Jānim Laizānam, kuram pirmās instances tiesa bija piespriedusi naudas sodu 140 minimālo mēnešalgu apmērā un aizliegumu ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz trim gadiem, RAT piesprieda trīs gadu cietumsodu ar aizliegumu trīs gadus ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē.
Raivim Freibergam, kuram pirmās instance tiesa bija piemērojusi tādu pašu sodu kā Laizānam, RAT šodien piesprieda cietumsodu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem, nosakot trīs gadu aizliegumu ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē.
Savukārt Vasilijam Kivļonokam, kuram Rīgas pilsētas Centra rajona bija piespriedusi naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā ar aizliegumu uz diviem gadiem ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē, RAT šodien piesprieda viena gada brīvības atņemšanu ar divu gadu aizliegumu ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē.
Attiecībā uz apsūdzēto Aldi Klemu, kuram pirmās instances tiesa bija piespriedusi naudas sodu 20 minimālo mēnešalgu apmērā un viena gadu aizliegumu ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē, šis spriedums netika pārsūdzēts, līdz ar to RAT spriedumu attiecībā uz viņu nepārskatīja.
Pilns tiesas spriedums būs pieejams no 3.jūnija, un tad to desmit dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.
Jaunalksne apmierināta ar spriedumu
Jaunalksne, viņas advokāts un valsts apsūdzības uzturētāja prokurore Velta Zaļūksne ar šodien pasludināto tiesas spriedumu ir apmierināti, un to pārsūdzēt neviena no šīm personām neplāno.
Apsūdzētie un advokāti uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas tiesas zāli atstāja, tāpēc aģentūrai LETA neizdevās uzzināt viņu viedokli par šodien pasludināto spriedumu.
Pērn 9.decembrī Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā sāka izskatīt krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, - apsūdzēts Freibergs, Laizāns, Klems un Kivļonoks, kuri apsūdzībā inkriminētā nozieguma pastrādāšanas brīdī strādājuši Finanšu policijas pārvaldē.
Iepriekš - tikai naudas sodi
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2009.gada 20.maijā visus četrus apsūdzētos finanšu policistus atzina par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un piesprieda viņiem naudas sodus. Tomēr šo spriedumu pārsūdzēja gan Freibergs, Laizāns un Kivļonoks, gan arī prokuratūra un par cietušo atzītā Jaunalksne.
Laizānam, kuram, līdzīgi kā pārējiem apsūdzētajiem, prokuratūra bija inkriminējusi ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu VID Finanšu policijas pārvaldē, pirmās instances tiesa piesprieda naudas sodu 140 minimālo mēnešalgu (25 200 latu) apmērā, nosakot viņam arī aizliegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē trīs gadus.
Tāds pats sods tika piespriests arī apsūdzētajam Freibergam.
Trešajam apsūdzētajam - Vasīlijam Kivļonokam - Centra rajona tiesa piesprieda naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu (9000 latu) apmērā, piemērojot viņam aizliegumu ieņemt noteiktus amatus divus gadus. Savukārt ceturtajam apsūdzētajam - Klemam - tiesa piesprieda naudas sodu 20 minimālo mēnešalgu (3600 latu) apmērā, nosakot aizliegumu ieņemt noteiktus amatus vienu gadu.
Klems atšķirībā no Laizāna, Freiberga un Kivļonoka savu vainu uzrādītajā apsūdzībā tiesai bija atzinis.
Prokurore Velta Zaļūksne visus apsūdzētos gan tiesas debatēs bija pieprasījusi sodīt ar brīvības atņemšanu, Klemam pieļaujot nosacītu šī soda izciešanu. Laizānam prokurore bija prasījusi piecu gadu cietumsodu, Freibergam - trīs gadu cietumsodu, bet Kivļonokam - divu gadu cietumsodu. Klemam prokurore bija lūgusi piemērot viena gada brīvības atņemšanu nosacīti.
Visiem četriem apsūdzētajiem Zaļūksne bija lūgusi uz dažādiem termiņiem noteikt arī aizliegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē. Laizānam un Freibergam šādu aizliegumu prokurore bija prasījusi piemērot uz pieciem gadiem, Kivļonokam - uz diviem, bet Klemam - uz vienu gadu.
Pēc prokuratūras domām, apsūdzētie, būdami valsts amatpersonas, tīšām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, veikuši nelikumīgas darbības, kas saistītas ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, tā nodarot būtisku kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai. Viņu darbības arī izraisījušas smagas sekas, radot kaitējumu ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.
