltais āmulis
Par maģisku un svētu augu visos laikos uzskatīts arī homeopātiskajā ārstniecībā plaši izmantotais baltais āmulis. Senie ķelti āmuli lietoja ārstniecībā, dievu pielūgšanas un maģiskos rituālos, uzskatot par dabas atjaunotnes, auglības un radošā spēka simbolu.
Āmuli esot bijis atļauts ievākt tikai ķeltu priesteriem - druīdiem, un tas bijis viens no nozīmīgākajiem svētajiem darbiem visa gada laikā. Āmuļa ievākšana tikusi veikta zināmā Mēness fāzē – ziemas saulgriežu naktī, ievērojot īpašu rituālu. Arī senie ģermāņi āmuli turējuši par svētku augu.
Veiksmei un laimei jaunlaulāto pirmās nakts gulta tikusi rotāta ar āmuļa zariem, Latvijā senāk Latgalē āmuļa vainagus kāra baznīcās pret zibens spērienu pērkona negaisa laikā un draudzes laimei un saticībai.
Citu stāstu par āmuli kā Ziemassvētku simbolu atradīsi šajā rakstā.
Koks kā stresa mazinātājs un organisma atjauninātājs
Gandrīz visās senajās un arī mūsdienu kultūrās pieminēti svētie koki. Bija ticējums, ka koki ir viena no vietām, kur patīk apmesties zemes gariem, jo tie savieno zemi ar debesīm. "Koks – tā ir zemes tiekšanās pret debesīm," teicis Kārlis Skalbe.
Lielu nozīmi mežam, kokiem piešķīra druīdi. Pret kokiem izturējās kā pret dzīvām būtnēm, tajos saskatot dzīvu cilvēku rakstura iezīmes. Druīdi apgalvoja, ka ikvienam kokam, tāpat kā cilvēkam, ir savas noteiktas rakstura iezīmes. Labās īpašības un trūkumi. Zinot augu īpašības, var noteikt arī cilvēku slēptākās rakstura īpašības. Koks vai krūms var būt tāds kā cilvēka aizbildnis un sargs.
Kā kontaktēties ar koku?
Koku bioenerģētiskās īpašības nav aizmirstas arī šodien. Izmantojot modernas pētniecības metodes, izdevies konstatēt, ka vidējo platuma grādu, arī Latvijas, iedzīvotājus vispozitīvāk ietekmē bērzs un priede. Bērzs uzmundrina, mazina stresu, bet priede vairāk noder slimīgiem, novārdzinātiem cilvēkiem. Kā kontaktēties ar koku? Viegli pieskarties tam ar roku, pasveiciniet un pastāstiet tam savus priekus un bēdas. Tikko samanāmas patīkamas trīsas ķermenī tas liecinās, ka koks tevi ir sadzirdējis un centīsies palīdzēt. Aizejot neaizmirstiet pateikties tam par palīdzību. Kad vien iespējams, vajadzētu uzturēties veselīgu, nebojātu koku tuvumā – strādāt, lasīt, ēst. Šādi koki iedarbosies nomierinoši un veicinās labsajūtu, tādejādi mazinot stresu, radot un atjaunojot piederības sajūtu Zemei.
Apkampt kokus? Runā, ka tādējādi varot uzlabot pašsajūtu. Lasi vairāk šeit.
Kurš koks ir tavs sargs pēc druīdu horoskopa?
Meklē savu dzimšanas datumu un uzzini, kurš koks ir tavs sargs un aizbildnis.
- Ābele – no 22. decembra līdz 1. janvārim un no 25. jūnija līdz 4. jūlijam;
- Baltegle – no 2. janvāra līdz 11. janvārim un no 5. jūlija līdz 14. jūlijam;
- Goba – no 12. janvāra līdz 24. janvārim un no 15. jūlija līdz 25. jūlijam;
- Ciprese – no 25. janvāra līdz 3. februārim un no 26. jūlija līdz 4. augustam;
- Papele – no 4. februāra līdz 8. februārim un no 5. augusta līdz 13. augustam;
- Ciedrs – no 9. februāra līdz 18. februārim un no 14. augusta līdz 23. augustam;
- Priede – no 19. februāra līdz 28./29. februārim un no 24. augusta līdz 2. septembrim;
- Ieva – no 1. marta līdz 10. martam un no 3. septembra līdz 12. septembrim;
- Liepa – no 11. marta līdz 20. martam un no 13. septembra līdz 23. septembrim;
- Lazda – no 22. marta līdz 31. martam un no 24. septembra līdz 3. oktobrim;
- Pīlādzis – no 1. aprīļa līdz 10. aprīlim un no 4. oktobra līdz 13. oktobrim;
- Kļava – no 11. aprīļa līdz 20. aprīlim un no 14. oktobra līdz 23. oktobrim;
- Riekstkoks – no 21. aprīļa līdz 30. aprīlim un no 24. oktobra līdz 2. novembrim;
- Jasmīns – no 1. maija līdz 14. maijam un no 3. novembra līdz 11. novembrim;
- Kastaņa – no 15. maija līdz 24. maijam un no 12. novembra līdz 21. novembrim;
- Osis – no 25. maija līdz 3. jūnijam un no 22. novembra līdz 1. decembrim;
- Skābardis – no 4. jūnija līdz 13. jūnijam un no 2. decembra līdz 11. decembrim;
- Vīģeskoks – no 14. jūnija līdz 23. jūnijam un no 12. decembra līdz 21. decembrim;
- Ozols – 21. marts līdz pavasara ekvinokcijai (dienas un nakts garuma vienādums);
- Bērzs – 24. jūnijs līdz vasaras saulgriežiem;
- Olīvkoks – 23. septembris līdz rudens ekvinokcijai (dienas un nakts garuma vienādums);
- Dižskābardis – 21. un 22. decembris līdz ziemas saulgriežiem.
