Ja sāp labajā pusē vēdera lejasdaļā, pirmā doma, kas iešaujas prātā, – nu būs aklā zarna, tā tautā dēvē akūtu apendicītu jeb apendiksa iekaisumu. Lai gan tā ārstēšana ir ļoti vienkārša – atliek vien doties uz slimnīcu un veikt nelielu operāciju – apendektomiju, diemžēl ik gadus slimnīcā nonāk cilvēki, kas cietuši sāpes un vilcinājušies vērsties pie ārsta. Sekas šādai nevērībai var būt ļoti nopietnas – vēderplēves iekaisums, asins saindēšanās un pat nāve.
Vainīgs iekaisums
Vecāki bieži vien brīdina bērnus neēst ķiršus ar visiem kauliņiem, jo tie varot iesprūst aklajā zarnā. Izrādās, ka tam ir pamats.
"Apendicīts ir aklās zarnas piedēkļa – apendiksa iekaisums, kuru izraisa nosprostojums. Izoperējot šo piedēkli un laboratorijā to izmeklējot, dažreiz atrod ķiršu kauliņus vai gurķu sēkliņas, bet biežāk gan tie ir tā saucamie koprolīti jeb fēču akmentiņi, kas veidojas kuņģa–zarnu traktā. Nereti aklās zarnas piedēkļa nosprostojumu izraisa limfīdo audu hipertofija, tūska, reizēm deformācija vai audzējs.
Aizcietējumu gadījumā iestiepjas pati aklā zarna, piedēkļa atvere stipri sašaurinās vai tiek nosprostota pilnībā. Aklās zarnas piedēkļa iekšpusi klāj gļotāda, kas ražo gļotas. Ja tās nevar izkļūt laukā, piedēkļa sieniņas iestiepjas, mainās asins cirkulācija un sākas iekaisuma process," skaidro P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ambulatorās ķirurģijas centra vadītājs ķirurgs – koloproktologs Aigars Martinsons.
Sāpes nevajadzētu nomākt ar pretsāpju tabletēm vai sildīt sāpošo vietu. Tā vietā labāk iedzert kādu spazmolītisku līdzekli, piemēram, nošpas tableti, un, protams, ilgi nekavēties un vērsties pie ārsta.
"Nevajag nodarboties ar pašdiagnostiku. Ja sācis sāpēt vēders, ja līdz šim šāda veida sāpju nav bijis un nav zināms sāpju iemesls, vajag doties pie ārsta. Ja sāpes ir stipras, vispareizāk būtu saukt ātro palīdzību," saka ārsts. Viņš norāda, ka sāpes nevajadzētu nomākt ar pretsāpju tabletēm vai sildīt sāpošo vietu. Tā vietā viņš iesaka iedzert kādu spazmolītisku līdzekli, piemēram, nošpas tableti, un, protams, ilgi nekavēties un vērsties pie ārsta. "Virspusējs iekaisums pakāpeniski var iet dziļumā, sākas audu atmiršana, gangrēna. Apendikss var arī pārplīst, tad strutas nonāk vēdera dobumā," brīdina ķirurgs. Arī mūsdienās labākais veids, kā ārstēt akūtu apendicītu, ir to izoperēt. Ja vien slimība nav ielaista, slimnīcā būs jāpavada tikai divas trīs dienas vai pat mazāk.
Slimība, kas maskējas
Dakteris Martinsons akūtu apendicītu dēvē par slimību – hameleonu, jo aiz tā simptomiem var slēpties vesela virkne citu slimību, piemēram, akūts pankreatīts, čūlas slimība, žultsakmeņu lēkme, nierakmeņu infekcijas, iekaisīgas zarnu slimības, pat nervu sistēmas saslimšanas. Sievietēm tās visbiežāk ir ginekoloģiskas kaites, piemēram, iekaisums, cistas, endometrioze un ārpusdzemdes grūtniecība.
Arī izmeklējumi – asins analīzes un ultrasonogrāfija – bieži vien neļauj šīs kaites nošķirt, tādēļ visprecīzākā izmeklēšanas un ārstēšanas metode ir laparoskopija, kuras laikā var gan noteikt īsto diagnozi, gan veikt operāciju. Tās laikā pacienta vēdera dobumā caur 0,5 – 1 cm garu griezienu tiek ievadīta videokamera, kas ļauj ķirurgam uz ekrāna redzēt visu vēdera dobumu un precīzi noskaidrot sāpju iemeslu.
"Operējot ar klasisko metodi, var būt arī tā, ka aklās zarnas piedēklis tiek izoperēts, lai gan, iespējams, tas nav bijis īstais sāpju iemesls," stāsta ķirurgs.
Kā liecina statistika, arī citviet pasaulē aklās zarnas piedēklis bez iemesla tiek izgriezts 6 – 40% gadījumu.
Nekāds lielais zaudējums veselībai gan tādēļ netiek nodarīts, jo aklās zarnas piedēklis tiek uzskatīts par rudimentāru orgānu bez īstas nozīmes.
Ja tā, varbūt drošības dēļ šo piedēkli jau laikus izgriezt, lai nesaslimtu ar apendicītu? "Jebkurai operācija, pat it kā nevajadzīga orgāna izņemšanai var būt komplikācijas, piemēram, veidoties saaugumi, tādēļ profilakses nolūkos gan to nevajag darīt," uzskata Aigars Martinsons. Viņš norāda, ka nav arī līdzekļu, kuru profilaktiska lietošana ļautu izvairīties no apendicīta. Vienīgais ieteikums – daudz kustēties un lietot šķiedrvielām bagātu uzturu, lai gremošanas sistēma darbotos normāli un neveidotos aizcietējumi.
Uzziņa
Ar akūtu apendicītu visbiežāk slimo jaunieši no 10 līdz 19 gadiem un pensijas vecuma cilvēki.
Vīriešiem akūts apendicīts mēdz būt biežāk nekā sievietēm, taču risks, ka apendicīts tiks izoperēts nepamatoti, ir lielāks sievietēm.
2010. gadā Latvijā veiktas 2540 apendektomijas: Rīgā – 1065, bet reģionos – 1475, no tām 682 – laparoskopiski.
